Mobilā versija
+17.7°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
9. maijs, 2017
Drukāt

“Es biju varens. Un būšu!” Latvijas kino klasiķis Rolands Kalniņš svin 95 gadu jubileju (1)

Kadrs no filmas "Ceplis"Kadrs no filmas "Ceplis"

Izcilais Latvijas kino klasiķis, režisors Rolands Kalniņš 2017.gada maijā svin 95 gadu jubileju, un 15.maijā notiks vairāki svinīgi notikumi – izstādes atklāšana “Galerijā Centrs”, atjaunotās filmas “Ceplis” (1972) pirmizrāde un fotoizstāde kinoteātrī “Splendid Palace”.

Rolands Kalniņš ir viens no pēdējiem un izcilākajiem Latvijas klasiskā kino laikmeta pārstāvjiem, viņš pieredzējis un veicinājis nacionālā kino atdzimšanu pēc Otrā pasaules kara, jau kopš 1947.gada strādājot pie filmu uzņemšanas, un pats aktīvi piedalījies Latvijas kino zelta fonda veidošanā; Latvijas kultūras kanonā iekļautas pat divas Rolanda Kalniņa filmas – “Ceplis” (1972) un “Es visu atceros, Ričard!”/”Akmens un šķembas” (1966). Starp Rolanda Kalniņa pazīstamākajām filmām ir arī “Elpojiet dziļi/Četri balti krekli” (1967), “Akmeņainais ceļš” (1983), “Ja mēs visu to pārcietīsim” (1987). Rolands Kalniņš ir vienīgais Latvijas kinorežisors, kurš vēl 85 gadu vecumā aktīvi strādājis, pabeidzot pilnmetrāžas spēlfilmu “Rūgtais vīns” (2007), bet 95 gadu vecumā ir aktīvs Latvijas kultūras dzīves dalībnieks un regulārs kinoapmeklētājs.

Foto - LETAFoto - LETA

Par godu Rolanda Kalniņa jubilejai spēkus apvieno Nacionālais Kino centrs, Latvijas Kinematogrāfistu savienība un LKA Rīgas Kino muzejs, kura komanda veido mobilu izstādi “Divi kungi – Kalniņš un Ceplis”. Tā tiks ierīkota iespējami “tuvu tautai” – tirdzniecības centra “Galerija Centrs” stiklotajā Rīdzenes ielā un tiks atklāta 15. maijā pulksten 16 kā pirmais notikums svinīgajā dienā, izstādes nosaukumu balstot faktā, ka arī filmai “Ceplis” šogad jubileja – 45 gadi kopš pirmizrādes.

Izstādē aplūkota Rolanda Kalniņa radošā biogrāfija un nozīmīgākās filmas, kurās mijas vēsturiskās un mākslas vides tēmas, īpaši akcentējot filmas “Ceplis”, “Elpojiet dziļi/Četri balti krekli”, “Es visu atceros, Ričard”/”Akmens un šķembas” un “Piejūras klimats” (1974). Izstādes māksliniece ir Dace Džeriņa, kuratore – Zane Balčus.

Nākamais notikums – Goda seanss kinoteātrī” Splendid Palace” pulksten 18, izrādot spēlfilmas “Ceplis” atjaunoto kopiju, kuras restaurācijas darbus pēc Nacionālā Kino centra iniciatīvas un ar Kultūras ministrijas finansējumu veikusi Studija Lokomotīve, izmantojot pieredzi, kas uzkrāta, atjaunojot trīs Jāņa Streiča spēlfilmas un citus meistardarbus.

Filma “Ceplis” (1972) ir režisora Rolanda Kalniņa vispopulārākā filma, kas izceļas ar divdesmito gadu stilizāciju un ironisku attieksmi pret cilvēciskajām vājībām; tās spilgto tēlu galerija ar lieliskiem aktierdarbiem un Eduardu Pāvulu kā ķieģeļu fabrikantu Cepli centrā nav zaudējusi aktualitāti arī šodien. Filmas autoru komanda blakus Rolandam Kalniņam ir īsta Latvijas kinovēstures milžu izlase – scenārija autors Viktors Lorencs, operators Gvido Skulte, mākslinieks Uldis Pauzers, komponists Marģeris Zariņš, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, grima māksliniece Rasma Prande, lomās arī Helga Dancberga, Regīna Razuma, Gunārs Cilinskis, Rolands Zagorskis, Velta Straume, Aivars Siliņš, Lidija Freimane, Uldis Dumpis un citi.

Par Rolandu Kalniņu Latvijas Televīzija izveidojusi raidījumu ciklā “Nacionālie dārgumi. 100g kultūras.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze

Spontāni smiekli un kamols kaklā: "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" ir klātVara Braslas jaunā filma ir smalka, izjusta, niansēta, vietumis varbūt mazliet pārāk "pareiza", taču tajā ir vietas, kur var smieties līdz sirds dziļumiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+