Mobilā versija
Brīdinājums +12.8°C
Māris, Mārica, Maigurs
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
6. februāris, 2016
Drukāt

Erotika grāmatzīmēs – sena tradīcija

Binde_exlibris

Imanta Ozoliņa zīmētā grāmatzīme

Ex libris (grāmatzīme) – īpašuma zīme, tā par šo zīmi skaidro svešvārdu vārdnīca.

Senākā Latvijā izgatavotā grāmatzīme ir no 1604. gada, to darinājis vara grebumā Henrihs Tūms. Tā ir heraldiska kompozīcija. Kāds no mūsu mākslas vēsturniekiem 20. gados bija atklājis, ka jau Staņislavs Roze varētu būt zīmējis grāmatzīmes. Mūsu laikos nevienā kolekcijā gan tādas nav. Pirmais latvietis, kurš darinājis grāmatzīmi, ir bijis grafiķis Rihards Zariņš, un to viņš 1897. gadā veltījis savai līgavai Evai Sundbladai. Viņš bija arī vēlākais profesors LMA, daudzu Latvijas banknošu un pastmarku autors. Grāmatzīmē jāattēlo tās īpašnieka profesija, vaļasprieks, nodarbošanās, amats, lai tā sniegtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par tās īpašnieku. Ir grāmatzīmes, kurās parādās erotiski motīvi. Gandrīz katrs 20. un 30. gadu LMA grafiķis, kā arī mākslas studiju absolvents ir zīmējuši grāmatzīmes ar erotikas motīviem. Ne tikai grafiķi, piemēram, S. Vidbergs, A. Jupatovs, P. Upītis, A. Apinis, A. Junkers, bet arī gleznotāji, tostarp I. Zeberiņš u.c. Arī padomju laikos LMA un mākslas skolas beigušie zīmējuši šāda veida grāmatzīmes. Visražīgākais šajā nozarē bijis Vilnis Resnis, bet ne mazāk interesantas grāmatzīmes ar erotiskiem sižetiem ir zīmējuši: Zigurds Zuze, Rihards Skrubis, Imants Ozoliņš, Dainis Rožkalns, Jeļena Antimonova u.c. Arī Elita Viliama, kura ne tikai zīmē, bet arī cenšas izzināt visu par grāmatzīmju ceļu un to autoriem Latvijā.

Grāmatzīmi uzzīmēt ir sarežģīts process, tāpēc māksliniekam jābūt labai gaumes izjūtai un kompozīcijas izpratnei. Sevišķi tas sakāms par tām grāmatzīmēm, kurās ir attēloti kādi erotikas motīvi.

 

Pievienot komentāru

Turaidas Roze - bez asinīm afišā28. septembrī notiks Latvijas Nacionālās operas jaunās sezonas pirmā pirmizrāde. Zigmara Liepiņa "Turaidas Roze" ir muzikāli un dramaturģiski pārveidota redakcija operai "No rozes un asinīm".
Likteņupe pirms un pēc Pļaviņu HES būves Vēstures muzejāNo ceturtdienas, 21. septembra Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) varēs aplūkot jaunu izstādi "Daugavai būt", kuras pamatā ir notikumi, kas Latvijas sociālajā atmiņā saistās ar Daugavas vārdu un ievadīja Trešo atmodu.
Draugiem Facebook Twitter Google+