Demonstrants pie Apvienotās Karalistes Parlamenta ar plakātu “Es gribu saglabāt savu ES pilsonību”.
Demonstrants pie Apvienotās Karalistes Parlamenta ar plakātu “Es gribu saglabāt savu ES pilsonību”.
Foto – AFP/LETA

ES asociētā pilsonība britiem – pārāk labi, lai būtu patiesība 2

Tā pirms brīža rakstīja britu laikraksts “Independent”. Par spīti stagnējošām izstāšanās sarunām un britu gatavību izstāties bez vienošanās, nupat britu breksita sekretārs Deivids Deiviss asociētās pilsonības tēmu ir apspriedis ar Eiropas Parlamenta sarunvedēju Gaju Verhofštatu.

Reklāma
Reklāma

Kas tā tāda – asociētā pilsonība?

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Droši var apgalvot, ka uz šo jautājumu nespēs atbildēt vismaz 90% britu. Pāris vārdos – tā būtu iespēja tiem britiem, kuri to vēlas, pēc breksita saglabāt daļu ES pilsoņa priekšrocību, piemēram, iespēju brīvi ceļot un strādāt ES, tiesības balsot ES pašvaldību vēlēšanās.

Ideja par asociēto pilsonību radās jau pagājušogad, priekšlikuma autors ir Eiroparlamenta deputāts no Luksemburgas Čarlzs Goerens. Viņaprāt, šādu pilsonību varētu piešķirt tiem britiem, kuri jūtas kā “daļa no Eiropas projekta”. Iespējams, tā varētu būt īpaša veidlapa, kur pilsonības gribētājs ar parakstu apliecina, ka atbalsta Eiropas ideju un Eiropas vērtības.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Patiesībā tas [asociētā pilsonība] nav vērsts uz Apvienoto Karalisti, bet gan Eiropas Savienību, mēs vēlamies mainīt ES līgumu, lai briti varētu palikt ES pilsoņi pēc breksita. Tas ir tikai priekšlikums, ne obligāta prasība,” skaidro Goerens. Viņš uzskata, ka ES interesēs ir panākt, lai briti ES uzturētos arī profesionālu iemeslu dēļ, jo arī ES ir nepieciešami izglītoti darbinieki. “Mūsdienās bezdarbniekiem ir problemātiski atrast darbu, un darba devējiem savukārt ir sarežģīti atrast darbiniekus. Viens no iemesliem ir tas, ka Eiropas darbaspēka tirgus nav gana mobils. Tā kā briti vairākumā gadījumu ir ļoti augstu kvalificēti, tad ES šādi varētu tikai iegūt.”

Dubultpilsonība ar ES

Dubultpilsonība eksistē jau šobrīd, tādēļ ideja nebūt nav nereāla. Taču “Independent” raksta, ka šī ideja, visticamāk, tā arī paliks tikai ideja, jo ir pārāk laba, lai piepildītos. Ja jau briti var atstāt bloku, bet tajā pašā laikā saglabāt ES pilsonības priekšrocības, tad kādēļ citi to nevar? Ja ES līderi vēlas apturēt bloka sabrukšanu, tādēļ diez vai asociēto pilsonību atbalstīs. Savukārt britu valdība diez vai atbalstīs asociēto pilsonību, jo eiroskeptiķi par šo ideju nav sajūsmā un Terēzai Mejai ar to ir jārēķinās.

“Independent” pieļauj, ka šīs pilsonības jēga ir sniegt priekšrocības ES sarunvedējiem – “nolikt uz galda” ko tādu, kas ir ļoti populārs, bet ko britu valdība, visticamāk, noraidīs, tādējādi uzskatāmi pierādot – lai arī Terēza Meja apgalvo, ka pārstāv visas nācijas intereses, tomēr ir gatava noraidīt tiesības, ko varētu iegūt liela daļa britu. Priekšlikums par asociēto pilsonību fokusējas arī uz ES dalības priekšrocībām, ko pēc breksita briti zaudēs.

“Ir taču daudz vienkāršāks veids, kā ar to tikt galā. Ja vēlies kļūt par ES pilsoni, tad dodies uz kādu no ES valstīm un piesakies pilsonībai. Taču neredzu nevienu iemeslu, kādēļ normāls brits to vēlētos, ja nu vienīgi tu esi viens no snowflake* paaudzes, kuri domā, ka vietu atvaļinājuma pavadīšanai drīkst izvēlēties tikai no 27 valstīm,” iebilst kāds anonīms britu komentētājs.

 

Britu valdības attieksme – pretimnākoša

Pretēji gaidītajam, britu sarunvedējs Deivids Deiviss ir noskaņots pozitīvi. Atbildot uz jautājumiem britu parlamentā par to, ko valdība varētu darīt, lai piedāvātu britu darba meklētājiem, īpaši jaunajiem britiem, iespēju strādāt ES bez vīzas, viņš pastāstīja, ka ideju jau ir apspriedis ar ES partneriem. “Mēs uzklausīsim visus ierosinājumus.”

Reklāma
Reklāma

Asociēto pilsonību atblasta daudzi ES Parlamenta deputāti un politiķi, britu ES piekritēji ir par to sajūsmā. Taču breksita atbalstītājiem ideja nepatīk, jo viņiem šķiet, ka tā ir kārtējā Bristeles konspirācija, lai vēl vairāk sadalītu jau tā sašķelto britu sabiedrību un, iespējams, pat apturētu Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.

Nav gan skaidrs, kad varētu sākties reālas diskusijas par asociētās pilsonības ideju, jo izstāšanās sarunas Briselē stagnē. Vispirms nepieciešams atrisināt jautājumus, kas saistīti ar ES pilsoņiem AK un AK pilsoņu tiesībām ES, un tad var doties tālāk sarunās par nākotnes attiecībām.

Juridiskie līkloči

Britu mediji norāda, ka ideja par asociēto pilsonību ir apsveicama, taču grūti realizējama, jo būs nepieciešams īpašs līgums, kas mainīs gan ES, gan AK pilsoņu tiesības. Piemēram, kas par visu maksās un kā ES tiks galā ar vienpusēju brīvo kustību no valsts, kas nav daļa no ES. Vienošanās prasīs visu 27 valstu piekrišanu, taču arī Londonai būs jāpiekrīt.

“The Economist” apskatā ES tiesību lektore Adriene Janga no Hertfordšīras universitātes atzīmē, ka ES pilsonība nav kas tāds, ko var nopirkt vai pārdot. Eiropas Savienības līguma 20. pantā teikts, ka ES pilsonība ir nacionālās pilsonības papildinājums, nevis nacionālās pilsonības aizstāšana. Tātad nepieciešams izmainīt līgumu, lai radītu jaunu jēdzienu – ES pilsonību personai no valsts, kas nav ES sastāvā. Taču pieredze diemžēl rāda, ka jebkuras izmaiņas visām ES valstīm ir ļoti grūti savstarpēji saskaņot. Arī Katrīne Bernarda, Kembridžas universitātes juridiskās fakultātes profesore, akadēmiskā tīkla “UK in Changing Europe” biedre, brīdina, ka spekulēšana par ES pilsonības saglabāšanu varētu nozīmēt tikai vēl vairāk sarūgtinājuma tiem, kuri breksitu nevēlas, jo dubultpilsonība pēc breksita radīs jautājumus par dalītu lojalitāti. Profesore atgādina britu premjerministres pagājušā gada konservatīvās partijas konferencē teikto: “Ja tu tici, ka esi pasaules pilsonis, tad tu esi nekurienes pilsonis.”

Tikmēr britu organizācijas “38degrees” interneta saitē tiek vākti paraksti par to, lai asociētā pilsonība tiktu ieviesta. Kampaņas izveidotājs Maikls Džennings raksta: “Asociētās pilsonības statuss būs atvērts tiem, kas piekrīt principiem, vērtībām un ideāliem ES, un atļautu visiem, kuriem piespiedu kārtā tagad jāatstāj Eiropa, tomēr saglabāt savu eiropieša un brita identitāti.” Asociētā pilsonība, viņaprāt, arī dos svarīgu politisku balsi Apvienotajā Karalistē, ļaujot izpaust vēlmi pēc solidaritātes ar ES. “Pāri visam tas būs politisks paziņojums, noraidot izolacionistu fantāzijas, ka Apvienotajai Karalistei klāsies labāk ārpus ES, kā arī parādīt pārējai Eiropai un pasaulei, ka AK ir daudzi, kuru sirds referenduma dēļ ir salauzta.” Šobrīd rezolūciju ir parakstījuši 35 672 cilvēki.

Īrijas robeža – bez pārmaiņām

Īrija ir paziņojusi, ka šajā breksita sarunu stadijā nelietos savas veto tiesības. Sarunās par robežu pagaidām progresa nav, Brisele vēlas, lai tiktu atrisinātas trīs galvenās lietas, pirms decembrī pieņems lēmumu, vai ir iespējams ķerties klāt sarunu otrajai kārtai un sākt runāt par tirdzniecību. Šīs trīs lietas ir izstāšanās maksa, ES pilsoņu tiesības un robeža starp Īriju un Ziemeļīriju, kas būs vienīgā AK sauszemes robeža ar ES pēc izstāšanās.

Pēc pēdējā sarunu raunda pabeigšanas Īrija izteicās, ka abām pusēm sarunās par robežu joprojām ir ilgs ceļš ejams, tādēļ tika pieļauta iespēja, ka Dublina varētu bloķēt sarunas. Taču, par laimi, Īrijas premjerministrs Leo Varadkars negrasās bloķēt sarunas vai uzstādīt ultimātus, aprobežojoties ar aicinājumu Apvienotajai Karalistei no solījumiem, ka netiks uzstādīta “cietā robeža”, ķerties beidzot pie darbiem. “Ja mēs nespēsim visu atrisināt līdz decembrim, tad lai nu tā būtu, mēs to darīsim jaunajā gadā!”

* Snowflake – burtiski tulkojot – sniegpārsliņa, apzīmējums tiem jaunās paaudzes jauniešiem, kuri kopš bērnības ir audzināti “siltumnīcas apstākļos”.