Foto-LETA/AFP

Kā vērtēt notikumus Turcijā? Kas notiks tālāk? “LA” aptauja 3

“LA” jautāja Turcijas pārzinātājiem, kādas ir viņu domas par to, kā tālāk attīstīsies notikumi Turcijā, kur aizvadītās nedēļas nogalē pārdzīvots apvērsuma mēģinājums. Tam sekojusi asa reakcija no prezidenta Erdogana puses, kurā daudzi saskata arī vēlmi izrēķināties ne vien ar apvērsuma rīkotājiem, bet visiem citādi domājošiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas

Leons Taivāns, LU Āzijas studiju nodaļas profesors:

“Jāņem vērā, ka nevienā musulmaņu valstī nav labi strādājošas demokrātijas. Islāma tradīcija ir arī autokrātiska tradīcija, un pašlaik Turcijā pie varas ir islāma partija. Erdogans tiecās uz absolūtu varu, kura viņam tagad līdz ar neveiksmīgo puča mēģinājumu iekritusi rokās. Neticu tam, ka puču būtu inscenējis pats Erdogans. Arī pagājušā gadsimtā Turcijā bijuši četri militārie apvērsumi. Šī tradīcija ir kopīga Tuvajiem Austrumiem, kur armija ir pretspars islāmistiem, to varam pašreiz redzēt Ēģiptē. Erdogana partija pārstāv jauno eliti, kura ir reliģioza, un viņu piekritēji lielākoties nāk no Turcijas provincēm. Veco eliti pārstāv armija. Trešā grupa ir sekulārie pilsētu iedzīvotāji, kuri vērsti uz eiropeisku dzīvesveidu, bet nav pārstāvēti varas struktūrās. Turcijā ir liela dzimstība, un šo sabiedrības pieaugumu valsts nav spējīga absorbēt, tādēļ jau pašlaik no Turcijas izceļo cilvēki. Nākotnē no valsts bēgs sekulāristi, kuriem nav nekādas iespējas ietekmēt valstī notiekošo. Pēdējie notikumi Turcijā ir jāskata kā šīs valsts iekšpolitisks notikums – vienošanās ar Eiropas Savienību par bēgļu jautājumiem no tā nemainīsies. Taču Turcijai nav cerību kļūt par ES dalībvalsti, jo Rietumos nav pieņemamas autoritārisma tendences.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā dzīvojošs turku uzņēmējs, kurš nevēlējās minēt savu vārdu:

“Kam tagad pilnvaru ir kļuvis vairāk? Erdoganam! Uzskatu, ka notikušais bija viltus apvērsums, lai nostiprinātu prezidenta varu. Parasti, ja notiek apvērsums, televīzijas apraide uzreiz tiek izslēgta, nav nekādu paziņojumu no prezidenta vai premjerministra. Kad Stambulā notika pēdējais terora akts, uzreiz Turcijā vara atslēdza sociālo tīklu “Facebook” un arī ziņapmaiņas servisu “WhatsApp”, bet tā saucamā apvērsuma gadījumā komunikācijas kanāli strādāja. Tagad ir nomainīti ap 3000 tiesnešu, un jaunie strādās par labu Erdoganam. Nākamajās Turcijas parlamenta vēlēšanās nepiedalīšos, jo neticu, ka tās būs taisnīgas. Tiks darīts viss, lai Erdogana partija saglabātu varu. Liels ietekmes līdzeklis Erdogana rokās ir mošejas, kurās imami pirms vēlēšanām aicina balsot par Erdogana partiju. Vai varat ko līdzīgu iedomāties Latvijā? Mēreni cilvēki ir satraukušies par savu dzīvību. Sekulārisma tradīcija Turcijā mazinās. Mēreni cilvēki kā es pašlaik domā, ka pilnībā jāpamet Turcija. Vairākus gadus jau dzīvoju Latvijā, kas ir droša valsts. Varam sagaidīt, ka bēgšana turpināsies.”

Veiko Spolītis, Saeimas deputāts, precējies ar Turcijas pilsoni:

“Pēc apvērsuma Turcijā valda ļoti daudz neskaidrību. Erdogans nevis saliedē cilvēkus, bet aicina iziet ielās un laukumos. Tāda politika var veicināt pilsoņkara izcelšanos. Varētu parādīties arī bēgļu plūsma no Turcijas. Neiesaku latviešiem tagad turp braukt. Tur pašlaik briest ne vien politiska, bet arī ekonomiska krīze, jo deflācija ir ap 20 procentiem. Tūlīt pēc apvērsuma Erdoganam jau bija gatavi saraksti ar cilvēkiem, kas jāiztīra no armijas, policijas un tiesām. Erdogans ir bijis biežs viesis ASV, taču ir paudis pretamerikānisku retoriku. Paredzu, ka var izveidoties jauna “Ankaras – Maskavas ass”, par ko jau rokas berzē Kremļa ideologs Aleksandrs Dugins. Šādā gadījumā mēs iegūtu Krievijai draudzīgu NATO dienvidu flangu, un tas Turcijai var draudēt ar izslēgšanu no NATO. Mana sieva ir Turcijas pilsone, bet pagaidām esam nolēmuši nogaidīt, kā situācija attīstīsies.”

UZZIŅA

* Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā ir 165 Turcijas pilsoņi (1.01.2016. dati)

Reklāma
Reklāma

* LR Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Ankarā aicina Latvijas valstspiederīgos, kuri šobrīd atrodas Turcijā, palikt savās mītnes vietās un izvairīties no vietām, kur pulcējas daudz cilvēku. Ja nepieciešama konsulārā palīdzība, zvaniet uz Ārlietu ministrijas diennakts tālruni ārkārtas situācijām: +371 26337711 vai Latvijas vēstniecību Turcijā +90 5334827259

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.