Ērkšķogu gurķīši…. Vai ēdami? 0
“Man uzdāvināja firmas “SEMO” sēklu paciņu, uz kuras redzami svītraini, adataini gurķīši un uzraksts – Angreštova okurka. Nezinu, kā šie augi audzējami? Un vai gurķīši ir arī ēdami?” Iveta Kuldīgas novadā
Tie ir dekoratīvie gurķīši (Cucumis myriocarpus), veido sīkus, tikai 3 – 4 cm garus, ovālus, gaiši zaļus auglīšus ar baltām svītrām un matiņiem. Izskatā ļoti līdzīgi ērkšķogām, tāpēc čehi tos nosaukuši par ērkšķogu gurķiem (Angreštova okurka). Auga dzimtene ir Centrālāfrika un Dienvidāfrika. Šie pieticīgie gurķīši aug arī visai nabadzīgās augsnēs un labāk pacieš sausumu nekā parastie gurķi. Ziedi ir gaiši dzelteni, līdzīgi citu gurķu ziediem, turpretī lapas ir dziļi robotas, kā arbūziem.
Gan lapas, gan augļi satur kukurbitacīnu, kas piešķir tiem rūgtu garšu. Lielos daudzumos šis alkaloīds mēdz būt toksisks gan mājlopiem (zirgiem, govīm, cūkām, aitām), gan cilvēkiem. Afrikāņi šos augļus izmanto tautas medicīnā kā vemšanas līdzekli, tādēļ no gurķīšu ēšanas drošāk atturēties un izmantot šo augu tikai dekoratīviem nolūkiem, kā kārtējo brīnumu dārzā.
Austrālijā un Kalifornijā šis indīgais augs pieskaitīts pie nezālēm, tā apkarošanai lieto glifosātus, cenšoties atbrīvot ganības no piesārņojuma. Ērkšķogu gurķi iedzīvojušies arī Spānijā. Dienvidu valstīs šis augs, iespējams, potenciāli var kļūt par nopietnu invazīvu nezāli, taču tālāk uz Eiropas ziemeļiem (tostarp arī Latvijā) šādas briesmas nepastāv, pie mums to droši var audzēt mazdārziņos kā dekoratīvu augu. Mehāniski bojātiem augiem piemīt nepatīkama smaka, tādēļ tie jākopj piesardzīgi, cenšoties pēc iespējas mazāk traumēt vasas un lapas.
