Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. oktobris, 2013
Drukāt

ES aizsardzība sklandrausim


Foto no Dž. Marinskas personīgā arhīvaFoto no Dž. Marinskas personīgā arhīva

Aizvadītajā nedēļā apstiprināja sklandrauša iekļaušanu ES produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām sarak­stā. Tas nozīmē, ka par sklandraušiem visās valstīs varēs dēvēt vien pēc īpašas, Eiropas Komisijā apstiprinātas receptes gatavotus raušus. Tradicionālā sklandrauša recepti sagatavoja sešas Kurzemes saimnieces, kas apvienojušās biedrībā “Zaļais novads”, bet tālāk dokumentu kārtošanu īstenoja Zemkopības ministrija.

Sklandrausis nu iekļauts vienā grupā ar vien dažiem desmitiem aizsargāto pārtikas produktu, tostarp “‘Mocarella” sieru, picu “Napolitano” un citiem produktiem. Eiropā darbojas vēl divas produktu aizsardzības shēmas, tostarp “Produkti ar aizsargājamām ģeogrāfiskām norādēm” (piemēram, Parmas šķiņķis) un “Produkti ar aizsargātu cilmes vietu” – šiem produktiem visiem ražošanas posmiem ir jābūt veiktiem vienā vietā. Pavisam ES regulas aizsargā aptuveni 3000 dažādu pārtikas produktu ar aptuveni 21 miljardu eiro gada apgrozījumu.

ES patlaban neaizsargā vien divu valstu – Igaunijas un Maltas – vietējos produktus tāpēc, ka no šīm valstīm nav saņemts neviens pieteikums. Latvija iesniegusi arī pieteikumu par salinātas rudzu rupjmaizes atzīšanu par aizsargājamu ES produktu (publicēts ES oficiālajā izdevumā iebilžu iesniegšanai no dalībvalstīm šā gada 22. jūnijā) un par Carnikavas nēģiem, kuru atbilstību komisijas eksperti vēl nav vērtējuši.

Kas ir sklandrausis


“Eiropā ir vien daži desmiti produktu ar garantētajām tradicionālajām īpatnībām un tie ir ļoti labi atpazīstami produkti, to ražošanu pārņem nākamās paaudzes. Bija jāiegulda ļoti liels darbs sklandrauša vēsturisko liecību meklēšanai,” stāsta Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta biotehnoloģijas kvalitātes nodaļas vadītājs Juris Zinārs.

Eiropas Komisijai (EK) pirms diviem gadiem sūtītajā pieteikumā sklandrauša atzīšanai norādīts, ka produktu īpašu dara tā veids, recepte, forma un izskats. Galvenokārt no rudzu miltiem apaļās formas sklandraušus simboliski parasti baudīja ziemas un vasaras saulgriežos – saistībā ar saules simboliku. Sklandrausim ir apaļa forma, dzelteni oranža virskārta. Sklandrauša vēsture iesniedzas ļoti tālā senatnē, produkta priekštecis ir vienkāršs ugunskura oglēs cepts neraudzētas rudzu mīklas izstrādājums – rausis ar pildījumu. Par rauša pildījumu liecina nosaukums – uzlocītās rauša malas (“žogs”, “sklanda”), kas kalpojušas par aizsargu, lai pildījums neiztecētu ugunī.

 

Īstu sklandrausi 
var cept ikviens


“Vasarā, kad viesi brauc biežāk, sklandraušus cepu divas trīs reizes nedēļā pa 40 gabaliem ik reizi. Ziemā – retāk. Esmu mājražotāja, tirdziņos savu produktu nepārdodu,” stāsta Dženeta Marinska, kas kopā ar citām sklandraušu cepējām sniedza pieteikumu EK. Viņas ģimenei sklandraušu cepšana par uzņēmējdarbību kļuva 2003. gadā. “Cilvēki ceļo un neiepazītās vietās vēlas baudīt tām raksturīgus ēdienus,” izvēli pamato mājražotāja. EK apstiprinātajā regulā var lasīt, ka vissvarīgākā sklandrauša sastāvdaļa ir rudzu milti, nedaudz vajadzīgi arī kviešu milti, margarīns vai sviests, sāls. Pildījumam vajadzīgi burkāni un kartupeļi, bet piedevām – sviests, krējums, cukurs, olas, sāls, ķimenes vai kanēlis, manna vai milti.

Pieteikuma iesniedzējas norāda – kaut arī katrā mājā saimnieces cepušas sklandraušus, liekot lietā savu izdomu un izmantojot mājās pieejamos produktus, no pētnieku darbiem un atmiņu stāstījumiem tomēr izriet, ka par sklandraušu gatavošanas tradicionālām iezīmēm uzskatāms tas, ka tie gatavoti no neraudzētas rudzu miltu mīklas, no kuras izrullē vai izgriež apaļas formas sklandraušu pamatnes un to malas uzloka uz augšu. Pildījumam izmanto kartupeļu un burkānu masu, ko pēc saimnieces ieskatiem var papildināt ar citām sastāvdaļām – sviestu, krējumu, cukuru, olām, mannu u. c.

 

Jārosina izaugsme, 
valsts atpazīstamība


J. Zinārs teic, ka sklandraušu cepēji saņems arī valsts atbalstu. Kāpēc? “Ir ļoti svarīgi, ka Latviju varam pozicionēt kā valsti ar skaistu dabu, kā valsti, kur gatavo garšīgu ēdienu no veselīgas pārtikas. Sklandrausis ir gadījums, kas liks par mums vairāk uzzināt citās valstīs. Tā piedāvājumam būtu jārosina reģionu izaugsme un pievienotās vērtības ražošana,” tā J. Zinārs. Viņš aicina arī citu produktu ražotājus informēt par vien mūsu valstij raksturīgo produktu ražošanas aizsardzību ES reģistros. Svarīgi, ka reģistrēšana ES līmenī ir bez maksas, bet Latvijā par Pārtikas un veterinārā dienesta slēdzienu ir jāmaksā 12 lati.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+