Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. aprīlis, 2012
Drukāt

ES drošības dienestus apsūdz pretdžihāda kustības nesaredzēšanā

londona_afp_8

Eiropas valstu drošības dienesti nav novērtējuši galēji labējā ekstrēmisma draudus, kuru realitāti apliecina norvēģu ekstrēmista Andersa 
Bēringa-Breivīka sarīkotā asinspirts Norvēģijā pērn jūlijā, brīdina Londonā izvietotā cilvēktiesību organizācija “Hope Not Hate” (“Cerība nevis naids”). 


 

Naids rada naidu

“Pēc islāma radikāļu veiktajiem teroraktiem ASV 2001. gada 11. septembrī Rietumu izlūkdienesti un tiesībsargāšanas iestādes koncentrējās islāma terorisma tiešo draudu apzināšanā un atvairīšanā, izlaižot no redzesloka galēji labējo grupējumu radikalizēšanos vairākās Eiropas valstīs,” uzskata britu nevalstiskās organizācijas “Cerība nevis naids” aktīvists Deniels Hodžess, raksta izdevums “EUObserver”. Viņaprāt, ES varasiestādes nepievērš pietiekamu uzmanību radikālu uzskatu izplatībai Eiropā, ar novēlošanos sāk aptvert interneta sociālo tīklu svarīgumu un ietekmi uz plašu iedzīvotāju grupu rīcību.

Organizācijas “Cerība nevis naids” veiktajā pētījumā atzīmēts, ka kustība pret džihādu (islāma radikāļu sludināto svēto karu savas ticības aizsargāšanai) ir kļuvusi par vairāku simtu labējo grupējumu jauno pazīšanas zīmi Eiropā un Ziemeļamerikā. Daudzi no šo grupējumu aktīvistiem uzskata musulmaņus par draudu Rietumu kultūras identitātei un vērtībām, ar pretdžihāda retoriku aizvietojot rasistiskos saukļus.

Britu cilvēktiesību organizācijas pētījumā kā viens no vadošajiem pretdžihāda kustības aktīvistiem minēts amerikāņu analītiķis Deivids Horovics, kura vadītais fonds “Brīvības centrs” sniedz finanšu palīdzību virknei radikālo grupējumu ASV un Eiropā, piemēram, holandiešu politiķa Gērta Vildersa kustībai Nīderlandē.

 

Ekstrēmisma draudi ir reāli

Breivīks, kurš Norvēģijā apsūdzēts 77 cilvēku nogalināšanā, savā 1500 lapu manifestā atzinis, ka iedvesmojies no vairākiem pretdžihāda kustības aktīvistiem Eiropā. Viens no tiem ir Peders Nostvolds Jensens, 36 gadus vecs norvēģis, kurš bieži pauž savus uzskatus tīmeklī un kura vārds 118 reizes pieminēts Breivīka manifestā. Jensens regulāri raksta pretdžihāda vietnēs “Gates of Vienna”, “Brussels Journal” un “Jihad Watch”, brīdinot par “musulmaņu sazvērestību Eiropas iekarošanai”, atzīmē “EUObserver”. Oslo universitātes sociālantropologs Sindre Bangstads, kurš raksta grāmatu par Breivīku, sliecas piekrist cilvēktiesību aizstāvim Hodžesam, ka Eiropas valstu varasiestādes nav saredzējušas apdraudējumu, ko rada pretdžihāda kustība.

 

“Galēji labējā ekstrēmisma un radikalizācijas draudi Eiropā ir gluži reāli. Notikumi Norvēģijā liecina, ka tās varasiestādēm ir bijusi vienpusīga pieeja. Drošības dienestam PST, kam jāpārrauga varbūtējie terorisma draudi, bija tikai ierobežota informācija par labējo ekstrēmistu rosīšanos,” Bangstads paziņojis intervijā “EUObserver”.

 

Viņaprāt, lai gan Breivīka sarīkotais slaktiņš iedveš šausmas, to galēji labējo aktīvistu skaits, kas gatavi veikt masu slepkavības, ir ierobežots, tāpēc viņus nevarētu uzskatīt par ticamu draudu demokrātijai Eiropā. Breivīks vakar tiesā atteicās atbildēt uz prokurores jautājumiem par viņa iespējamajiem kontaktiem ar “kareivīgi noskaņotiem nacionālistiem” ārzemēs. Pērn pēc aresta viņš apgalvoja, ka viņam bijuši kontakti ar “nacionālistiem” Libērijā un Londonā.

Eiropas Komisija publiski atzinusi, ka ES valstis un to tiesībsargāšanas iestādes nav spējušas iegrožot labējā ekstrēmisma draudus. “Būsim atklāti: ne ES dalībvalstis, ne Eiropas Komisija nav rīkojusies pietiekami enerģiski, lai apzinātu augošo radikālisma problēmu,” pagājušā gada septembrī paziņoja ES iekšlietu komisāre Cecīlija Malmstrēma. Pērn tika izveidots ES valstīs darbojošos radikālo kustību un to aktīvistu apzināšanas tīkls, ko finansē ES un kas apvieno nevalstisko organizāciju, akadēmiskās pētniecības institūtu un tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjus. Pētnieku grupas ziņojumu paredzēts izskatīt ES valstu iekšlietu ministru apspriedē šā gada rudenī, ziņo “EUObserver”. Pēc Beļģijā izvietotā Vienādu iespēju un rasisma nepieļaušanas centra datiem, pērn ievērojami pieaudzis sociālajos tīklos ievietoto uz rasu naidu musinošo aicinājumu skaits, kuru vairākums vērsts pret musulmaņiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+