Foto – AFP/LETA

ES dalībvalstis satraukušās par pilsoņiem, kurus radikalizē “Islāma valsts” 1

Eiropas Parlaments (EP) iecerējis pieņemt un mainīt vairākas direktīvas, lai vērstos pret terorismu. Pašlaik ES lielākās valstis nomoka jautājums par jauniem cilvēkiem, kas dodas karot uz Sīriju vai Irāku teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” (ISIL/Daesh) rindās.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

ES atbilde uz šo “fenomenu” gan pagaidām ir neskaidra – paredzēts stingrāk kontrolēt aviopasažieru datus, Eiropols izveidojis īpašu Pretterorisma vienību, nule Amsterdamā atklājis Eiropas Pretterorisma centru, bet antropologi domā, kā uzrunāt jau radikalizētos Eiropas jauniešus.

Par to, kā ES novērst terorismu, šonedēļ Eiropas Parlamentā Briselē eksperti un Eiropas parlamentārieši īpašā seminārā sniedza savu redzējumu. Vēl pirms vairākiem gadiem pie EP galvenās ēkas Briselē nestāvēja labi bruņoti Beļģijas armijas karavīri, taču tagad tas ir kļuvis par realitāti. Ar terorisma radītajiem draudiem jāsaskaras arī ekspertiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Franču antropoloģe, Islāma sektantisma prevencijas centra dibinātāja un direktore Dunija Buzāra ceļojusi no Parīzes uz Briseli policijas eskorta pavadībā. Viņa ir veikusi pētījumu par tūkstoš jauniem Francijas musulmaņiem, kuri radikalizējušies, un par metodēm, kā viņi tikuši iesaistīti.

D. Buzāra uzsver, ka teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” idejas aizrauj jaunos musulmaņus Francijā, jo rekrutētāji piedāvā iespēju viņiem radikāli mainīt savu dzīvi un lemt pasaules likteni, tomēr tā ir ilūzija, kas nesaskan ar realitāti.

Jau tagad Francijā pastāv grupas, kuras nodarbojas ar jauno musulmaņu deradikalizāciju un darbojas līdzīgi kā anonīmo alkoholiķu kustība. “Pašlaik mūsu redzeslokā ir 300 cilvēku, kurus saucam par “stabiliem”, jo viņi vairs nekontaktējas ar radikāļiem, atkal iet uz skolu, dara ikdienas darbus, kā arī plāno studēt augstskolā,” uzsvēra D. Buzāra.

Vācijas eiroparlamentāriete Monika Hohlmeiere (ETP) atgādina, ka Vācijā vairākās pilsētās ir tā sauktās “no go areas” jeb tabu zonas, kurās policistiem ir grūti ieviest kārtību – tur plaukst gan radikālisms, gan kriminalitāte, un jautājums par tabu zonām un likuma varas atjaunošanu tajās būtu jāatrisina. Piemēram, Berlīnē – Libāniešu kvartāls, Ķelnē – tā saucamais Magreba rajons. Vācijas eiroparlamentārietes skatījumā, būtiska ir arī datu apmaiņa, piemēram, par cilvēkiem, kas kā bēgļi ierodas Eiropas valstīs, jo FRONTEX jeb ES robežapsardzes aģentūrai neesot iespējas piekļūt viņu datiem.

Vienlaikus Eiropola jeb Eiropas Policijas biroja vadītājs Robs Veinraits uzsver, ka ES atbildei starptautiskajam terorismam jābūt ambiciozai. Vien no šādām atbildēm ir Eiropola Pretterorisma centrs. Pēc Eiropola datiem ES ir ap 5000 cilvēku, kuri bijuši karot “Islāma valsts” rindās vai arī radikalizējušies caur teroristiskās organizācijas propagandas kanāliem. Tomēr viņa vērtējums par to, kādās pozīcijās ES atrodas cīņā pret terorismu, ir skarbs. “Mēs joprojām atpaliekam. Mums nav jāfokusējas uz lūgumiem, bet mans darbs ir nodrošināt ES ar mūsu pakalpojumiem,” uzsvēra R. Veinraits.

Reklāma
Reklāma

Plašāku materiālu par ES iecerēm cīņā pret terorismu lasiet rīt “Latvijas Avīzes” ielikumā “Tepat, Eiropā!”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.