Baltijas pievienošanās ES stiprināja ekonomiku un drošību 4
1. maijā Latvija svinēs desmito gadadienu kopš pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), izvērtējot un atskatoties uz šā laika nozīmīgākajiem mirkļiem, kas valsti veduši cauri būtiskām pārmaiņām un arī negaidītām mācību stundām.
Posms vēl pirms 2004. gada 1. maija ir laiks, ko ar īpaši spilgtām atmiņām atceras arī tie cilvēki, kas bijuši līdzās Latvijas pārtapšanai no bijušās PSRS bloka valsts par pilntiesīgu ES dalībnieci.
Mierīgas pārmaiņas
Sers Maikls Lī, tagad Vācijas Māršala fonda vecākais padomnieks, laikā, kad Latvija un kopumā desmit valstis pievienojās ES, vadīja ES paplašināšanās sarunu darba grupu. Tas bija interesants un vienlaikus atbildīgs laiks, kas, kā norāda sers M. Lī, vainagojies ar milzu ieguvumu gan dalībvalstīm, gan visai savienībai. “2004. gada paplašināšanās bija viena no ES sekmīgākajām ārpolitikām, un tā palīdzēja transformēt Eiropas kontinentu, padarot to pilnīgu un brīvu. Latvija un pārējās valstis ārkārtīgi īsā laikā pārorientējās no kolektīvās ekonomiskās sistēmas uz stabilu tirgus ekonomiku, turklāt to paveicot ārkārtīgi mierīgi, bez asinsizliešanas. Un te vislielākais nopelns ir pašiem Latvijas cilvēkiem.”
Sers M. Lī teic, ka tagad Ukrainas notikumu kontekstā ir maz šaubu par to, vai Latvijas izvēle, pirms vairāk nekā desmit gadiem šo procesu sākot, bija pareiza. Un to pašu varētu teikt arī ES, kura līdz ar Baltijas valstu uzņemšanu kliedēja tā sauktās pelēkās zonas Krievijas pierobežā un ieguva jaunu, skaidru sabiedroto grupu. No ieguvumiem tieši drošību sers M. Lī min kā pirmo, norādot, ka nešaubīgi svarīgi ir arī ekonomiskie faktori: “2004. gada paplašināšanās Eiropai ļāva iegūt ap 100 miljonu jaunu patērētāju, valstis, ar plaukstošu ekonomiku tepat pie namdurvīm. Ja tagad vērtējam 2008. gada finanšu krīzi, tad redzam, ka tai bija dažādas ietekmes. Polija, piemēram, vispār izkļuva sveikā, pat kļūstot drīzāk par ieguvēju, kamēr Latvijā un vēl citās smagāk skartajās valstīs sekas, iespējams, būtu vēl briesmīgākas, ja šīs valstis nebūtu bijušas ES dalībnieces.”
Tam piekrīt arī Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone: “Būtu vieglprātīgi apgalvot, ka Latvija būtu izvairījusies no krīzes, ja mēs nebūtu ES dalībvalsts. Tad šī ietekme būtu krietni vien citāda. Jā, pasaule šobrīd ir daudz globālāka, Latvija kā maza un atvērta ekonomika, protams, noteiktu apstākļu rezultātā kļūst vai nu veiksmīgāka, vai, tieši otrādi, ja laikus nav radīti visi nepieciešamie mehānismi, kas amortizē riskus, atvērtāka lielākiem satricinājumiem, kā tas bija 2008. gada krīzes laikā. Taču katrā ziņā ar diezgan nopietnu starptautisko finanšu institūciju un arī ar ES finanšu palīdzību Latvija šo krīzi tomēr pārvarēja salīdzinoši strauji, lai arī ļoti sāpīgi Latvijas iedzīvotājiem.”
I. Juhansone norāda, ka nevar novērtēt par zemu arī to drošības un stabilitātes izjūtu, ko dod Latvijas dalība gan ES, gan NATO, kas ES gadījumā ir lielāka ģeopolitiskā stabilitāte un ciešāka integrācija Eiropas demokrātisko vērtību sistēmā.
Attālinās no vārda ”jaunās valstis”
Tagad, kad Latvija jau desmit gadu ir ES dalībvalsts, ar tās viedokli nešaubīgi rēķinās, saka sers M. Lī, piebilstot, ka ES pārvaldes struktūra ir būvēta tā, lai neviena valsts nejustos atstumta un maza.
Sers M. Lī: “Lai arī Latvija nav liela, taču tai tāpat kā citām valstīm ir savs komisārs un vienlīdz liela pārstāvniecība arī ES Padomē. Pēdējo paplašināšanos laikā dažas valstis ir radījušas bažas pārējām dalībvalstīm par to, vai tās patiesībā bija gatavas šim solim vai tās ir pietiekami demokrātiskas. Ir bijušas šaubas par Rumāniju un Bulgāriju, un fakts vien, ka ES joprojām īsteno uzraudzības procedūras, lai sekotu līdzi cīņai ar korupciju, parāda, ka Eiropas ideja šajās valstīs nav pietiekami novērtēta. Latvijai nav bijušas šāda līmeņa problēmas. Jā, mēs dzirdam par minoritāšu tiesībām, taču es nedomāju, ka Latvija kopumā rada lielākas bažas nekā citas valstis, turklāt terminoloģija mainās un mēs attālināmies no apzīmējuma “jaunās valstis”.”
Bijušais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Hanss Gerts Poterings, kurš deviņdesmitajos gados, kad Baltijas valstis bija nolēmušas sākt iestāšanās sarunas, bija Eiropas Tautas partijas viceprezidents un atbildēja par paplašināšanās procesu, aktīvi atbalstot visu triju Baltijas valstu vienlaicīgu uzņemšanu, norāda, ka savos 35 darba gados EP to uzskata par vienu no svarīgākajiem un vēsturiskākajiem mirkļiem. To viņš pieminēja arī savā pēdējā uzrunā plenārsesijā Strasbūrā, atvadoties no daudzu gadu darba EP. “Baltijas valstīm tā bija milzīga attīstība, atstāt aiz sevis totalitāros laikus, padomju okupāciju un kļūt par daļu no brīvās Eiropas. Tas ir manas paaudzes brīnums, ka tādas valstis kā Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un citas tagad ir daļa no mūsu vērtību savienības,” tā Hanss Gerts Poterings.
Lēmumi ietekmēja dzīvi
Izvērtējot desmit aizvadītos gadus, Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone norāda, ka Latvija ir nogājusi ļoti tālu ceļu, un ir lietas, kas mainījušas ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi.
Ilze Juhansone: “Ja palūkojamies tikai uz pašiem lielākajiem lēmumiem, tad pievienošanās Šengenas zonai 2007. gadā pavēra iespējas Latvijas iedzīvotājiem brīvi ceļot Šengenas telpā, šķērsot robežas, neuzrādot pases, vīzas, neveicot citas formalitātes, atviegloja dzīvi ikvienam, kas dodas ārpus Latvijai, vai tas būtu tālākais ceļojums, kā mēdz teikt, līdz Lisabonai, vai, piemēram, no Valkas turpat pāri robežai uz Valgu. Otrs lēmums un nozīmīgais notikums, kas tiešām ir mainījis ikviena iedzīvotāja dzīvi, protams, ir Latvijas pievienošanās eirozonai. Un šīs ir tikai pašas lielākās lietas. Būtiska ir arī ekonomika un tas, kā mainījušies Latvijas preču eksporta tirgi. Tie ir būtiski dažādojušies, un Latvijas uzņēmēji šajos gados ir ļoti nopietni strādājuši, lai izmantotu ES iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības un atrastu savām precēm noietu visā ES.”
Fakti
Latvijas ceļš uz ES
1991. gada 27. augustā Eiropas Kopiena atzīst Latvijas Republikas neatkarību, un jau pēc gada Latvijas valdība sāka parakstīt dažādus tirdzniecības līgumus.
1995. gada 12. jūnijā Latvijas valdība paraksta Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp ES un Latviju.
1997. gada decembrī ES Padome Luksemburgā pieņem lēmumu par sešu valstu uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām, Latviju neatzīst par gatavu sarunām, arī 1998. gadā seko noraidījums, un tikai 1999. gada decembrī Helsinkos ES Padome uzaicina Latviju uz sarunām par iestāšanos ES.
2000. gada februārī oficiāli atklāj sarunas par iestāšanos ES.
2002. gada 9. oktobrī Eiropas Komisija rekomendē uzņemšanai ES desmit dalībvalstis, tajā skaitā arī Latviju.
2002. gada 13. decembrī Kopenhāgenā galīgi paziņo par Latvijas uzņemšanu ES.
2003. gada 9. aprīlī “par” nobalso arī Eiropas Parlaments.
2004. gada 1. maijā Latvija oficiāli kļūst par ES dalībvalsti.
