Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. septembris, 2016
Drukāt

“Es esmu kļuvis imūns”. Jāņa Tomaša dzeja (4)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jānis Tomašs pēc profesijas ir policists, taču nu jau sakārtots viņa pirmais dzejas krājums.

Jānis Tomašs (1984) ir beidzis Smiltenes Valsts tehnikumu, iegūstot pavāra profesiju, kurā gan nav strādājis ne dienu. Šobrīd ir Rīgas pašvaldības policists, piedalās MTB maratonā.

Dzeju sācis rakstīt agri, pats saka – uz to mudinājusi vientulīgā bērnība, dzīvojot Latgales laukos pie vecmammas, impulsus devis arī agrīnais latviešu reps.

Piedalījies dzejas lasījumos “Baltajā naktī” un Akuratera muzejā, šogad Dzejas dienās bija sastopams Smiltenes kultūras centra sarīkojumā “Pie dzejas ugunskura”. Dzejas ciklus “Zaudētāju dziesma” un “Zemestrīce uz ādas” publicējis portāls “Satori”, tāpat dzeja publicēta laikrakstā “KDiena”. Sakārtots pirmais dzejoļu krājums.

Vaicāts, vai dzejoļi atnāk viegli un jau gatavi, J. Tomašs teic: “Gadās visādi. Sākumā ir kāda ideja, impulss, rodas pirmās dažas rindas. Citreiz uzreiz top dzejolis, bet ir reizes, kad uzrakstu pamazām, vairākkārt pārlasu, un, ja šķiet neizdevies, metu prom, atstāju tikai sākotnējo ideju.” Jaunais dzejnieks sevi vērtē kā ļoti prasīgu pret sevi, viņš zina, kurš dzejolis ir labs, kurš ne, un tos, kas nav izdevušies, nerāda nevienam. Ir brīži, kad raksta mazāk, taču, kad ilgi nav tapis neviens dzejolis, rodoties sajūta: “Ja nu vairs nekad nevarēšu neko uzrakstīt? Tad kļūstu diezgan neciešams, ko visvairāk izjūt, protams, draudzene.”

Jānim pašam ļoti patīk 19. un 20. gadsimta mijas proza un dramaturģija: “Blaumanis ir izcils, tāpat Dostojevskis, Tolstojs. Patlaban lasu Albertu Belu – pārsteidzoši spēcīgi, pārliecinoši romāni. Taču man arī ļoti patīk lasīt latviešu jauno dzejnieku dzeju. Mums ir ļoti daudz ārkārtīgi labu jauno dzejnieku, es teiktu – simtiem, un visi ir tiešām spēcīgi. Kaut vai Henriks Eliass Zēgners – pārsteidzoši, ka 18 gados var uzrakstīt tik izcilu dzeju. Man tajā vecumā vēl bija ļoti, ļoti daudz jāmācās…”

 

DZEJAS ABC

Dzejnieks Aivars Eipurs: “Jānis Tomašs nav bijis ne literārajā nometnē “Aicinājums”, ne Jauno un iesācēju dzejnieku seminārā, ne Literārajā akadēmijā. Viņš daudz lasa, jūsmo par Albertu Belu, taču pats no dabas ir dzejnieks – ar lieliskiem dzejas tēliem. Jānis guvis atzinību ar publikācijām periodikā, un jācer – drīzumā tiks pie savas pirmās grāmatas, kura ir gatava, tikai nav izdota. Jānis raksta par to, kas ar viņu notiek, viņš nav intelektuālis dzejā, drīzāk vērotājs un pierakstītājs. Taču, to darot, viņam sanāk tik mākslinieciski precīzi, ka rodas sajūta – tas, ko lasu, ir ģeometrija dzejā.”

 

“Kultūrzīmju grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam nepublicētu Jāņa Tomaša dzeju

 

***

mana māte izpildīja olimpiskos normatīvus smagatlētikā

nesot skārda spaiņus ar ūdeni uz ganībām

 

bet tēvs tirgoja alkoholu

kamēr nebija vairs kam dzert

 

un lielākā daļa no iedzīvotājiem

pāragri aizmiga zem velēnas rupji adītās segas

 

par pirmo mirušo mēs nopirkām govi

par otro mazu zemes gabalu

 

tālāk es neatceros man apnika skaitīt

vientuļo atraitņu

asaru slapjo sīknaudu no vaigiem

 

es pierakstīju gājputnu autobiogrāfijas

ziedu un nezāļu kopotos rakstus

 

izklaidējos kopā ar grūsnu ābeli

raustot viņu aiz nokaltušās rokas

sev līdzi uz četrstūraino smilšukastes

ieslodzījuma vietu

 

***

pusvirus

atstātais žurnāls

elpo caur glancētiem žaunu vākiem

 

es esmu kļuvis imūns

manu veselību vairs nebojā

radioaktīvais lamu vārdu starojums

 

taču zinu,

ka tev pietiek ar barības vielām,

kuras nodrošina trūdēt sākušie ziņu portāli

vai arī kādas izdzisušas popzvaigznes pelni

 

tu nomet telefona klausuli uz grīdas

nevari izturēt manas balss dziedinošo tembru

 

bet es

arvien sliktāk tevi dzirdu

mūs netur vairs kopā lūpu gravitācijas spēks

 

***

no daudzstāvu māju pagalmiem

vieglās automašīnas izbāž

savus kautrīgos metāla purnus

un aizbraucot atstāj aiz sevis

izmešu tumšos gubu mākoņus

man patīk nodarboties

ar ielu krustvārdu mīklām

minēt kurā no nākamajiem krustojumiem

nakts iestūrēs pretējā braukšanas joslā un apdzīs dienu

tā, ka zvaigznes gar acīm sašķīst

un tomēr šai pilsētā nekas nemainās

debesis joprojām patur apcietinājumā putnus

sētas ar niezošiem grafiti izsitumiem

pārnēsā no rietumiem ienākušās slimības

 

***

āboli zaudē līdzsvaru un krīt

dusmās šķīst siekalu skābā sula

zaros tiek pamesti ieņemamie amati

ja godīgi

es vairs neatceros

precīzas tavu vaibstu robežu līnijas

baidos, ka šonakt tās atkal

neatļauti šķērsošu

lūdzot politisko patvērumu

no kādas citas sievietes režīma

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Skaisti un precīzi.Patiess prieks,ka mums ir tāds dzejnieks.

  2. nu vienkārši superģeniāls dzejss Atbildēt

    mana māte izpildīja olimpiskos normatīvus smagatlētikā nesot skārda spaiņus ar ūdeni uz ganībām bet tēvs tirgoja alkoholu kamēr nebija vairs kam dzert un lielākā daļa no iedzīvotājiem pāragri aizmiga zem velēnas rupji adītās segas par pirmo mirušo mēs nopirkām govi par otro mazu zemes gabalu tālāk es neatceros man apnika skaitīt vientuļo atraitņu asaru slapjo sīknaudu no vaigiem es pierakstīju gājputnu autobiogrāfijas ziedu un nezāļu kopotos rakstus izklaidējos kopā ar grūsnu ābeli raustot viņu aiz nokaltušās rokas sev līdzi uz četrstūraino smilšukastes ieslodzījuma vietu *** pusvirus atstātais žurnāls elpo caur glancētiem žaunu vākiem es esmu kļuvis imūns manu veselību vairs nebojā radioaktīvais lamu vārdu starojums taču zinu, ka tev pietiek ar barības vielām, kuras nodrošina trūdēt sākušie ziņu portāli vai arī kādas izdzisušas popzvaigznes pelni tu nomet telefona klausuli uz grīdas nevari izturēt manas balss dziedinošo tembru bet es arvien sliktāk tevi dzirdu mūs netur vairs kopā lūpu gravitācijas spēks *** no daudzstāvu māju pagalmiem vieglās automašīnas izbāž savus kautrīgos metāla purnus un aizbraucot atstāj aiz sevis izmešu tumšos gubu mākoņus man patīk nodarboties ar ielu krustvārdu mīklām minēt kurā no nākamajiem krustojumiem nakts iestūrēs pretējā braukšanas joslā un apdzīs dienu tā, ka zvaigznes gar acīm sašķīst un tomēr šai pilsētā nekas nemainās debesis joprojām patur apcietinājumā putnus sētas ar niezošiem grafiti izsitumiem pārnēsā no rietumiem ienākušās slimības *** āboli zaudē līdzsvaru un krīt dusmās šķīst siekalu skābā sula zaros tiek pamesti ieņemamie amati ja godīgi es vairs neatceros precīzas tavu vaibstu robežu līnijas baidos, ka šonakt tās atkal neatļauti šķērsošu lūdzot politisko patvērumu no kādas citas sievietes režīma

  3. Ar apbrīnu lasu Jāņa Tomaša rakstīto dzeju.Esmu jau agrāk lasījusi viņa daiļradi.
    Dzeja ļoti atšķiras no pagājušā gadsimtā lasītās dzejas,taču man ļoti patīk.
    Prieks,ka jaunajiem ir tik bagāta valoda,tātad arī dvēsele.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+