EK prezidents Žans Klods Junkers un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks
EK prezidents Žans Klods Junkers un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks
AP

ES atsakās no sankciju draudiem pret Krieviju Alepo dēļ 4

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi piektdien samitā Briselē atteicās no skaidriem draudiem noteikt sankcijas pret Krieviju par Sīrijas Alepo pilsētas bombardēšanu, bet brīdināja, ka izskatīs “visus pieejamos variantus”, ja zvērības Sīrijā turpināsies.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Itālijas premjerministrs Mateo Renci pieprasīja, lai samita noslēguma paziņojumā nekādi netiktu pieminēti iespējami soda pasākumi pret Maskavu Sīrijas slaktiņa dēļ.

Šī prasība demonstrēja dziļās domstarpības starp ES valstu līderiem viņu mēģinājumos izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju pret aizvien kareivīgāko Krieviju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ievērojami mīkstinātajā paziņojumā teikts, ka ES “stingri nosoda Sīrijas režīma un tā sabiedroto, īpaši Krievijas, uzbrukumus civiliedzīvotājiem Alepo” un aicina “nekavējoties pārtraukt karadarbību”.

“ES izskata visus pieejamos variantus, ja pašreizējās zvērības turpināsies,” piebilsts paziņojumā.

Agrāk izstrādātā šī paziņojuma projektā bija pieminētas sankcijas, ko ES varētu noteikt pret Krieviju Alepo bombardēšanas dēļ.

ES prezidents Donalds Tusks, kurš iepriekš bija izteicies, ka jāapsver iespējamās sankcijas, uzstāja, ka samita dalībnieki piekrituši “saglabāt ES vienotību” pret Krieviju.

ES valstu līderi šajā samitā pieminēja Krievijas īstenotos “gaisa telpas pārkāpumus, dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumus, iejaukšanos politiskajos procesos Balkānos un citur”, kā arī citus jautājumus.

“No šiem piemēriem ir skaidrs, ka Krievijas stratēģija ir vājināt ES,” teica bijušais Polijas premjerministrs Tusks.

ES nākamajā samitā decembrī būs jālemj, vai pagarināt Ukrainas krīzes dēļ noteiktās sankcijas pret Krieviju par vēl sešiem mēnešiem.

Renci, pēc kura pieprasījuma ES rīkoja diskusiju par Krieviju, paziņoja, ka prioritātei jābūt “pielikt visas iespējamās pūles miera vienošanās panākšanai Sīrijā”.

“Es uzskatu, ka nebūtu nekādas jēgas iekļaut atsauci uz sankcijām, turpretim pārējā paziņojuma daļa ir tā, ko pirmdien pieņēma ārlietu ministri,” Renci sacīja reportieriem.

Reklāma
Reklāma

Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien brīdināja, ka neizslēdz sankciju noteikšanu pret Krieviju par Sīrijas Alepo pilsētas bombardēšanu.

“Viss, kas var radīt draudus, var būt noderīgs,” sacīja Olands, atbildot uz jautājumu par iespējamām sankcijām. Merkele piebilda, ka “mēs nevaram atteikties no šī varianta”.

Olands un Merkele arī kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par Krievijas bruņoto spēku īstenoto Alepo bombardēšanu. Olands to nosauca par kara noziegumu, un Merkele nosodīja gaisa triecienus pret šo pilsētu kā “necilvēcīgus un nežēlīgus”.

Latvijas premjers Māris Kučinskis, piedaloties ES Padomes samitā ceturtdien, sacīja, ka nav pamata mainīt pašreizējo E) politiku attiecībā uz Krieviju.

Diskutējot ar ES valstu prezidentiem un premjerministriem, M. Kučinskis norādīja, ka jāturpina uzturēt spiediens pret Krieviju, vienlaikus turpinot dialogu ar šo valsti risinājuma rašanai Ukrainas austrumu reģionā, kā arī Sīrijā. Šajā samitā lēmums par jaunām sankcijām pret Krieviju netika pieņemts, vienlaikus vienojoties, ka tādas tiek pieļautas, ja militārie uzbrukumi Sīrijas civiliedzīvotājiem turpināsies, vēsta Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.