Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
31. maijs, 2016
Drukāt

Erdoans brīdina Vāciju par armēņu genocīda atzīšanas sekām

Foto - AFPFoto - AFP

Vācijas un Turcijas attiecībām tiks nodarīts kaitējums, ja Vācijas parlaments pieņems rezolūciju par armēņu genocīda atzīšanu, otrdien brīdināja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans

Erdoans norādīja, ka šādā gadījumā “cietīs mūsu attiecības nākotnē – diplomātiskās, ekonomiskās, politiskās komerciālās un militārās attiecības starp abām valstīm”.

“Es ticu, ka tas viss tiks pārdomāts,” viņš sacīja reportieriem, apmeklējot Izmiras provinci Turcijas rietumos.

Prezidents atklāja, ka viņam par rezolūciju ir bijusi telefonsaruna ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Erdoans uzsvēra, ka abu valstu attiecības ir “augstākajā līmenī”, tomēr brīdināja spert atbildes soļus, ja rezolūcija tiks pieņemta.

Vācijas parlamenta apakšpalātas Bundestāga balsojums paredzēts ceturtdien. Rezolūcijā armēņu masu slepkavošana Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā atzīta par genocīdu.

Valdošās koalīcijas partiju un “zaļo” izstrādātajā rezolūcijā “Armēņu un citu kristīgo minoritāšu 1915. un 1916.gada genocīda atcere un piemiņa” Ankaras nepatiku izraisījušais vārds “genocīds” pieminēts vairākkārt.

Balsošana par rezolūciju notiks gadu pēc tam, kad Vācijas prezidents Joahims Gauks armēņu slaktiņu atzina par “genocīdu”, ar to izraisot asu Ankaras reakciju. Neviena tik augsta Vācijas amatpersona šo vārdu attiecībā uz armēņu masu slaktiņu iepriekš nebija lietojusi.

Rezolūcijas pieņemšanas laiks ir neveikls arī tāpēc, ka tieši šobrīd Vācija un Eiropas Savienība cenšas nodrošināt Turcijas atbalstu nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanai.

1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.

Armēņu masveida slepkavošanu Osmaņu impērijā par genocīdu atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī Francija un Krievija, bet Vācija līdz šim to nav izdarījusi.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+