Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. jūnijs, 2014
Drukāt

“Es cirstu pliķi!” (5)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Jautāju mūsu lasītājiem, ko viņi domā par Arta Drēziņa 5. jūnijā publicētajā rakstā “Tiesāšanās par “kuci” turpinās” izklāstīto situāciju.

Anna Babre, pensionēta skolotāja Maltā: “Tā notiek, ja vecāki nesadarbojas ar skolotājiem, – skolēni savā visatļautībā kļūst nekontrolējami. Cepuri nost Rīgas 49. vidusskolas direktora Jura Liepiņa priekšā, jo viņš šajā situācijā aizstāv skolotāju. Uzskatu, ka jaunietim nāk tikai par labu, ja skolotājs viņu audzina ar stingrām, taču visām pieļaujamajām metodēm. Protams, es nedomāju miesas sodus, bet paklausībai būtu jābūt. Atceros, kad biju direktore, mēs mūsu lauku skoliņā ik sestdienu aicinājām uz kopējām pārrunām gan skolotājus, gan skolēnus. Izrunājām gan to, kas bijis labs, gan visas skolas priekšā likām paskaidrot neizdarīto vai pārkāpumus uzvedībā. Kāds kauns 
bija, ja jāatskaitās visas skolas priekšā! Šo sestdienu pieredzi atcerējos vēl no savas bērnības pirmskara Latvijas laikos. Bet tagad skolotāji ir iebaidīti un visvairāk ar to, ka var tikt atlaisti no darba. Ne tikai tādus vārdus kā “kuce” viņi spiesti pārdzīvot… Kā atgriezties pie tās kārtības, ko bija iedibinājuši vēl pirmskara laika skolotāji, nudien nezinu.”

Jānis Lācis Rīgā: “Nabaga puika! Man šķiet, viņš ir apjucis sava gudrā tēva advokāta aizbildniecībā, kurš jebkuru pārkāpumu var attaisnot – arī vārdu “kuce” padarīt par kaut ko mīļu. Un arī zēna māte ir apmulsusi – ne ta puisi aizstāvēt, ne ta nosodīt. Grūti ir tik gudriem vecākiem, grūti bērniem. Ja audzina vienkāršāk, tad viss ir skaidrs – ja esi kaut nedaudz vainīgs, tad esi pelnījis sodu. Un astoņpadsmitgadīgiem puišiem arī nedaudz nepamatotu sodu būtu jāspēj pārdzīvot.”

Georgs Buraks Jumpravā: “Abi ar sievu esam skolotāji, un arī mūsu meita iet mūsu pēdās. Diemžēl pēdējā laikā skolēnu visatļautība pārsniedz skolotāju iespējas viņus ietekmēt. Skolēns pat nepaceļ nomestu papīriņu – tam esot apkopēja. Nav ko vairs pat domāt par uzšaušanu pa dibenu, lai gan dažkārt tas ir bezmaz vienīgais līdzeklis. Atzīšos, 1948. gadā man bija viens skolnieks, ar ko nekādi nevarēju tikt galā, un bija jāķeras pie šā līdzekļa. Pēc tam puiša uzvedība radikāli mainījās. Bet kārtība skolā var mainīties, tikai izmainoties vadībai izglītībā. Cik ministru pēdējos gados mainījušies? Un visiem ir jaunas un jaunas prasības un idejas, taču retajam bijusi sajēga par skolas dzīvi.”

Velta Blūmentāle Talsos: “Šis skolēns ir par daudz atļāvies, un viņam par nekaunību būtu jāsaņem sods – izslēgšana no skolas. Esmu viennozīmīgi skolas direktora Jura Liepiņa pusē. Domāju, ka Sandis nebūtu tik pārdrošs, ja nepaļautos uz savu tēvu advokātu. Kaut kas ar likumiem mūsu valstī ir nogājis greizi. Ne tikai skolas sakarībā, bet arī citās lietās.”

Valērija Puida Ilūkstes novadā: “Ja man kā skolotājai kāds skolēns pateiktu tik rupju vārdu, es cirstu pliķi! Un vienalga, ka skolā varbūt vairs nestrādātu. Protams, šāds skolēns ir jāizslēdz no skolas, un es pilnībā atbalstu direktoru. Domāju, ka daudz atkarīgs no mācību iestādes vadības nostājas un katras skolas iekšējās kārtības noteikumi būtu jāievēro gan skolēniem, gan viņu vecākiem. Arī skolotāji ir par daudz demokrātiski, piemēram, atļaujot saukt sevi vārdā. Pat direktore sevi atļāva saukt vārdā nesenā oficiālā sarīkojumā. Bet kādas tur var būt Annas vai Regīnas starp padsmitgadīgu pusaudzi un sievieti pusmūžā!”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Es arī reizēm palaižu rokas- bet tad gan bērni saprot, ka tas nu ir par lietu. Jo tas nenotiek katru dienu. Starp citu- diskusijā par miesas sodu nepieļaušanu pilnīgi aizmirsts fakts- histērisku personību var nobremzēt tikai ar fizisku iejaukšanos.
    Vienmēr nevar vainot vecākus, ka tie, piemēram laicīgi nav parūpējušies par otro bērnu. Bet vienīgais var kļūt par problēmu gan ģimenei, gan sabiedrībai.

  2. TEIKŠU ” PAR VISU, KAS NOTIEK AR BĒRNA UZVEDĪBU UN SASKARSMI SKOLĀ VAI CITUR AR CITIEM CILVĒKIEM, ATBILDĪGA IR VIENĪGI ĢIMENE UN TĀS IEAUDZINĀTĀS VĒRTĪBAS!!!” MANS ATBALSTS SKOLAS DIREKTORAM NAV APSTRĪDAMS!!! PALDIES VIŅAM!!! CIK ir tādu direktoru, kuri saprot un aizstāv savus pedagogus? Uz vienas rokas pirkstiem maz vai sanāks? Lielākoties viņi visi ir gļēvuļi, kuri neprotot pamatot ar cietiem argumentiem savu aizstāvāmo pedagogu!!! PAGALE VIENA NEDEG… Vecāki laikam ĻOTI NEMĪL SAVU BĒRNU, JA VAR AIZSTĀVĒT MELUS UN NEPIEDIENĪGO RĪCĪBU pret pieaugušu cilvēku!!! Pliķi es nesistu, bet viņš mani redzētu ejam nevis nākam….

  3. Tādu Brodiņu vajadzētu izmest no kolēģjas, jo viņš diskredītē visus advokātus !

  4. Visu cieņu direktoram.Jātiesā būtu vecāki,jo “bērns” ir viņu spogulis; ak, šis ego.

Draugiem Facebook Twitter Google+