Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. marts, 2014
Drukāt

Ērglēnietes Zanes nelaime liek ķerties pie uzlabojumiem reto slimību ārstēšanā

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Drīzumā, pateicoties nozares sakārtošanai atbilstoši stingrām ES transplantācijas direktīvas prasībām, orgānu transplantācija Latvijā varētu iegūt otro elpu.

Ceļajūtīs


Pašlaik 32 gadus vecā Zane Lazdiņa, kuras plaušu transplantācijai Latvijas iedzīvotāji saziedoja vairāk nekā 120 tūkstošus eiro, uzturas savās mājās Ērgļu pusē, gaidot zvanu no Vīnes klīnikas, ka viņa var doties uz dzīvību glābjošo plaušu transplantācijas operāciju. Valsts atteikums Zanei līdzfinansēt plaušu transplantāciju radīja tik lielu visas sabiedrības un reto slimību pacientu organizāciju neizpratni, ka, visticamāk, valsts institūcijas beidzot ķersies pie reāliem uzlabojumiem reto slimību pacientu ārstēšanā. Ir panākta vienošanās, ka līdz šā gada nogalei Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests (NVD) apkopos informāciju par reto slimību pacientu skaitu Latvijā, diagnozēm, zāļu apmaksas pieprasījumiem un izmaksām, kā arī meklēs iespējas no valsts budžeta apmaksāt plaušu transplantāciju.

Retas un sarežģītas 


Vai Latvijā līdzās nieru, aizkuņģa dziedzera, sirds un aknu (to pirmā un pagaidām vienīgā transplantācija veikta 2011. gadā) pārstādīšanai vajadzētu attīstīt arī plaušu transplantāciju? “Nedomāju, ka to vajadzētu darīt,” saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Gardovskis. “Plaušu transplantācijas ir ļoti sarežģītas operācijas, kuru veikšanai nepieciešama pieredze un attiecīga aparatūra. Latvijā tādas operācijas gadā būtu nepieciešamas vien kādiem diviem pacientiem, tādēļ pareizāk to saņemšanā kooperēties ar kādu Eiropas valstu transplantāciju centru, kam šāda veida operācijās ir pieredze un arī labi rezultāti.”

Slovēnijā, kur līdzīgi kā Latvijā ir apmēram divi miljoni iedzīvotāju, nieru, aknu, sirds, radzeņu transplantācijas veic Universitātes medicīnas centrā Ļubļanā un Mariborā (radzenes), bet plaušu transplantācijas – Vīnes klīnikā (Austrija), bērniem aknu (daļējās transplantācijas) Bergamo (Itālija), taču gaidīšanas rindu un pacientu sagatavošanu plaušu un bērniem aknu transplantācijai, kā arī ārstēšanu pēc operācijas nodrošina Universitātes medicīnas centrs Ļubļanā. Čehijā, kur dzīvo vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju, četri transplantācijas centri specializējušies nieru, bet trīs centri arī plaušu, sirds, aknu un aizkuņģa dziedzera pārstādīšanas operācijās.

Labi rezultāti plaušu transplantācijā ir Tartu Universitātes klīnikā (Igaunija), Lietuvā, Baltkrievijā, kur tā maksā apmēram 30 tūkstošus eiro, Igaunijā – 50 tūkstošus eiro. Čehijā tā maksā apmēram 40 tūkstošus eiro, bet Vīnes klīnikā – 120 – 150 tūkstošus eiro. Zanes pulmonālā arteriālā hipertensija jau ir tik smaga, ka viņai plaušu transplantācija iespējama tikai Vīnes klīnikā.

Cerības atjaunot 
aknu transplantācijas 


Tomēr Latvijā noteikti vajadzētu atjaunot aknu transplantācijas, uzskata profesors Gardovskis. Daudz pacientu slimo ar smagām aknu kaitēm, C hepatītu, cirozi u. c. Ik gadu šādas operācijas būtu nepieciešamas 20 – 30 pacientiem. “Piemēram, vairākiem gados jauniem pacientiem šobrīd ehinokoki tā pārņēmuši visu aknu, ka viņiem vairs nekāda terapija nepalīdz. Transplantācija varētu būt viena no ārstēšanas izvēlēm,” stāsta J. Gardovskis.

Latvijā aknu transplantācijas vidējās izmaksas varētu būt 30 – 50 tūkstoši eiro, min J. Gardov­skis. Profesors nav zaudējis cerību, ka jau šogad šīs operācijas tiks atjaunotas, jo tam ir viss nepieciešamais. “Taču neesam avantūristi un gaidām skaidru atbildi, vai un cik daudz valsts tam atvēlēs finansējumu. Pēc tam atjaunosim gaidīšanas rindu uz aknu transplantāciju un sāksim veikt analīzes pacientiem,” viņš uzsver.

Pašlaik aknu pārstādīšanas metode nav iekļauta valsts kompensējamo pakalpojumu klāstā, tādēļ ne Latvijā, ne pacientiem, kas to varētu saņemt ārvalstīs, tā netiek apmaksāta (izņemot bērnus).

Toties sirds transplantācijām valsts šogad no budžeta piešķīrusi aptuveni 60 tūkstošus eiro. Vienas sirds transplantācijas izmaksas “Stradiņos” ir apmēram 29 tūkstoši eiro. No 2002. līdz 2014. gadam jaunu sirdi saņēmuši 16 pacienti, un arī šogad, pēc sirds ķirurga profesora Romana Lāča teiktā, “ietāmētas divas sirds transplantācijas”.

Latvijas Transplantācijas centrā (LTC) 1973. – 2013. gada periodā veiktas 1735 nieru transplantācijas. Ik gadu valsts atvēl līdzekļus vidēji 55 nieru transplantācijām. 2014. gadā no valsts budžeta tiks apmaksātas 63 šādas operācijas. Vidēji gadā notiek ap 70 – 75 nieru transplantāciju jeb 35 uz vienu miljonu iedzīvotāju, un tas ir ļoti labs rādītājs.

Būs pārmaiņas 


Drīzumā situācija transplantācijas jomā Latvijā varētu mainīties uz labo pusi, jo tiesību aktos un reālajā dzīvē tiks ieviestas ES transplantācijas direktīvas stingrās prasības visai transplantācijas procesa ķēdei un veikta transplantāciju centru sertifikācija. Kā informē Stradiņa slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle, pēc LTC sertificēšanas pabeigšanas tiks izveidots virsvadības centrs, kas koordinēs visu orgānu transplantāciju valstī. Tas nozīmē, ka LTC organizēs donororgānu ieguves darbu sadarbībā ar citām Stradiņa slimnīcas orgānu transplantācijā iesaistītajām struktūrvienībām, nodrošinās visus nepieciešamos donoru izmeklējumus, kā arī līdzās nieru un aizkuņģa dziedzera transplantācijai vadīs arī sirds, aknu transplantācijas procesu un pēctransplantācijas ārstēšanu. “Integrējot medicīnā ES standartus, Latvija vairs nevarēs dalīt cilvēkus grupās un vieniem piešķirt finansējumu transplantācijai, bet citiem – ne,” pārliecināts profesors Gardovskis.

Uzziņa


* Imūnsupresijas medikamenti, kas pieejami mūsdienās, ļauj pārstādītajam orgānam iedzīvoties, un organisms to neatgrūž.

* Donora orgāns vispirms noteikti tiek piedāvāts pašu valsts pacientiem un tikai tādā gadījumā, ja vietējiem pacientiem to nav iespējams transplantēt, to piedāvā citu valstu transplantācijas centriem. Ja valsts ir starptautiskās organizācijas “Eirotransplant” locekle, tad to organizē caur “Eirotransplant”, kuras sēdeklis atrodas Leidenē (Nīderlande) un kura veido gaidīšanas rindu.

* Latvija programmas “BaltTransplant” ietvaros orgānu apmaiņā sadarbojas ar Igaunijas un Lietuvas transplantologiem, taču apmainīto orgānu skaits ir neliels.

* Pēc Eiropas Transplantu padomes datiem, Vācijā 2011. gadā veiktas 2850 nieru, 1199 aknu, 366 sirds, 337 plaušu transplantācijas, Spānijā attiecīgi – 2498, 1137, 237 un 230 transplantācijas. Igaunijā attiecīgi – 44, 8, 0, 3, Lietuvā – 75, 12, 5 un 1.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+