Ukrainiete Anna Danilika ir no Kijevas un ieradusies Latvijā “Erasmus” brīvprātīgā darba veicēju programmas ietvaros. Jauniete Gēteborgas universitātē Zviedrijā apgūst zināšanas par to, kā panākt, lai ekonomika, politika un vide viena otru neiznīcinātu, bet gan papildinātu. “Zaļā domāšana man patīk jau sen – cenšos pilsētas akmeņu un dzelzs valstībā ielaist arī dabu, lai līdzsvarotu brīžiem nomācošo urbāno vidi,” skaidro Anna.

Ukrainiete Anna Danilika ir no Kijevas un ieradusies Latvijā “Erasmus” brīvprātīgā darba veicēju programmas ietvaros. Jauniete Gēteborgas universitātē Zviedrijā apgūst zināšanas par to, kā panākt, lai ekonomika, politika un vide viena otru neiznīcinātu, bet gan papildinātu. “Zaļā domāšana man patīk jau sen – cenšos pilsētas akmeņu un dzelzs valstībā ielaist arī dabu, lai līdzsvarotu brīžiem nomācošo urbāno vidi,” skaidro Anna.

Foto – Karīna Miezāja

Līdz šim atsevišķi funkcionējošas programmas apkopotas vienā – “Erasmus+” 0

Tie, kuri interesējās par dažādu projektu īstenošanu jauniešu jomā, līdz šim lielākoties zināja programmu “Erasmus”, kas studentiem ļauj semestri pavadīt kādā ārzemju universitātē, kā arī programmu “Jaunatne darbībā”, kas saistībā ar jauniešiem ļāva īstenot visdažādākos projektus. Apvienojot daudzās programmas zem viena “lietussarga” (zem tā būs arī “Comenius”, “Gruntvig”, “Leonardo”, “Tempus”, “Edulink” u. c.), nu ir pavērušās daudz plašākas iespējas kopīgiem projektiem kā pašu mājās, tā ārvalstīs, lai dažādu organizāciju, interešu grupu un uzņēmēju kopīgā sadarbībā risinātu arī vienu no galvenajām šā brīža jauniešu problēmām – bezdarbu. Kopumā 2014. gadā no “Erasmus+” varēs saņemt 1,8 miljardus eiro, bet programmas kopējais finansējums šajā plānošanas periodā būs 14,7 miljardi eiro.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Jāpiebilst, ka pirmo reizi “Erasmus+” paredz arī atbalstu sportam, īpaši koncentrējoties uz starptautiskiem projektiem, kas atbalsta tautas sportu un risina tādas starptautiskas problēmas kā spēļu rezultātu pasūtīšana, dopings, vardarbība un rasisms, un kas veicina labu pārvaldību, dzimumu vienlīdzību, sociālo iekļaušanu un visu iedzīvotāju fizisko aktivitāti.

Mobilitāte 
un partnerība


Programmas “Erasmus+” jaunatnes jomas projektus Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA), kas atzīst – šogad izsludinātajā pirmajā projektu kārtā, kurā varēja iesniegt jauniešu un jaunatnes darbinieku mobilitātes projektus, atsaucība bijusi liela. Kopumā saņemts 81 iesniegums. “Protams, dominēja iesniedzēji, kuriem jau ir pieredze, taču bija arī virkne jaunu organizāciju. Turklāt ātro reaģēšanu noteikti veicināja arī tas, ka jauniešu un jaunatnes darbinieku mobilitātes projektos jaunajā programmā būtisku izmaiņu nav. Katrā ziņā visā Eiropā šai programmai bijuši ļoti labi rezultāti,” stāsta aģentūras ES programmu daļas vadītāja Rasa Lazdiņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Jāsaka, ka šajā periodā būs pieejams līdz šim nebijis projektu veids – stratēģiskās partnerības, kas noteikti varētu veicināt jaunatnes darba kvalitātes uzlabošanos kā nacionālajā, tā starptautiskajā līmenī, skaidro JSPA ES programmu daļas projektu koordinatore Juta Reķele. “To ietvaros dažādu jomu partneriem, piemēram, izglītības iestādēm, uzņēmumiem, pašvaldībām un nevalstiskām organizācijām, ir iespēja veidot projektus, kuru mērķis būtu jaunatnes darba kvalitātes uzlabošana valstiskā līmenī, jauniešiem aktuālu problēmu risināšana, piemēram, jauniešu bezdarba mazināšana, jauniešu, kuri nekur nemācās un nestrādā, iesaistīšana izglītības sistēmā vai darba tirgū. Manuprāt, tā ir ļoti laba Eiropas Komisijas iniciatīva – paredzēt ar finansējumu arī šādu augstāka līmeņa politiku izstrādei, kas darbotos ilgtermiņā,” uzsver J. Reķele.

Tiesa gan, Eiropas Komisija nav devusi konkrētas vadlīnijas, kādi politikas dokumenti būtu jāizstrādā vai kādi praktiski pasākumi jāveic, lai risinātu minētās problēmas. “Ir izvirzītas prioritātes, kuras EK vēlētos redzēt īstenojam ar šo projektu starpniecību, taču projekta mērķi un aktivitātes jāizstrādā pašam projekta iesniedzējam kopā ar partneriem,” norāda J. Reķele.

Jāpiebilst, ka stratēģiskās partnerības projektiem jaunatnes jomā pirmais iesniegšanas termiņš ir 30. aprīlis. “Tā kā šis ir jauns projektu veids un vēl nav pilnībā nostiprinājusies izpratne, kāda veida aktivitātes tā ietvaros var īstenot, domāju, ka pirmajā kārtā vairāk saņemsim iesniegumus, kas vērsti uz pašu jauniešu iniciatīvu īstenošanu, nevis plaša mēroga starpjomu sadarbību. Tomēr ceram, ka nākamajos gados būs arī projektu iesniegumi, kas veicinās ilgtermiņa stratēģisku sadarbību jaunatnes jomā,” saka Juta Reķele.

Aptvert visu Latviju


Stratēģiskās partnerības projektos sadarboties varēs arī maza līmeņa jauniešu organizācija Latvijā ar tāda paša lieluma organizāciju, piemēram, Igaunijā. Šie projekti turpina iepriekš populāros jauniešu iniciatīvas projektus, tikai starptautiskā līmenī. “Jauniešu iniciatīvas projekti bija ļoti populārs projektu veids. Tā bija iespēja jauniešiem īstenot savas idejas vietējā līmenī bez citiem partneriem. Jāatzīst, ka jaunatne ir tiešām aktīva – aizvadītajā periodā mēs saņēmām pieteikumus no 95 Latvijas pašvaldībām. Tas nozīmē, ka esam aptvēruši ne vien Rīgu un lielās pilsētas, bet aizsniegušies arī līdz pierobežas mazajiem pagastiem. Tas ir unikāli,” ar gandarījumu atzīst Rasa Lazdiņa. Tieši šī atsaucība JSPA ļauj cerēt, ka tikpat veiksmīgi izdosies īstenot arī starptautiskos projektus, kuros nepieciešams vismaz viens partneris. Lai gan pārsvarā JSPA saskaras ar jau aktīvo jauniešu organizācijām, jauniešu iniciatīvu projekti ļāvuši sa­sniegt arī neformālas jauniešu grupas.

Reklāma
Reklāma

Aktīvisti un 
”neredzamie”


Pašu idejas un pārliecība, kā arī ES jaunatnes programmu sniegtās iespējas biedrībai “Homo ecos” (ekoloģiskais cilvēks) zaļajai domāšanai un dzīvesveidam ļauj piesaistīt aizvien vairāk jauniešu, izglītojot tos vides jautājumos. “Interese ir liela, taču cilvēkiem sākotnēji nav skaidrs, ko tieši viņi vēlas darīt. Tad palīdzam saprast, vai viņi labāk darbotos ofisā, plānotu pasākumus vai strādātu pie plakātu izveides,” skaidro biedrības vadītāja Santa Krastiņa.

Aizvadītā gada rudenī, īstenojot “Jaunatne darbībā” projektu, apmācīta 20 jauniešu grupa. Darbs turpinās un ir pāraudzis projektā “Eko turbulence 2”. “Šie jaunieši paši plānoja dažādus pasākumus – veloorientēšanos, ekspedīciju uz purvu ziemā, kā arī rīkoja dažādas darbnīcas. Šonedēļ, piemēram, notika urbānās dārzniecības darbnīca, kurā jaunieši mācījās un mācīja veidot dārzu pilsētas apstākļos,” darbības virzienus ieskicē S. Krastiņa.

Viņa arī atzīst – lai gan pēdējo piecu gadu laikā aizvien pieaug jauniešu interese par iespējām iesaistīties dažādās aktivitātēs, jo­projām ir tādi, kurus neinteresē teju nekas. “Ir tādi jaunieši, kas darbojas pat desmit organizācijās, un ir tādi, kas nedarbojas nekur, nezina, kas viņi īsti ir un ko vēlas. Šāds caurums pastāv, tādēļ dažādās jauniešu programmas un iniciatīvas lieti noder, lai šo caurumu starp abām grupām tomēr varētu aizlāpīt,” uzsver S. Krastiņa.

Biedrības vadītāja arī cer, ka iesaistīšanās dažādos projektos daļai jauniešu varētu palīdzēt izvairīties no bezdarba, jo aizvien vairāk šobrīd parādoties uzņēmēji, kuri paši savulaik aktīvi darbojušies kādos projektos un spēj novērtēt tajos gūto pieredzi. “Iespējams, ka šie cilvēki tad arī būs atvērtāki pieņemt darbā jauniešus ar dažādos projektos gūtām prasmēm un pieredzi,” norāda S. Krastiņa.

Uzziņa


“Erasmus+” jaunatnes jomā var īstenot šādus projektus: jauniešu apmaiņas projektus, Eiropas brīvprātīgā darba projektus, jaunatnes darbinieku apmācības un sadarbības tīkla veidošanas projektus, stratēģiskās partnerības projektus jaunatnes jomā un jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās projektus.

Nākamās projektu iesniegšanas kārtas: 2014. gada 30. aprīlis un 1. oktobris.

Vairāk: www.jaunatne.gov.lv, http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/promo/erasmus-plus/pub/erasmus-plus-in-detail_en.pdf un http://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/documents/erasmus-plus-programme-guide_en.pdf