Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. aprīlis, 2013
Drukāt

ES dalībvalstis cilvēktirdzniecību apkaro gausi


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Komisija šonedēļ paziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kūtri cīnās ar mūsdienu verdzības paveidu – cilvēktirdzniecību, jo tā kļūst aizvien izplatītāka, bet sodīto personu skaits sarūk. 


 

Aisberga redzamā daļa

Eiropas Komisija ir neapmierināta, ka no jauna izstrādātos daudz stingrākos likumus pret cilvēktirdzniecību savā likumdošanā līdz noteiktajam termiņam, šā gada 6. aprīlim, ieviesušas vien sešas bloka dalībvalstis – Latvija, Čehija, Somija, Ungārija, Polija un Zviedrija. Vēl trīs valstis – Beļģija, Lietuva un Slovēnija – ir daļēji saskaņojušas likumdošanu.

ES iekšlietu komisāres Sesīlijas Malstrēmas sašutums ir saprotams, jo EK pirmajā ziņojumā par cilvēktirdzniecību atklājies, ka no 2008. līdz 2010. gadam šajā rūpalā identificēto upuru skaits 27 nāciju blokā pieaudzis par 18%, sasniedzot 23 632. Neidentificēto upuru skaitu neviens pat neņemas nosaukt.

Sesīlija Malstrēma: “Tā ir bēdīgā patiesība. Vīrieši, sievietes un bērni tiek pārdoti seksa un darba verdzībā, piespiesti slēgt laulības, strādāt par mājkalpotājiem, ubagot, vai arī viņiem tiek izņemti orgāni nelegālai tirdzniecībai. Diemžēl tas, par ko mēs zinām, ir tikai aisberga redzamā daļa.”

 

Latvijā – 
aktīva sadarbība

Pašmāju drošības struktūrām cīņā ar cilvēktirdzniecību jau kopš 2009. gada aktīvi palīdz biedrība “Patvērums “Drošā māja””, kas veic preventīvu sabiedrības izglītošanu un vienīgā sniedz arī palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem. Biedrības vadītāja Sandra Zalcmane norāda – šo gadu laikā intensīvi piesaistītas finanses, īstenojot sabiedrībā plašu rezonansi guvušas kampaņas – “Fiktīvas laulības – slazds!”, “Atver acis!”, “Pārdota brīvība”. “Cilvēktirdzniecības aktualizēšanā un prevencijas nodrošināšanā aktīvi sadarbojāmies ar dažādām valsts, pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām,” skaidro S. Zalcmane. “Jāatzīmē, ka Latvijā rīkoto informatīvo kampaņu ietekme vērojama arī starptautiskajā mērogā. 2012. gada laikā ievērojami attīstījusies sadarbība cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā ar Latvijas vēstniecībām ne tikai Īrijā, bet arī Lielbritānijā, Vācijā, Beļģijā, Grieķijā un Krievijā,” uzsver biedrības vadītāja.

Daudz efektīvāk cīnīties pret cilvēktirdzniecību traucējot tas, ka šīs problēmas prevencijai nav valsts atbalsta, – tāds atvēlēts palīdzības sniegšanai jau cietušajiem.

“Sarežģītā sociālekonomiskā situācija ir tā, kas aizvien vairāk cilvēku izmisuma vai nezināšanas dēļ nodod cilvēku tirgotāju rokās – stājoties fiktīvās laulībās vai arī nonākot piespiedu darba verdzībā, kas, pēc statistikas datiem, pērn ir kļuvusi par otru populārāko cilvēku tirdzniecības veidu, no kura cietuši Latvijas iedzīvotāji,” norāda S. Zalcmane.

 

Sabiedrība 
kļūst aktīvāka

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” informē, ka pērn Latvijā oficiāli reģistrēti 30 cilvēku tirdzniecības upuri un aptuveni četras reizes ir pieaudzis to cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits, par kuriem informāciju snieguši Latvijā dzīvojošie cilvēki. Pieci no cietušajiem bijuši vīrieši, bet 25 – sievietes. Izrādās, ka 16 personas cietušas no fiktīvām laulībām, septiņas no piespiedu darba, bet vēl septiņas no seksuālas ekspluatācijas.

Visaktīvāk par cilvēku tirdzniecības gadījumiem ziņojuši iedzīvotāji no Rīgas, Rēzeknes, Liepājas, Daugavpils un Valmieras.

“Visvairāk par gadījumiem pērn ziņojuši iedzīvotāji tieši no tām pilsētām, kurās no 2012. gada augusta līdz šā gada februārim noritēja preventīvā kampaņa “Pārdota brīvība”. Manuprāt, šis fakts arī ir viens no regulāru preventīvo kampaņu rezultātiem,” tā S. Zalcmane.

Arī Iekšlietu ministrijā uzsver – informācijas trūkums nav uzskatāms par iemeslu tam, ka cilvēki kļūst par upuriem.

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs: “Cilvēki piekrīt apšaubāmiem darba piedāvājumiem sliktā materiālā stāvokļa dēļ un vēloties nopelnīt. Taču, kad persona jau ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuri, rodas bailes un kauns par to, ka tuvinieki un sabiedrība uzzinās par notikušo, neskatoties uz to, ka ar cilvēku tirdzniecību saistītie kriminālprocesi tiek izskatīti slēgtās tiesas sēdēs.”

Par pozitīvāko faktu cilvēktirdzniecības sakarā iekšlietu ministrs atzīst to, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nav konstatēti bērnu tirdzniecības gadījumi. “Cilvēku tirdzniecības riskam pakļautas sievietes vecuma grupā no 17 līdz 25 gadiem ar zemu izglītības līmeni, bez noteiktas profesijas,” atklāj ministrs.

 

Palīdzība cietušajiem

ES jaunajos noteikumos par cilvēktirdzniecības apkarošanu paredzēts arī nodrošināt labāku palīdzību cietušajiem. Latvijā līdz šim valsts palīdzība ik gadu tika nodrošināta 12 cilvēku tirdzniecības upuriem. Šogad spēkā stājās arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””. Tas nodrošina, ka kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību par cietušu atzīta persona var saņemt 70% kompensāciju no valsts apmaksātās maksimālās kompensācijas 800 LVL, pamatojoties tikai uz procesa virzītāja izsniegtu izziņu par to, ka persona ir atzīta par cietušo. Jāpiebilst, ka valsts budžetā Labklājības ministrijai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai cilvēktirdzniecības upuriem paredzētās summas ik gadu pieaug – 2014. gadā 14 754 lati, 2015. gadā 18 477 lati, bet 2016. gadā – 18 477 lati.

 

Viedokļi

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs: “Cilvēku tirdzniecība, īpaši sieviešu tirdzniecība, pasaulē tiek uzskatīta par trešo ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības. Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti. Vairākums upuru ir jaunas sievietes, kuras individuāli pircēji, suteneri un cilvēku tirgotāji vervē, transportē, pārdod un izmanto seksuālas ekspluatācijas, piespiedu darba un fiktīvo laulību slēgšanas nolūkos. Latvijas valstspiederīgie galvenokārt nonāk ekspluatējošos apstākļos Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā, Zviedrijā.”

 

Sandra Zalcmane, biedrība “Patvērums “Drošā māja””: “Pagājušā gada kampaņas “Pārdota brīvība” ietvaros piecās Latvijas pašvaldībās notika semināri, mudinot pašvaldību pārstāvjus nopietnāk pievērsties cilvēktirdzniecības problemātikai. Tika izveidots 
starpinstitūciju sadarbības modelis cilvēku tirdzniecības gadījumu novēršanai. Tas nozīmē, ka tādas pašvaldību institūcijas kā, piemēram, skola, sociālais dienests, policija, bāriņtiesa un citas, savstarpēji sadarbojas cilvēktirdzniecības prevences nodrošināšanā sava reģiona iedzīvotājiem.

 

Fakti

Identificēto un iespējamo cietušo skaits 2008. gadā bija 6309; attiecīgi 2009. gadā – 7795, bet 2010. gadā – 9528, kas liecina par 18% palielinājumu trīs atsauces gadu laikā.

Cietušo lielākā daļa bija no ES dalībvalstīm (61%), Āfrikas (14%), Āzijas (6%) un Latīņamerikas (5%).

No trīs gadu laikā aizdomās turamo tirgotāju skaita apmēram 84% nodarbojās ar cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+