Mobilā versija
Brīdinājums +16.9°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
24. janvāris, 2017
Drukāt

Ērģeles par 1,6 miljoniem – astoņiem audzēkņiem? (44)

Ventspils Lielā laukuma dienvidu daļā divu gadu laikā plānots uzbūvēt jaunu mūzikas skolas ēku ar koncertzāles funkciju. Foto no ventspils.lvVentspils Lielā laukuma dienvidu daļā divu gadu laikā plānots uzbūvēt jaunu mūzikas skolas ēku ar koncertzāles funkciju. Foto no ventspils.lv

Drīz – janvāra beigās vai februāra sākumā – sāks dzīt pāļus jaunajai Ventspils mūzikas skolai ar koncertzāles funkciju, ko būvēs apvienība “Merks – Ostas celtnieks”. Būvdarbu līgumcena ir 25 630 451 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ar PVN būvniecība kopumā izmaksās aptuveni 31 miljonu eiro (64% līdzekļu objektam piesaistīs Ventspils pašvaldība, 36% – valsts).

Ventspils mūzikas vidusskolā, jāatzīst, viens kvadrātmetrs izmaksās ievērojami dārgāk nekā citās reģionālajās koncertzālēs. Aprēķināts, ka caurmērā viena kvadrātmetra būvniecība, ieskaitot maksimālo apgaismes, video projekcijas, ierakstu un apskaņošanas aprīkojumu, kā arī nepieciešamo stacionāro instrumentu iegādi, maksājusi 3000 eiro (sk. uzziņu). Ventspils mūzikas skolā tie ir gandrīz 4700 eiro kvadrātmetrā. Daļēji tas saistīts ar iecerēto augsto ēkas energoefektivitāti, kuras dēļ projektam izdevies piesaistīt emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļus.

Par to, ka Ventspilī nepieciešama jauna mūzikas skola, rakstīts daudz – vecajā skolas ēkā bija bīstami apstākļi, līdz to 2014. gadā slēdza, patlaban audzēkņi izmētāti pa septiņām ēkām. Asāka vārdu apmaiņa jau iepriekš raisījusies par iecerētās skolas lielumu, dārdzību un to, ka nauda tiek piešķirta no emisijas kvotu finansējuma. Nesen medijus pāršalca jauns pārsteigums – izrādās, skolai pasūtītas arī ļoti dārgas ērģeles – vācu firma “Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co” izgatavos ērģeles, kuru kopējā līgumcena bez PVN ir 1,333 miljoni eiro, ar PVN – 1,6 miljoni eiro.

Instruments šķiet dārgs ne tikai Ventspils mēroga pilsētai, bet vispār Latvijas apstākļiem – ar trūcīgajiem valsts budžeta līdzekļiem arī galvaspilsētā šāds pirkums liktu saraukt uzacis. Salīdzinājumam – šā gada sākumā Vācijas ostas pilsētā Hamburgā (1,7 miljoni iedzīvotāju) atklātā iespaidīgā Elbas filharmonija izmaksāja 865 miljonus eiro, ērģeles – divus miljonus eiro, ko izgatavojusi tā pati firma. Iznāk, ka Hamburgas filharmonijai ērģeļu cena ir 0,23% no kopējā finansējuma, bet Ventspilij (pilsētai ar 45 reizes mazāku iedzīvotāju skaitu) pasūtīto ērģeļu cena veidos 5% no kopējām mūzikas skolas izmaksām.

Ērģeles par pārmērīgi dārgām sociālajos tīklos nosaucis Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Zigmars Liepiņš, kurš savā feisbuka kontā raksta: “Elpa aizrāvās, izlasot, ka 1,3 miljoni izmaksās Ventspils mūzikas skolas ērģeles. Iedomājieties, cik ērģeļu virtuozus saražos Ventspilī! Mēs būsim ērģeļu lielvalsts un Ventspils tās ērģeļgalvaspilsēta. Izziņai! Kultūras ministrija pagājušajā gadā atvēlēja operas orķestra instrumentiem veselus 11 tūkstošus. 1,3 miljoni eiro ir summa, ar ko var nodrošināt profesionāla simfoniskā orķestra vajadzības pēc kvalitatīviem instrumentiem uz daudziem gadiem. Vēl var teikt, ka tas ir pietiekami 10 (!) “Steinway” koncertflīģeļiem utt.

 

Ventspils Lielā laukuma dienvidu daļā divu gadu laikā plānots uzbūvēt jaunu mūzikas skolas ēku ar koncertzāles funkciju. Foto no ventspils.lv

Nevis ērģelēm, bet mācību līdzekļiem

Mūzikas skola ir valsts mācību iestāde. Vai instrumentu izvēlējās Kultūras ministrija (KM)? KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš skaidro, ka topošās Ventspils mūzikas skolas projekta ietvaros 2016. gadā piešķirti 222 814 eiro nevis konkrēti ērģeļu būvei, bet gan mācību līdzekļu iegādei. Kādus tieši mācību līdzekļus skolas vadība iegādājas, esot Ventspils mūzikas vidusskolas, Ventspils domes un pašvaldības komunālās pārvaldes kompetencē.

Pērn piešķirtā summa ir vien nedaudz lielāka par vienas instrumenta sadaļas – mobilās konsoles – izmaksām, kuras Ugāles ērģeļbūves darbnīcas vadītājs Jānis Kalniņš lēš 200 000 eiro vērtībā. Taču kā sadalās instrumenta izmaksas, proti, cik no minētajiem 1,3 miljoniem būs valsts, cik – pašvaldības līdzekļi, S. Voldiņš precīzi neatbildēja. Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele norādīja, ka aptuveni puse instrumenta izgatavošanas izmaksu tiek segtas no ERAF, savukārt neattiecināmās izmaksas uz pusēm dala pašvaldība un valsts. Ābele uzsvēra, ka ērģeļu izmaksas no paša sākuma ietvertas projekta budžetā.

Pievienot komentāru

Komentāri (44)

  1. Rēzekne- kopējā platība 15000 m2 un izmaksas 20000 eur – kāds maldina
    Ventspils paprasiet kāpēc būvuzraudzību atdeva pietuvinātai firmai, kurai nav pieredzes

  2. Saktas puķu tirdziņš bez ērģelēm bija 7000Ls.m2.A te 3300 ls/m2 ar visiem instrumentiem.

  3. “Ventspils mūzikas vidusskolā, jāatzīst, viens kvadrātmetrs izmaksās ievērojami dārgāk nekā citās reģionālajās koncertzālēs.”
    Nekā pārsteidzoša. Tuvojas vēlēšanas un ar 20% reklāmām nepietiek, bet arī pašiem gribas baudīt saulīti okeāna krastā. Varbūt arī vēl kāds vecais reklāmas parādiņš nav atmaksāts? Tā kā 40-50 …. % ir normāla takse.

    • Ventspils Mūzikas vidusskola nodarbojas ar profesionālo kultūrizglītību, nevis ar reklāmas pakalpojumiem. Un parādu skolai nav. Un korupcijas arī nav – mums pat prātā neienāk domāt par kādiem tur %. Laikam dzīvojam un jūtam savadāk, laimīgāk.

  4. [Iznāk, ka Hamburgas filharmonijai ērģeļu cena ir 0,23% no kopējā finansējuma, bet Ventspilij (pilsētai ar 45 reizes mazāku iedzīvotāju skaitu) pasūtīto ērģeļu cena veidos 5% no kopējām mūzikas skolas izmaksām.]
    Kā jau te teica, priekš ērģelēm tas nav dārgi. Neatkarīgi no pilsētas lieluma, ērģeles maksā tik, cik maksā. Un skopais maksā divreiz.

  5. Emisijas kvotu naudām ar ērģelēm nav nekāda sakara. Ērģeļu būvniecībai tika piesaistīti līdzekļi no ERAF fonda kompetenču centru modernizācijai un valsts nauda. Jo šī ir vienīgā VALSTS mūzikas skola, kurai gadiem nav savu telpu. Projekta sekmīgas īstenošanas rezultātā – uz jaunām telpām pārcelsies visi 500 skolas audzēkņi un 100 pedagogi. Vai tad tas ir sīkums? Tāda nenozīmīga piedeva ērģelēm? Vai tomēr ir otrādi?

  6. Daļēji tas saistīts ar iecerēto augsto ēkas energoefektivitāti, kuras dēļ projektam izdevies piesaistīt emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļus.
    ===============
    CITAS PAŠVALDĪBAS ATSTĀJA MUĻĶU LOMĀ.

    • Emisijas kvotu naudai ar ērģelēm nav nekāda sakara. Ērģeles ir daļa no valsts mūzikas vidusskolas projekta un tām tiek piesaistīta nauda no ERAF fonda , kas paredz modernizēt profesionālās kompetences centrus un valsts nauda. Tā ir VALSTS mūzikas skola, kurai vienīgajai Latvijā nav savu telpu. Projekta sekmīgas īstenošanas rezultātā – uz jaunām telpām pārcelsies visi 500 VALSTS skolas audzēkņi un 100 pedagogi. Vai tad tas ir sīkums? Tāda nenozīmīga piedeva ērģelēm? Vai tomēr ir otrādi?

    • Emisijas kvotu naudām ar ērģelēm nav nekāda sakara. Ērģeļu būvniecībai tika piesaistīti līdzekļi no ERAF fonda kompetenču centru modernizācijai un valsts nauda. Jo šī ir vienīgā VALSTS mūzikas skola, kurai gadiem nav savu telpu. Projekta sekmīgas īstenošanas rezultātā – uz jaunām telpām pārcelsies visi 500 skolas audzēkņi un 100 pedagogi. Vai tad tas ir sīkums? Tāda nenozīmīga piedeva ērģelēm? Vai tomēr ir otrādi?

  7. Lielisks bezmaksas reklāmas raksts. Kā saka Lembergs: “Paldies visiem skauģiem, lai viņi mums palīdz!”
    ej.uz/paldiesskaugiem

  8. Virsraksts tāds tendenciozs, kaut gan rakstā daudz maz adekvāti izklāstīti fakti. Pirmkārt jau, atceramies, ka tā ir visu pirms Mūzikas skola, kurai arī būs koncertzāle. Otrkārt, ēka būs energoefektīva, un jāskatās uz ēkas izmaksām ilgtermiņā, nevis tikai uz būvniecības izmaksām kā tādām. Attiecībā uz ērģelēm – uzskatu, ka tās ir gan vajadzīgas. Un nevis tā kā te aptaujā ir dots atbilžu variants – kāpēc nē, bet pavisam konkrēti – jā, ir vajadzīgas!

  9. Nespēju saprast kā mūziķi ( Zigmārs Liepiņš), nespēj priecāties par vismaz vienu labu ziņu! Igaunijā pēc neatkarības atjaunošanas ir uzbūvētas jau vairākas jaunas ērģeles par līdzīgām summām, Latvijā vēl nekas nopietns!

  10. Pirmkārt, demagoģisks ir virsraksta uzstādījums. Ērģeles netiek būvētas 8 skolēniem. Ērģeles būs arī koncerta instruments, kuru spēlēs labākie pasaules ērģelnieki . Klausītāji , ne tikai ventspilnieki , bet no visas pasaules, varēs braukt un brīnīties par letiņu uzņēmību. Nekas izcils pasaulē netiek radīts bez lielām ambīcijām. Un labi, ka ir cilvēki un pilsētas ar lielām ambīcijām. Savulaik Liepāja izdaudzināja Latvijas vārdu – uzbūvēja Eiropā lielākās ērģeles, tagad ventiņu kārta uzbūvēt izcilu mūsdienu instrumentu Latvijai, kas daudzinās tās vārdu. Kurzemnieki ir lepni ļaudis un mēdz dižoties, šoreiz pamatoti.

  11. Aplami tendenciozs virsraksts !
    Iznāk, ja nav 1 000 audzēkņi, tad 1 000 ģēniju nebūs un
    varam “pa kaktiem spēlēt uz ķemmēm” ?
    No Liepiņa gan tādu muldēšanu nebiju gaidījusi.
    Vai kaut kas personīgs ?

    • Skolotāja no Ventspils Atbildēt

      to INTS, ja vien esi patiešām mūzikas zinātājs, nevis pļurkstētājs, tad nosaukšu Tev dažus uzvārdus , ko derētu atcerēties un zināt. Tie ir mūsu skolas audzēkņi, kas iestājušies labākajās Eiropas mūzikas augstskolās, spēlē pasaules līmeņa orķestros, lai Tu negvelztu muļķības par skolas apmācības kvalitāti. Nesen Ventspilī koncertēja skolas absolvents , čellists Mārcis Kuplais ( Bāzeles Mūzikas akadēmijas absolvents, 22 konkursu laureāts), Artūrs Krūmiņš – čellists, absolvējis Amsterdamas karalisko akadēmiju, Juris Kļaviņš – Briseles karaliskās akadēmijas maģistrants un orķestra čella grupas koncertmeistars, vijolniece Ilze Ābola – studē Šveicē, altists Dāvis Sliecāns – spēlē Simfonietta Rīga, čellists Pēteris Čirkšis – Latvijas mūzikas akadēmijas absolvents, mācījies Vīnē, Kremerata Baltica mūziķis, trompetists Magnuss Bauģis – studē Hāgā, kontrabasists Toms Timofējevs – studējis Hāgā, šobrīd viena no labākajiem Dānijas orķestriem Odensē kontrabasu grupas 2.koncertmeistars. Ja Tevi interesē tieši oboja, tad obojas klase ir ļoti jauna, tai ir tikai divi gadi un audzēkņi mācās tikai 2.kursā. Gaidām augļus. Skolai izdevies piesaistīt izcilus pedagogus – komponistus Rihardu Dubru, Andri Dzenīti, dziedātāju Rihardu Milleru un vēl un vēl. Lai man piedod tie, kurus nenosaucu. Ja viņi sanāktu reiz Ventspils jaunajā koncertzālē, tas būtu izcils mūzikas notikums.

      • Ak tad taa, cieniijamaa ‘Skolotāja no Ventspils’, taatad par valsts naudu skolojam nodeveejus, kuri pat nespeelee Latvijaa, nemaksaa nodokljus Latvijaa (un taatad arii neapmaksaa juusu algu un pensiju), vazaajas apkaart pa eiropaam???

        • Nodevēji? Tad jau Porzińgis jums arī būs nodevējs. Patiesībā viss ir daudz labāk – pēdējā divos gados pie mums, Ventspils Mūzikas vidusskola, ir atgriezušies trīs briljanti jauni skolotāji, mūsu absolventi, kas izglītību un māksliniecisko pieredzi guvuši Dānijā un Nīderlandē. Vēl viens arī atrādā Latvijā – Cēsīs. Šo lielisko jauniešu vārdus mēs vēl dzidēsim, iegaumējiet: Evija Vēbere, dziedātāja; Kaspars Vizulis, guitarists; Baiba Bergmane, altiste; Toms Mikāls, taustińinstrumentālists. Dace, Dace…

  12. ar mērķi uz PĀĶU lielvalsti Atbildēt

    pietiekami izveicīgi var arī uz ĶEMMĒM spēlēt !!
    Kāpēc kaitināt Exceli ?
    Visi bariņā pliki uz JVLMA kā uz somu pirti !
    Grūti latviešiem iestāties, toties laukā nāk bariem vien
    krogus muzikanti…
    Ar kaujas saucieniem uz priekšu !!!

    • Ne viens vien pasaulē izsprukušais ir atzinies, ka, ja būtu
      samierinājies ar JVLMA, tā arī būtu palicis klukstēt
      vietējā vistu kūtī(salīdzinājums Plūdoņa ).

    • Vismaz Liepiņa [no]virzes tagad skaidras.
      .
      Ziņkārības pēc: kur tu tos 10 (!) “Steinway” koncertflīģeļus
      domā novietot – savā mājā katrā istabā, jeb strīpā gar
      ceļu uz Operu ??

  13. Vispār jau Ventspils mūzikas skola ir jāslēdz ciet, jo normālā līmenī sagatavotu absolventu, kas spējīgi iestāties JVLMA klasiskajās specialitātēs kā vijole,oboja utt nav. Tik kaut kādi grabinātāji no džeza, kas nevienam īsti nav vajadzīgi. Es vēl atceros laiku, kad Cinkus un Kupčs bija iesnieguši lielu projektu par kameroperas dibināšanu Venstspilī, kur bija paredzēta vietējo kadru sgatavošana orķestrim, bet to toreiz noraidīja izšķiroties par regulāru haltūristu mūziķu aicināšanu no Operas orķestra dažiem vāja līmeņa koncertiem Meri vadibā. Likumsakarīgi – Mūzikas skolā nav ne labu skolotāju, nedz audzēkņu. Bet tagad būs Lemberga vārdā nosauktā Potjomkina sādža.

    • Es biju uz pēdējo koncertu 12. janvārī un varu apliecināt, ka patiesībā viss ir tieši pretēji tam ko tu te sarakstīji. Vai tu biji klāt?

    • Par Cinkusa un Kupča aktivitātēm labāk nerunāt. Cinkuss gan varbūt spēja iesniegt projektus, bet nespēja sasniegt rezultātus, bet Kupča alkatība lika nodrebēt visai Ventspilij. Šobrīd Ventspilī ir lielisks kamerorķestis un koris, ko parādīja pēdējais koncerts. Aigars Meri spējis pietiekami īsā laikā parādīt, ka Ventspils kamerkoris spēj gūt starptautisku atzinību, arī kamerorķestris spēj sagatavot lieliskas un nopietnas koncertprogrammas.

      • Cik labi, ka vairs neesmu Ventspilī. Gaisa tur nav.Par Cinkusu nezinu, bet Kupčs par saviem līdzekļiem ir nopircis instrumentus visam orķestrim un uzbūvējis seno mūziku Eiropas limenī un koncertus Latvijā dod bez maksas, vienmēr pārpildītās zālēs es eju aizņemt vietu stundu vismaz pirms sākuma un tad jau ir pilns. Kaut kā neredzu alkatību, bet drīzāk izskatās, ka viņu noēda vietējie purva iedzīvotāji. Runā, ka viņu pēkšņi sagribēja vietējā ērkšķis, bet džeks nezināja, ka nedrīkst atteikt. Sākās problēmas, jo Lemberga mīlule taču.

        • Bet mīļie! Mums taču nav jāzaudē pašcieņa!

          • Par dažām lietām, kas te tagad izskan, arī esmu dzirdējusi. Domāju, ka tā bija Lemberga kļūda, ka konkursā izvēlējās Meri, bet tā nu bija izlemts jau iepriekš. Meri jau pretī nerunās, kur ta citur viņam tādu vēl iespēju kāds dos? Lembergs jau negribēja arī maksāt lai mūziķi no Rīgas un ārzemēm pārceļas dzīvot uz Ventspili, attīsta mūzikas apmācību arī V.Augstskolā, i tas būtu par viņam pa dārgu. Vispār viņam nepatīk aktīvi, patstāvīgi un kreatīvi cilvēki, tie traucē. Labāk naudu investēt mantās ne cilvēkos. Mantas netaisa problēmas.

        • Nu man gan nav gadījies piedzīvot, ka Kupčs kaut kur spēlētu bez maksas, var jau būt…

  14. Lemberga kungs, Ventspils galva, simbols, savas pilsētas patriots un kas tik vēl ne, varēja skolu pasponsorēt kā to dara bagāti politiķi citviet pasaulē, arī mūsu, latviešu izcelsmes aizjūras bagātie ļaudis.

  15. Ar ko atbildēs Rīgas kungi? Dajoš’ 5000 eiro par kvadrātmetru!

  16. Mūzikas skolas (ar koncertzāles funkcijām) viena kvadrātmetra cena Ventspilī būs nevis vidējie 3000 €/kvm, bet gan 4700€/kvm. Interesanti gan, ko Čakšas padomnieki Stakens un Vāne būs saplānojuši PSKUS nākamajā A2 korpusā (kur operāciju zāles) par 1500 €/kvm?

  17. Varēja pašmāju ērģelniekiem pasūtīt.Nebūs nekāda megakoncertzāle,kur vajag tādas dārgas ērģeles.

  18. Vispār jau ērģeles IR dārgas. 1,3 miljoni ir daudz Latvijas budžetam, taču ne pārsteidzoši daudz ērģeļu būvei. Ja tikai mūzikas skolas audzēkņiem, tad prātīgāk būtu īrēt ērģeļlaiku vietējā baznīcā. Ja pilsētas kultūras dzīvei, tad tas var būt attaisnojami.

  19. @LA_lv Virsraksts graujošs, bet rakstā viss labi izskaidrots. Iesaku.

  20. Kam nauda ķešā skan, tas rīko lepnus rautus.
    Bet kam tās naudas nav, tas pakasa sev galvu.

    Vai tad nu Lembergs nevarētu sev ērģeles kaut pa 6 miljoniem atļauties?

    • Puzes muižiņā, bet sabiedriskam labumam???

      • Nebūs muižiņā – rakstā viss smuki izskaidrots: kam vajag, kāpēc tik dārgi, ko ar to darīs. Izlasiet lūdzu rakstu. Lembergam nevajag, viņš nemāk spēlēt ērģeles. Ja nu iestājas Ventspils Mūzikas vidusskolā – mēs iemācīsim! Iedomājieties, kādi būtu avīžu virsraksti… !

        • piesakos tirgot ieejas biļetes skatītājiem kā Lembergs mācās spēlēt !

          • Mūzikas skolotāja

            Tikai šodien – pirmo reizi – izlasīju rakstu un komentārus… lasu un šausminos… Mīļie komentētāji, vai tiešām šis ir Jūsu inteliģences līmenis, ko atspoguļojat šajos komentāros…?! Skumji, bet tad Latviju esam zaudējuši, pirms šeit grasās sākt saimniekot musulmaņi un bēgļi (profesora Leona Taivāna pārdomas un vērtējumus izsaku izlasīt presē)…Problēma ir jāskata citur, – ir aprindas, kur ALGAS paaugstina neadekvāti savam darbā, gūst peļņu ilgtermiņā, neadekvāti padarītajam darbam, neracionāli (varbūt – neprofesionāli) izmanto piekļuvi fondu līdzekļiem, neplāno reālo dzīvi un ieguldījumus 10-20 gadus uz priekšu, tādējādi izsaimnieko valsts budžetu, jo dara to neprofesionāli. Vai tiešām arī kultūrai ilgtermiņā ir pienācis gals, ka ar šādu naidu vēršas komentētāji pret darbarūķiem, kuri grib šajā rutīnā kaut ko mainīt, kaut arī tas notiek Ventspilī?! Vai kultūrā ir vieta skauģiem un nomelnotājiem? Izskatās, ka žultainie rakstītāji palikuši bez pašcieņas savā valodā, jeb, – liela daļa komentētāju nemaz nenojauš, kas tā tāda…

Katru dienu pazūd kāds bērns. Saruna ar JRT aktieri Andri Keišu (4) Andrejs Zvjagincevs ieradīsies Rīgā ar Kannu festivāla žūrijas balvu ieguvušo filmu "Nemīlestība", kurā vienā no galvenajām lomām ir JRT aktieris Andris Keišs.
Draugiem Facebook Twitter Google+