Jānis Tomašs pēc profesijas ir policists, taču nu jau sakārtots viņa pirmais dzejas krājums.
Jānis Tomašs pēc profesijas ir policists, taču nu jau sakārtots viņa pirmais dzejas krājums.
Foto – Karīna Miezāja

“Es esmu kļuvis imūns”. Jāņa Tomaša dzeja 5

Jānis Tomašs (1984) ir beidzis Smiltenes Valsts tehnikumu, iegūstot pavāra profesiju, kurā gan nav strādājis ne dienu. Šobrīd ir Rīgas pašvaldības policists, piedalās MTB maratonā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Dzeju sācis rakstīt agri, pats saka – uz to mudinājusi vientulīgā bērnība, dzīvojot Latgales laukos pie vecmammas, impulsus devis arī agrīnais latviešu reps.

Piedalījies dzejas lasījumos “Baltajā naktī” un Akuratera muzejā, šogad Dzejas dienās bija sastopams Smiltenes kultūras centra sarīkojumā “Pie dzejas ugunskura”. Dzejas ciklus “Zaudētāju dziesma” un “Zemestrīce uz ādas” publicējis portāls “Satori”, tāpat dzeja publicēta laikrakstā “KDiena”. Sakārtots pirmais dzejoļu krājums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vaicāts, vai dzejoļi atnāk viegli un jau gatavi, J. Tomašs teic: “Gadās visādi. Sākumā ir kāda ideja, impulss, rodas pirmās dažas rindas. Citreiz uzreiz top dzejolis, bet ir reizes, kad uzrakstu pamazām, vairākkārt pārlasu, un, ja šķiet neizdevies, metu prom, atstāju tikai sākotnējo ideju.” Jaunais dzejnieks sevi vērtē kā ļoti prasīgu pret sevi, viņš zina, kurš dzejolis ir labs, kurš ne, un tos, kas nav izdevušies, nerāda nevienam. Ir brīži, kad raksta mazāk, taču, kad ilgi nav tapis neviens dzejolis, rodoties sajūta: “Ja nu vairs nekad nevarēšu neko uzrakstīt? Tad kļūstu diezgan neciešams, ko visvairāk izjūt, protams, draudzene.”

Jānim pašam ļoti patīk 19. un 20. gadsimta mijas proza un dramaturģija: “Blaumanis ir izcils, tāpat Dostojevskis, Tolstojs. Patlaban lasu Albertu Belu – pārsteidzoši spēcīgi, pārliecinoši romāni. Taču man arī ļoti patīk lasīt latviešu jauno dzejnieku dzeju. Mums ir ļoti daudz ārkārtīgi labu jauno dzejnieku, es teiktu – simtiem, un visi ir tiešām spēcīgi. Kaut vai Henriks Eliass Zēgners – pārsteidzoši, ka 18 gados var uzrakstīt tik izcilu dzeju. Man tajā vecumā vēl bija ļoti, ļoti daudz jāmācās…”

DZEJAS ABC

Dzejnieks Aivars Eipurs: “Jānis Tomašs nav bijis ne literārajā nometnē “Aicinājums”, ne Jauno un iesācēju dzejnieku seminārā, ne Literārajā akadēmijā. Viņš daudz lasa, jūsmo par Albertu Belu, taču pats no dabas ir dzejnieks – ar lieliskiem dzejas tēliem. Jānis guvis atzinību ar publikācijām periodikā, un jācer – drīzumā tiks pie savas pirmās grāmatas, kura ir gatava, tikai nav izdota. Jānis raksta par to, kas ar viņu notiek, viņš nav intelektuālis dzejā, drīzāk vērotājs un pierakstītājs. Taču, to darot, viņam sanāk tik mākslinieciski precīzi, ka rodas sajūta – tas, ko lasu, ir ģeometrija dzejā.”

“Kultūrzīmju grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam nepublicētu Jāņa Tomaša dzeju

***

mana māte izpildīja olimpiskos normatīvus smagatlētikā

nesot skārda spaiņus ar ūdeni uz ganībām

bet tēvs tirgoja alkoholu

kamēr nebija vairs kam dzert

un lielākā daļa no iedzīvotājiem

pāragri aizmiga zem velēnas rupji adītās segas

par pirmo mirušo mēs nopirkām govi

par otro mazu zemes gabalu

tālāk es neatceros man apnika skaitīt

vientuļo atraitņu

asaru slapjo sīknaudu no vaigiem

es pierakstīju gājputnu autobiogrāfijas

ziedu un nezāļu kopotos rakstus

izklaidējos kopā ar grūsnu ābeli

raustot viņu aiz nokaltušās rokas

sev līdzi uz četrstūraino smilšukastes

ieslodzījuma vietu

***

pusvirus

atstātais žurnāls

elpo caur glancētiem žaunu vākiem

es esmu kļuvis imūns

manu veselību vairs nebojā

radioaktīvais lamu vārdu starojums

taču zinu,

ka tev pietiek ar barības vielām,

kuras nodrošina trūdēt sākušie ziņu portāli

vai arī kādas izdzisušas popzvaigznes pelni

tu nomet telefona klausuli uz grīdas

nevari izturēt manas balss dziedinošo tembru

bet es

arvien sliktāk tevi dzirdu

mūs netur vairs kopā lūpu gravitācijas spēks

***

no daudzstāvu māju pagalmiem

vieglās automašīnas izbāž

savus kautrīgos metāla purnus

un aizbraucot atstāj aiz sevis

izmešu tumšos gubu mākoņus

man patīk nodarboties

ar ielu krustvārdu mīklām

minēt kurā no nākamajiem krustojumiem

nakts iestūrēs pretējā braukšanas joslā un apdzīs dienu

Reklāma
Reklāma

tā, ka zvaigznes gar acīm sašķīst

un tomēr šai pilsētā nekas nemainās

debesis joprojām patur apcietinājumā putnus

sētas ar niezošiem grafiti izsitumiem

pārnēsā no rietumiem ienākušās slimības

***

āboli zaudē līdzsvaru un krīt

dusmās šķīst siekalu skābā sula

zaros tiek pamesti ieņemamie amati

ja godīgi

es vairs neatceros

precīzas tavu vaibstu robežu līnijas

baidos, ka šonakt tās atkal

neatļauti šķērsošu

lūdzot politisko patvērumu

no kādas citas sievietes režīma