Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Evija Trifanova

“Esmu mierīgs kā slīkonis.” Diskusijas par izglītības reformu rāmākas 0

Diskusijas par izglītības reformu rāmākas. “Es esmu mierīgs kā slīkonis.”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Pēc jaunā izglītības satura ieviešanas vidusskolas 11. un 12. klašu skolēniem varēs piedāvāt pašu izstrādātas, ļoti atšķirīgas izglītības programmas, kurā daļa mācību priekšmetu tiks apgūti padziļināti.

To paredz vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītie grozījumi Vispārējās izglītības likumā pirms to izskatīšanas parlamentā trešajā lasījumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Likumprojekta sagatavošana izskatīšanai trešajā, pēdējā, lasījumā, norisa daudz mierīgākā gaisotnē nekā pirms divām nedēļām, kas bija jāizšķiras, vai grozīt likumu tā, lai skolā bērni ietu jau no sešiem gadiem un vai nepieciešams ieviest jauno izglītības saturu. Tagad, kad panākta politiska vienošanās, ka agrāku skolas gaitu nebūs, bet jaunais izglītības saturs jāievieš, taču gadu vēlāk nekā bija plānots, kaislības rimušās.

Kā zināms, pirms divām nedēļām deputāti komisijas sēdē lēma, ka nebūtu jāatsakās no pašreizējā regulējuma, kas piedāvā vidusskolā apgūt tikai vienu no četriem izglītības virzieniem: vispārizglītojošo, humanitāro un sociālo, matemātikas, dabaszinību un tehnikas vai profesionālo. Tādējādi tika noraidīta ideja par to, ka skolas varēs specializēties un piedāvāt vidusskolā ļoti dažādu priekšmetu izvēli, lai skolēns, ja to vēlētos, varētu padziļināti apgūt gan ķīmiju un mūziku, gan matemātiku un svešvalodas u.c. Toties šodien deputāti bez diskusijām atbalstīja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu, kas paredz skolām tiesības veidot savas izglītības programmas. Iespējams, deputātus mierināja piebilde, kas ir jaunajā K. Šadurska priekšlikumā, ka šīm programmām būs jāatbilst izglītības standartam.

Savu noskaņojumu šodienas komisijas sēdē izglītības ministrs kādā brīdī raksturoja ar vārdiem: “Es esmu mierīgs kā slīkonis.”

Taču diskusijas raisījās par to, pēc kādiem kritērijiem skolēnus varētu uzņemt valsts ģimnāzijās. Patlaban likums paredz, ka ar dibinātāja (parasti pašvaldības) atļauju valsts ģimnāzijas var rīkot iestājeksāmenus, taču nu iecerēts likumā noteikt, ka ģimnāzijas varēs noteikt vēl kādus uzņemšanas kritērijus. Rīgas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis teica, ka jau tagad ir daudz strīdu par uzņemšanu ģimnāzijās, jo, piemēram, ja uzņemšanā ņem vērā vidējo atzīmi, daži to uzskata par neobjektīvu rādītāju un to apstrīd. Viņš rosināja labāk likumā iekļaut normu, ka pašvaldības pašas var rīkot iestājpārbaudījumus, lai skolēni varētu kārtot vienotu eksāmenu un viņiem nebūtu jāstaigā pa visām ģimnāzijām, kurās potenciāli varētu mācīties. Deputāti piekrita tam, ka pašvaldība var rīkot vienotu iestājpārbaudījumu, tomēr nolēma, ka ģimnāzijas papildus pārbaudījuma rezultātam varēs izvirzīt vēl kādas prasības atbilstoši izglītības programmas specifikai.

Reklāma
Reklāma

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji priecājās, ka attiecībā uz skolas gaitu sākšanas vecumu vismaz izdevies likumu mainīt tā, lai nebūtu iespējams tās uzsākt astoņos gados, tomēr šodien atbalstītā likuma redakcija paredz, ka skolas gaitas varēs uzsākt gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu, kaut daļa deputātu un arī K. Šadurskis izteica bažas, ka ģimenes ārsti pārāk dāsni un nepamatoti varētu dalīt šādus atzinumus. “Ik gadu, kad tuvojas centralizētie eksāmeni 18 un 19 gadus veco jauniešu vidū plosās kāda epidēmija,” ironizēja K. Šadurskis, jo, viņaprāt, ģimenes ārsti pārāk daudz izsniedz atbrīvojumus no centralizētajiem eksāmeniem veselības stāvokļa dēļ.

Darbu pie likumiem, ko nepieciešams labot, lai varētu ieviest izglītības reformas, Saeimas komisija turpinās otrdien, kad izskatīs grozījumus Izglītības likumā. Tajā vienu no radikālākajiem priekšlikumiem iesniedzis frakcijas “Saskaņa” deputāts Andris Morozovs. Tas paredz atteikties no martā jau apstiprinātās reformas: pārejas uz mācībām galvenokārt latviešu valodā mazākumtautību skolās.