Kultūra
Literatūra

“Es dzirdu baltos dzidros.” Elīnas Bākules-Veiras dzeja0


Elīna Bākule-Veira: “Man šķita, ka dzeja ir pazudusi. Gluži kā ar mīļoto cilvēku. Un ļoti iespējams, ka dzeja arī ir mana lielākā mīlestība-kaislība.”
Elīna Bākule-Veira: “Man šķita, ka dzeja ir pazudusi. Gluži kā ar mīļoto cilvēku. Un ļoti iespējams, ka dzeja arī ir mana lielākā mīlestība-kaislība.”
Foto no personiskā arhīva

Elīna Bākule-Veira (1981) ir dzejniece, literatūrā darbojas kopš 2002. gada. Par dzejoļu krājumu “Zilonis okeāns” (“Pētergailis”) 2016. gadā saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā “Spilgtākā debija”. Studējusi filmu režiju Latvijas Kultūras akadēmijā, ir vairāku īsfilmu autore. 2018. gadā iestājusies Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas doktorantūrā, raksta disertāciju par digitālo dzeju, meklējot dzejas “paplašinājumus” audiovizuālājā telpā.

– Kur tu esi pazudusi?

E. Bākule-Veira: – Zini, lai arī neslēpjos, man arī brīžiem sāk šķist, ka esmu pazudusi. Laikam tie ir tādi periodi. Ideju, aizsāktu un arī pabeigtu darbu gan netrūkst…

Strādāju pie otrā dzejas krājuma, tas drīz būs dadarīts, vēl gaidu pēdējos brīnumus iz dzejas gaisiem, maisiem.

Pagājušajā gadā rakstīju scenāriju Dzintras Gekas dokumentālajai filmai “Katra diena simtgadē”. Rakstu disertāciju. Mēģinu apgūt “Unity”, kas ļautu pārnest dzejoļus virtuālās realitātes telpā. Ākstos arī ar dažādiem mūzikas ierakstiem, top kaut kas šķietami interesants. Ir iesākts scenārijs pilnmetrāžas spēlfilmai. Arī šo un to filmēju, dokumentēju. Un dažkārt pavisam apstājos.

– Tu dzīvo Latvijā?

– Dzīvoju, dzīvoju Latvijā. Sēņoju, cīnos ar krūmiem un zāli, priecājos vai šķendējos par laikapstākļiem.

– Tu raksti arī angļu valodā?

– Es iesāku rakstīt dzeju angļu valodā studiju laikā ASV. Un arī vēl kādu brīdi pēc atgriešanās Latvijā turpināju rakstīt angliski, domājot, ka tas garantēs anonimitāti, ka būšu attālināta no atsauksmēm, spriedumiem, saglabāšu lielāku tīrību teksta priekšā. Bet tas tā – sen pakūpējis nodoms. Arī tie teksti laikam zuduši, vairāki datori nosviluši, aizvīrusoti.

– Kā tev sokas ar otro krājumu?

– 2016. gadā pabeidzu studijas Latvijas Kultūras akadēmijā. Tas bija ļoti intensīvs laiks. Rakstīju scenārijus, filmēju. Starp lekcijām un brīvdienās pelnīju iztikai – strādāju par pavāri kādā Rīgas vietiņā. Dzeja pavisam pakūpēja tajā laikā. Un grūti bija atgriezties.

Ļoti ilgojos, atsāku rakstīt, bet ilgi nespēju izsisties cauri tiem rētaudiem, krevelei.

Man šķita, ka dzeja ir pazudusi. Gluži kā ar mīļoto cilvēku. Un ļoti iespējams, ka dzeja arī ir mana lielākā mīlestība-kaislība (kas gan nav viens un tas pats). 17 gadi. Nevar stundās un zirgjaudās izmērīt to enerģiju, kas ielikta dzejas meklējumos. Jā, brīžiem šķiet, ka otrais dzejas krājums ir daudz dziļāks, pārāks par pirmo, un brīžiem tas šķiet pavisam sabrucis.

– Kā Laligabas balva ir ietekmējusi tevi?

Saistītie raksti

– Nu, lūk… Lielākais gandarījums taču ir dzejas telpa, ko sevī izcīni, papilddimensija, spēles laukums, brīvība. Un pēkšņi tajā uzrodas skatītājs. Tu vairs nevari tik brīvi “tekstuālu uzvaru” svinēt viens. Jā, bet balvā saņēmu arī tādu trīsstūrainu lampiņu, un tā ir foršākā lampiņa, kāda man jelkad bijusi. Jau pagājuši trīs gadi, vēl nav izdegusi. Tās gaismā man patīk lasīt, rakstīt. Ir kaut kas īpašs. Bet arī klātesošs!

Dzejas ABC

Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Ir patīkami satikt pazīstamo sirreālo vienkāršību, kas šķietami apdullina. Varbūt tas ir arī pilnmēness, un šī dzeja ir tās tīrākais koncentrāts. Par spīti lielajiem, saules pilnajiem tekstiem, neaizmirsīsim arī par mazo formu tiekšanos iekļūt mūsu mājokļos cauri vecmodīgajiem “dienas aizkariem”.”

 

“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam Elīnas Bākules-Veiras jaunākās dzejas kopu

*

Viņš pamērcēja čību

Un iekļuva dienā

 

Viņš iesēdās mašīnā

Un pakustināja tuvo un tālo

gaismu

 

Smidzināja bēdīgs

visaptverošs sānu lietus

 

*

Kā maisiņš maisiņā

Novembris decembrī

 

Tāds garš paldies

Ziemas elpceļš tevī

 

Tam visam ir jēga

Kā elizabetes iela

 

Tikšķ šķīvītis ar zelta maliņu

Tikšķ siltie kantainie radiatori

 

*

Manā istabā brālis

Ēd zilu plastmasas kubu

 

Skatoties lista tarantella notīs

Es viņam izplūcu matu kušķi

 

Pavasarī

*

Lēkā neliela ieliņa

Tieva pāršķēlusies ieliņa

Pretim brauc teicams riteņbraucējs

 

Tu ej kā no zelta

Tu ej uz teicamu garenu

notikumu

 

**

Šis ir fragments

 

Pa ielu staigā sieviete

Sarkanā jakā viņa staigā

ātrāk un

 

Kad uz to paskatās

Pasaule čaukst

 

*

Sieviete ar rīgas seju

Sieviete ar gariem zābakiem

 

Sieviete ar zaļo gaismu

Sieviete mirgo

 

Sieviete maina krāsu

 

Sievietei blakus mirgo

 

Sieviete rīga

Izskaita naudu

Sieviete ar somu

Sieviete patiesība

Sieviete parks

 

*

Uz galda ir burciņa

Burciņā ir bultiņa

 

Sieviete ēd cukuru

Un skatās uz marsu

 

*

Veca vasara

Kaimiņš ēd jāņogas

Kaimiņiene staigā ap

pumpi

 

Es dzirdu baltos dzidros

Ods izlido no dārza

 

Cilvēkā ieiet dvēsele

Gara ābola miza

 

**

Kaimiņienes pierei

Pieskāries slapjš ābols

 

Viņa redz putekļus

Un spokus

 

Pazūd viens dostojevska sējums

Pazūd cilvēks n

 

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Durbē norisināsies “Atvērtība ir vērtība” radošā darbnīca “D/z/eja”
8 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Rādīs Anšlava Eglīša lugu “Pēc kaut kā cēla, nezināma”
9 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
“Viens no unikālākajiem Latvijas mākslas veikumiem.” Paziņoti Purvīša balvas nominanti šā gada trešajā ceturksnī
10 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Publicēts kārtējais universitāšu reitings: kā tajā klājies Latvijas augstskolām?
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
FOTO: “Vefiņš” uz Eiropas skatuves atgriežas ar grūtu uzvaru pār Melnkalnes vicečempioniem
11 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Kampars uzsver, ka savulaik ierobežojis atļauju izsniegšanu daļai no OIK stacijām
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Valdība atbalsta ieceri Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā 1
5 stundas
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Ierodas ukraiņu tautas kalps Zelenskis
3 stundas