Kultūra
Kultūrpolitika

Ērģeles par 1,6 miljoniem – astoņiem audzēkņiem? 44

Foto no Ventspils komunālās pārvaldes arhīva

Drīz – janvāra beigās vai februāra sākumā – sāks dzīt pāļus jaunajai Ventspils mūzikas skolai ar koncertzāles funkciju, ko būvēs apvienība “Merks – Ostas celtnieks”. Būvdarbu līgumcena ir 25 630 451 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ar PVN būvniecība kopumā izmaksās aptuveni 31 miljonu eiro (64% līdzekļu objektam piesaistīs Ventspils pašvaldība, 36% – valsts).

Ventspils mūzikas vidusskolā, jāatzīst, viens kvadrātmetrs izmaksās ievērojami dārgāk nekā citās reģionālajās koncertzālēs. Aprēķināts, ka caurmērā viena kvadrātmetra būvniecība, ieskaitot maksimālo apgaismes, video projekcijas, ierakstu un apskaņošanas aprīkojumu, kā arī nepieciešamo stacionāro instrumentu iegādi, maksājusi 3000 eiro (sk. uzziņu). Ventspils mūzikas skolā tie ir gandrīz 4700 eiro kvadrātmetrā. Daļēji tas saistīts ar iecerēto augsto ēkas energoefektivitāti, kuras dēļ projektam izdevies piesaistīt emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļus.

Par to, ka Ventspilī nepieciešama jauna mūzikas skola, rakstīts daudz – vecajā skolas ēkā bija bīstami apstākļi, līdz to 2014. gadā slēdza, patlaban audzēkņi izmētāti pa septiņām ēkām. Asāka vārdu apmaiņa jau iepriekš raisījusies par iecerētās skolas lielumu, dārdzību un to, ka nauda tiek piešķirta no emisijas kvotu finansējuma. Nesen medijus pāršalca jauns pārsteigums – izrādās, skolai pasūtītas arī ļoti dārgas ērģeles – vācu firma “Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co” izgatavos ērģeles, kuru kopējā līgumcena bez PVN ir 1,333 miljoni eiro, ar PVN – 1,6 miljoni eiro.

Instruments šķiet dārgs ne tikai Ventspils mēroga pilsētai, bet vispār Latvijas apstākļiem – ar trūcīgajiem valsts budžeta līdzekļiem arī galvaspilsētā šāds pirkums liktu saraukt uzacis. Salīdzinājumam – šā gada sākumā Vācijas ostas pilsētā Hamburgā (1,7 miljoni iedzīvotāju) atklātā iespaidīgā Elbas filharmonija izmaksāja 865 miljonus eiro, ērģeles – divus miljonus eiro, ko izgatavojusi tā pati firma. Iznāk, ka Hamburgas filharmonijai ērģeļu cena ir 0,23% no kopējā finansējuma, bet Ventspilij (pilsētai ar 45 reizes mazāku iedzīvotāju skaitu) pasūtīto ērģeļu cena veidos 5% no kopējām mūzikas skolas izmaksām.

Ērģeles par pārmērīgi dārgām sociālajos tīklos nosaucis Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Zigmars Liepiņš, kurš savā feisbuka kontā raksta: “Elpa aizrāvās, izlasot, ka 1,3 miljoni izmaksās Ventspils mūzikas skolas ērģeles. Iedomājieties, cik ērģeļu virtuozus saražos Ventspilī! Mēs būsim ērģeļu lielvalsts un Ventspils tās ērģeļgalvaspilsēta. Izziņai! Kultūras ministrija pagājušajā gadā atvēlēja operas orķestra instrumentiem veselus 11 tūkstošus. 1,3 miljoni eiro ir summa, ar ko var nodrošināt profesionāla simfoniskā orķestra vajadzības pēc kvalitatīviem instrumentiem uz daudziem gadiem. Vēl var teikt, ka tas ir pietiekami 10 (!) “Steinway” koncertflīģeļiem utt.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Nevis ērģelēm, bet mācību līdzekļiem

Mūzikas skola ir valsts mācību iestāde. Vai instrumentu izvēlējās Kultūras ministrija (KM)? KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš skaidro, ka topošās Ventspils mūzikas skolas projekta ietvaros 2016. gadā piešķirti 222 814 eiro nevis konkrēti ērģeļu būvei, bet gan mācību līdzekļu iegādei. Kādus tieši mācību līdzekļus skolas vadība iegādājas, esot Ventspils mūzikas vidusskolas, Ventspils domes un pašvaldības komunālās pārvaldes kompetencē.

Pērn piešķirtā summa ir vien nedaudz lielāka par vienas instrumenta sadaļas – mobilās konsoles – izmaksām, kuras Ugāles ērģeļbūves darbnīcas vadītājs Jānis Kalniņš lēš 200 000 eiro vērtībā. Taču kā sadalās instrumenta izmaksas, proti, cik no minētajiem 1,3 miljoniem būs valsts, cik – pašvaldības līdzekļi, S. Voldiņš precīzi neatbildēja. Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele norādīja, ka aptuveni puse instrumenta izgatavošanas izmaksu tiek segtas no ERAF, savukārt neattiecināmās izmaksas uz pusēm dala pašvaldība un valsts. Ābele uzsvēra, ka ērģeļu izmaksas no paša sākuma ietvertas projekta budžetā.

 

Aizstāv nepieciešamību

Par medijos sacelto ažiotāžu ap plānoto ērģeļu būvi sarūgtināts mūzikas skolas direktors Andris Grigalis. Skolas vadība jau medijiem paudusi viedokli, ka mūsdienīgas universālas koncertērģeles būtu nepieciešams uzbūvēt ne vien jaunceļamajā Ventspils mūzikas vidusskolā, bet arī citviet Latvijā, lai visos valsts reģionos līdzvērtīgi varētu attīstīties ērģeļmāksla. Ventspils mūzikas vidusskolas paziņojumā norādīts, ka, neskaitot dažas nelielas ērģeles mācību vajadzībām, pēdējā gadsimta laikā Latvijā no jauna ir uzbūvēts tikai viens vērā ņemams koncertinstruments – 1937. gadā Latvijas Universitātes aulā iebūvētās trīs manuāļu ērģeles.

Kultūras ministrija uzsver, ka Ventspils mūzikas vidusskola ir lielākā KM pārziņā esošā kultūrizglītības iestāde ārpus Rīgas un vienīgā valsts mūzikas vidusskola, kurai patlaban nav savu telpu mācību procesa nodrošināšanai. Tajā 2016./2017. mācību gadā reģistrēts 501 audzēknis un strādā 92 pedagogi. Savukārt ērģeļspēli mūzikas skolā profesionālās izglītības programmā ērģelnieces Kristīnes Adamaites vadībā patlaban apgūst astoņi audzēkņi, taču, kā norāda A. Grigalis, plānots apmācību ieviest arī jaunāko klašu audzēkņiem.

Ministrijas komunikāciju daļas vadītāja Lita Kokale uzsver, ka par profesionālās vidējās izglītības programmu “Mūziķis – ērģelnieks” nepieciešamību pozitīvi izteikušies arī Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija, Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Ventspils evaņģēliski luteriskā draudze, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mūzikas un liturģijas nozare.

 

Desmit reizes var nomazgāt bibliotēku

Ugāles ērģeļbūves darbnīcas vadītājs Jānis Kalniņš, kurš arī iesaistīts instrumenta tapšanā, teic – ja kultūru vērtē noderīguma kategorijās, tad var jautāt – vai mums šajā jomā vispār kas ir vajadzīgs? “Ventspils ērģeles maksās tikpat daudz, cik trīs reizes aizvest operu “Valentīna” viesizrādēs uz Vāciju vai desmit reizes nomazgāt Nacionālo bibliotēku, taču tās būs paliekoša vērtība nākotnei,” uzskata meistars. Taču viņš min arī ļoti konkrētu argumentu par labu moderna instrumenta būvei Ventspilī: “Šobrīd Latvijā nav nevienu mūsdienīgu ērģeļu. Tas nozīmē – ja mūsu jaunie ērģelnieki vēlētos doties uz koncertu vai konkursu ārzemēs, viņi nekur Latvijā nespētu apgūt specifiskās moderna instrumenta programmēšanas un spēles nianses. Tagad šāda iespēja būs.”

J. Kalniņš min vēl kādu ieguvumu: tas, ka ērģeļu būvē piedalās Ugāles ērģeļbūves darbnīca, jau aptuveni par desmit procentiem samazinājis instrumenta izmaksas, turklāt tajās iekļauta arī trīs mēnešus ilga apmācība vienam ērģeļu meistaram “Johannes Klais” fabrikā Bonnā. Tas ļaušot Ventspils ērģeles pašiem arī apkalpot. “Esam dzirdējuši pārmetumus, kādēļ jaunās ērģeles nebūvējām paši,” teic Kalniņš. “Mēs to šobrīd nemaz nevarētu, mums trūkst zināšanu. Bet, iespējams, nākamās gan jau varēsim būvēt…”

 

Rīgā nebūs

Rīgas akustiskās koncertzāles pašreizējā projektā ērģeles nav ieplānotas. Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe prognozē, ka Rīgas koncertzālē ērģeles, visticamāk, arī netiks izbūvētas, jo paredzēts, ka to cels privātais investors. “Rīgā mūsdienīgus skaņdarbus iespējams atskaņot ar Rīgas Doma ērģelēm, kamēr, piemēram, Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles tiem nav piemērotas, jo reģistrs par pustoni atšķiras no mūsdienu instrumentiem, tādēļ saskaņot ērģeles ar balsi vēl ir iespējams, bet ar instrumentālo pavadījumu – ne,” teic Bluķe.

Arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents Andris Poga ieceri jaunās koncertzāles projektā iekļaut mūsdienīgas ērģeles vērtē pozitīvi: “Katras koncertzāles būvniecība ir apsveicama ideja. Par ērģelēm – lieliski! Un žēl, ka vismaz pagaidām Rīgā tādas nav plānotas.”

J. Kalniņš gan uzskata – ir pat labi, ka ikvienai reģiona koncertzālei ir kaut kas tikai tai piemītošs, unikāls: “Tas, cik noslogota Ventspils koncertzāle būs, atkarīgs gan no Rīgas ērģelniekiem, gan arī no koncertzāles menedžmenta, taču, ņemot vērā lielo tūristu plūsmu Ventspilī, domāju, ka interesentu netrūks.”

S. Voldiņš pieļāvumu apstiprina ar līdzšinējo jauno koncertzāļu efektu: “Gan Rēzeknes “Gora”, Vidzemes koncertzāles “Cēsis”, gan Liepājas “Lielā dzintara” veiksmīgā darbība, kļūstot par vietējās mūzikas, mākslas, kultūras un sabiedriskās dzīves centru un piesaistot ārvalstu māksliniekus, apliecinājusi – investīcijas sevi ir attaisnojušas! Arī pēdējais kultūras patēriņa pētījums rāda, ka pēc reģionālo koncertzāļu atvēršanas iedzīvotāju mobilitāte ir būtiski pieaugusi no 43% 2014. gadā līdz 57% 2016. gadā.”

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

LA.lv