Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. februāris, 2016
Drukāt

Erotika grāmatzīmēs – sena tradīcija

Binde_exlibris

Imanta Ozoliņa zīmētā grāmatzīme

Ex libris (grāmatzīme) – īpašuma zīme, tā par šo zīmi skaidro svešvārdu vārdnīca.

Senākā Latvijā izgatavotā grāmatzīme ir no 1604. gada, to darinājis vara grebumā Henrihs Tūms. Tā ir heraldiska kompozīcija. Kāds no mūsu mākslas vēsturniekiem 20. gados bija atklājis, ka jau Staņislavs Roze varētu būt zīmējis grāmatzīmes. Mūsu laikos nevienā kolekcijā gan tādas nav. Pirmais latvietis, kurš darinājis grāmatzīmi, ir bijis grafiķis Rihards Zariņš, un to viņš 1897. gadā veltījis savai līgavai Evai Sundbladai. Viņš bija arī vēlākais profesors LMA, daudzu Latvijas banknošu un pastmarku autors. Grāmatzīmē jāattēlo tās īpašnieka profesija, vaļasprieks, nodarbošanās, amats, lai tā sniegtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par tās īpašnieku. Ir grāmatzīmes, kurās parādās erotiski motīvi. Gandrīz katrs 20. un 30. gadu LMA grafiķis, kā arī mākslas studiju absolvents ir zīmējuši grāmatzīmes ar erotikas motīviem. Ne tikai grafiķi, piemēram, S. Vidbergs, A. Jupatovs, P. Upītis, A. Apinis, A. Junkers, bet arī gleznotāji, tostarp I. Zeberiņš u.c. Arī padomju laikos LMA un mākslas skolas beigušie zīmējuši šāda veida grāmatzīmes. Visražīgākais šajā nozarē bijis Vilnis Resnis, bet ne mazāk interesantas grāmatzīmes ar erotiskiem sižetiem ir zīmējuši: Zigurds Zuze, Rihards Skrubis, Imants Ozoliņš, Dainis Rožkalns, Jeļena Antimonova u.c. Arī Elita Viliama, kura ne tikai zīmē, bet arī cenšas izzināt visu par grāmatzīmju ceļu un to autoriem Latvijā.

Grāmatzīmi uzzīmēt ir sarežģīts process, tāpēc māksliniekam jābūt labai gaumes izjūtai un kompozīcijas izpratnei. Sevišķi tas sakāms par tām grāmatzīmēm, kurās ir attēloti kādi erotikas motīvi.

 

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+