Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. decembris, 2013
Drukāt

ES aizsargājamo sugu stāvoklis Latvijā – diezgan bēdīgs (2)

Foto - RGB StockFoto - RGB Stock

Latvijā 39% Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo sugu aizsardzības stāvoklis pēdējos gados ir novērtēts kā nelabvēlīgs, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.-2012.gadā.

Latvijā ir sastopamas kopumā 115 ES nozīmes aizsargājamās sugas, no kurām 60 tiek veidotas ES nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas “Natura 2000”.

Šajā laika posmā kā labvēlīgs ir atzīts 28% sugu aizsardzības stāvoklis, nelabvēlīgs ir 39% sugu, nelabvēlīgs, slikts – 20% sugu, bet nezināms – 13% sugu aizsardzības stāvoklis. Savukārt iepriekšējā periodā, kad veikts novērtējums, – no 2000. līdz 2006.gadam – kā labvēlīgs aizsardzības stāvoklis bija novērtēts 49% sugu, nelabvēlīgs tas bija 24% sugu, nelabvēlīgs, slikts – 6%, bet nezināms – 21% sugu.

Izvērtējot atsevišķas sugas, vislabvēlīgākais aizsardzības stāvoklis bijis gliemjiem, ap 50% zivju, abinieku un rāpuļu. Bet izteikti nelabvēlīgs tas bijis nevaskulārajiem un vaskulārajiem augiem, posmkājiem un rāpuļiem.

Vērtējot izmaiņu cēloņus, patiesas izmaiņas ir novērotas tikai 10% sugu. Tas saistīts gan ar atsevišķu sugu populāciju samazināšanos vai populācijas palielināšanos, norāda ministrija. Piemēram, ziemeļu upespērlenei konstatēta vairāku iepriekš zināmu atradņu izzušana, turpretim kokvarde ir palielinājusi izplatības areālu. Savukārt lidvāvere vairs netika konstatēta Latvijas teritorijā. Dažām spāru sugām novērota gan populācijas samazināšanās, gan palielinājums.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Gribētu dzirdēt no Zemkopības ministres, kas nupat sataisījusies par premjerministri, kā iespējams fiansnējuma samazinājums bioloģiskās daudzveidības uzurēšanai, kā viņa pati teica, no 20 miljoniem pagājušajā periodā uz 15 miljoniem uz visu jauno periodu, ņemot vērā to, ko tikko no pētījuma rezultātiem esam uzzinājuši, cik kritiskā situācijā esam ar dabas vērtībām un bioloģisko daudzviedību? Loģiski būtu, ka Zemkopības ministrija piešķirtu vēl papildus finansējumu kādā speciālā programmā šī mūsu kopējā dabas mantojuma saglabātājiem un uzturētājiem, kuri ir neizdevīgākā situācijā nekā ražotāji, nevis vēl iedomāties samazināt šo finansējumu. Kas konkrēti ir atbildīgs par šādu lēmumu? Kādos kabinetos un gaiteņos tas nolemts?

  2. Ja valsts savos mežos un dabas pārvalde savos valsts īpašumos dabu nesargās un neveidos nekas nebūs

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -1.7
Alūksne -5.2
Daugavpils -3.7
Saldus -1
Liepāja +1.3
Jelgava -1
Ventspils -0.4
Limbaži -3
Madona -4
Rēzekne -5
Draugiem Facebook Twitter Google+