Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. aprīlis, 2015
Drukāt

Ēriks Ošs. Karikatūrists, ar kura tēliem izaugušas trīs paaudzes

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ēriks Ošs savu darbu izstādē Latvijas Valsts arhīvā. Līdzās karikatūrām bija izstādītas arī sešas eļļas gleznas (vairāk par izstādi: www.archiv.org.lv).

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva (LVA) darbinieki un apmeklētāji pusotru mēnesi bija īpaši možā omā, jo uz viņiem noraudzījās karikatūru tēli no Ērika Oša bagātīgā veikuma – 38 darba gadiem humora un satīras žurnālā “Dadzis” un nu jau 21 gada “Latvijas Avīzē”.

Šonedēļ arhīvā savu darbu izstādē uz tikšanos ar skatītājiem ieradās arī pats Ēriks Ošs, ar kura karikatūrām izaugušas trīs paaudzes.

LVA direktors Artis Freimanis, sveicot latviešu karikatūras vecmeistaru, izteicās, ka arhīvs glabā to, kas ir vienā eksemplārā. Šo domu uz Ēriku Ošu attiecināja viņa amatabrālis Dainis Breikšs: “Otra tāda pasaulē nav. Un tā ir viņa lielā vērtība. Ļoti specifisks stils. Var redzēt, ka Ēriks beidzis Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Jo grafiķiem, piemēram, Bidstrupam, Dresleram, karikatūras ir plakanas, bet Ošam kā jau gleznotājam visi zīmētie vīriņi dzīvo telpā.”

Šo izstādi iecerēja un iekārtoja arhīva eksperts, mākslas vēsturnieks Guntis Švītiņš. Jau pirms četrdesmit gadiem viņam radies jautājums, kā gan Ošs sameklēja prototipu tēvocim Semam – amerikāņu miljonāram un politiķim. Karikatūrists pastāstīja, ka amerikāņu sejas varējis aplūkot vēstures grāmatās un socvalstu žurnālos. Taču tēvoci Semu uztvēris kā puritānisku, mazliet vientiesīgu onkuli, kuram nemaz tik labi neveicas, tomēr viņš ir lādzīgs. Varbūt tā bijusi dziļa maldīšanās, tomēr tā bijis vieglāk zīmēt. Tolaik poligrāfijas process bijis tik lēns, ka reiz kāds kariķēts ārzemju politiķis paguvis kļūt par Brežņeva draugu, tomēr jau bijis uz “Dadža” vāka. Arī “aktualitātes” tikušas zīmētas laikus. “Nāk ražas laiks. Būs dzeršana. Vīri nenostiprinās graudu kravas, raža birs zemē. Nekrietni to paredzēt divus mēnešus iepriekš. Bet nu, protams, ražas laika norises atbilda karikatūrai,” par toreizējo darba ātrumu uzjautrinājās Ošs. Tagad “Latvijas Avīzē” karikatūras viņš zīmē zibenīgi – trīs četrās stundās, šodien zīmē – rīt jau avīzē.

“Ir unikāla atšķirība katra laika uzdevumos, tomēr karikatūru spēks ir tāds pats,” atzina izstādes veidotājs Guntis Švītiņš. Noslēgumā viņš iepazīstināja karikatūristu ar dokumentu mapi/lietu no arhīva krājuma par Ēriku Ošu – Mākslas akadēmijas studentu. “Vai, mana atzīmju grāmatiņa!” priecājās Ošs un izlasīja profesoru spriedumu, ka jau tolaik savos darbos pratis raksturot.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+