Mobilā versija
+0.1°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
15. novembris, 2017
Drukāt

Ergonomiska paplāte viesmīļiem. Dizaina studentes izgudrojums sajūsmina un pārsteidz

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ergonomiska paplāte viesmīļiem "Mundo".

Šoruden Ķīpsalas izstāžu centrā BT-1 dizaina izstādē “Design Isle” augstskolu kategorijā izcēlās Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina tehnoloģiju institūta Materiālu tehnoloģijas un dizaina nodaļas studente Māra Puriņa, kura ar savu bakalaura darbu – servēšanas paplāti viesmīļiem “Mundo” – ieguva otro vietu.

Strādāt ar koku – skarbi

Māras ceļš uz mākslu sākās ar zirgiem, kurus viņa zīmē kopš septiņu gadu vecuma. Tā kā meitenei sava zirga vēl nebija, nācās tos pārzīmēt no visdažādākajiem žurnāliem un kartītēm. Pēc Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Māra izglītību turpināja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina tehnoloģiju institūtā.

“RTU vairāk jāmācās arī par tehniskajām lietām un ražošanu. Tur ir vairāk jāstrādā ar koku, un tas ir skarbi. Metālu vēl var pārkausēt un reizēm defektu pat padarīt par efektu. Kokam – viena kļūda un viss, darbs jāsāk no jauna,” stāsta Māra.

Viņai izdevās atrast labu studiju praksi firmā “AM Furnitūra”, kur viņa pēc klientu skicēm veidoja detaļu rasējumus. Bijuši arī grūtāki uzdevumi. Piemēram, projektēt izstādes “Baltic furnitures 2015” stendus. “Taisīju detaļu specifikāciju un šausmīgi priecājos par to, ka to visu prāvo konstrukciju beigās varēja salikt. Bija ļoti daudz sīku detaļu. Kļūda kaut kur par vienu milimetru jau ir problēma, tad būs grūti salikt kopā. Tas bija mirklis, kad sajutu, jā, es varu,” apliecina Māra.

Ergonomikas džungļos

Mārai bakalaura darbam bija dots uzdevums sameklēt kādu priekšmetu, ko varētu uzlabot.

“Mana draudzene Ieva strādāja “All Cappuccino” kafejnīcā Blaumaņa ielā un reiz pasūdzējās, ka viņa paplātes nēsāšanas laikā izjūt lielu slodzi un pēc darba reizēm sāp roka. Kāpēc nevarētu izveidot stilīgu un ergonomisku servēšanas paplāti? Ideja iepatikās maniem pasniedzējiem, un tā es tiku pie bakalaura darba tēmas,” atceras Māra.

Projekta realizēšana sākās ar izpēti, kā vispār uz paplātes pārnēsā traukus. Reizēm tika izmantots kāds “izmēģinājuma trusītis”, reizēm meitene paplātes staipīja pati. Process tika skicēts un fotografēts.

Tad notika anketēšana. Jautājumi bija vairāki. Par svaru, cik vidēji jāpārnēsā uz paplātes. Tas svārstījās no pieciem līdz desmit kilogramiem. Tad tika noskaidrots, kurai ķermeņa daļai ir lielākā slodze. Pārsvarā tā bija rokas locītava, delms, plauksta un plecs. Pētījumā tika noskaidrota ērtākā paplātes forma – aplis. Māra par paplātes izmēra bāzi izvēlējās sievietes vidējo plaukstas un rokas delma lielumu, jo viņas statistiski ir visvairāk nodarbinātas ar paplāšu nešanu. Tā tika noskaidrots, ka visērtākais ir tieši 40 cm diametrs.

 

Māra Puriņa. Foto - Andris OzoliņšMāra Puriņa. Foto - Andris Ozoliņš

Kā izveidot formu

Arī paplātei var izdomāt neskaitāmus un pat dīvainus veidus. Tapa ap 150 skicēm un desmit paplātes maketi no papīra, kartona un poliuretāna. Lai arī šos materiālus ir viegli apstrādāt ar nazīti, tomēr pareizei gadījās arī iegriezt rokā. Galu galā no desmit maketiem palika viens un pārējie tika izmesti. Eksperimentālā veidā tika sameklēta ergonomiskākā forma paplātes apakšējai daļai.

“Izrādās – jo plauksta ir tālāk no elkoņa, jo vairāk muskuļu spēka, turot paplāti, tiek lietots. Tiklīdz šis leņķis sašaurinās, muskuļu lietotais spēks samazinās. Ja forma ir pilnīgi apaļa, paplāte duras rokas locītavā, saspiež asinsvadu un veido garāku sviru. Tika izstrādāts veids ar pusapaļu izgriezumu paplātes divās malās un kājiņām, kas ļautu tās sakrāmēt citu virs citas. Izveidojot pusapaļus izgriezumus elkoņa locītavas un plaukstu rajonā, veicinu to, ka svira kļūst īsāka – no 400 mm uz 360 mm. Smagums tiek pārvirzīts tuvāk ķermenim. Paplāte daļēji balstās uz rokas delma, neslīd prom, labi ieguļas rokā un netiek nospiesta vēna,” stāsta Māra.

Viens no dizaina variantiem bija speciāli padziļinājumi paplātes apakšā, kur ieslīdēt pirkstiem. Tomēr Mārai tā likās samocīta. Pašreizējā versijā paplātes lejas daļas ieapaļā forma ir diezgan sarežģīta. Tās slīdamību samazina šķautņainā virsma, kas atgādina bruņurupuci. “Pirksti šos virsmas akcentus sajūt, un tas palīdz paplāti nofiksēt. Uz augšējās darba virsmas paredzēts izmantot maināmus gumijas paklājiņus, kas nodrošinās ērtu kopšanu. No līmes izmantošanas nācās atteikties, jo secināju, ka tas nebūs videi draudzīgi. Izvēlējos pašlīmējošu gumijas materiālu, ko būs viegli nomainīt. Paklājiņus var izgatavot jebkurā krāsā, arī ar dekoratīvu zīmējumu. Ievērojot ilgtspējas principus, paplātes karkass ar spiedliešanas tehnoloģiju ir izgatavots no otrreizēji pārstrādāta polipropilēna. Tukšais vidus atvieglo paplātes svaru. Domāju ergonomiskajai paplātei “Mundo” ar savu īpašo dizainu ir plašas iespējas tikt izmantotai restorānos, bāros un kafejnīcās. Pie šīs idejas gribu vēl pastrādāt un piedalīties starptautiskajā “RED DOT” konkursā,” prāto Māra.

VĒRTĒJUMS: “nav nepārkāpjamu barjeru”

Rīgas Tehniskās universitātes dizaina tehnoloģiju asociētā profesore, Dr. arch. Andra Ulme: “Māra visus gadus universitātē ir izcēlusies ar neatlaidību un mērķtiecību. Ja kādu projektēšanas programmu viņa nezināja pietiekami labi, tad nāca un meklēja iespēju to apgūt. To pašu varu teikt arī par viņas vēlmi radīt paliekošas vērtības mūsdienu dizaina laukā. Man bija patīkami strādāt kopā ar šo entuziasma pārņemto jauno dizaineri, kurai nav nepārkāpjamu barjeru. Vēlētos, lai Mārai veiktos arī turpmākos viņas centienos būt sekmīgai uzņēmējai, arī biznesa partnera meklējumos, kā arī jaunu augstvērtīgu, ergonomisku dizaina izstrādājumu radīšanā.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+