“Es esmu sēdes vadītājs!” Egila Līcīša feļetons par jauno kārtību Rīgā 2
Lasītājs Stiebrs no Pampāļiem lūdz informēt sīkāk, kā notiek Rīgas domes sēdes. Ar prieku atbildu – man jau teica, ka Ušakova valstībā pieņemtās kārtības aprakstīšana paver lielas iespējas satīriķim, bet pilsētas domes dzīves ainu vērošana klātienē pārspēj rožainākās cerības par pirmklasīgu izejvielu feļetonam.
Pēc 3. zvana, nostiepušies līnijā kā alvas zaldātiņi, pašūtos formas tērpos ar SS (Sociāldemokrātiskā saskaņa) zīmotnēm zālē iemaršē daudzmaz tīri noberzti, glīti sasukāti un odierēti valdošā bloka domnieki. Prominences Baraņņiks, Berlaga, Goldfarbs, Bašķiks, Kukuškins, Rozentaļ sēžas pie darbgaldiem, atver konspektu klades, lai pildītu iestrādes pilsētas transporta tīkla kārtošanā un rūpētu par trūcīgo, pensionāru, invalīdu, bezgaldaudzu citu rīdzinieku dzīves apstākļu uzlabošanu. Deputāti spīd un laistās no treknuma, jo ar priekšniecības gādību saņem algu un skaitās par valdes locekļiem vismaz pašvaldības artelī, ja ne trestā, vai šeftē amatvīru robos. Uzticamo zaldātu ierindā kā štramākie izceļas kontradmirālis Ločmelis un pulkvedis Turlais, kuru ierīvēšanai ar mašīneļļu (vai nanoūdeni?) netaupa rīdzinieku nodokļu naudu, taču sasniegtais rezultāts demonstrē kā eļļas sasodīti labo kvalitāti un nepārspējamās īpašības, tā padomju armijas un jūras kara flotes atvaļināto veterānu teicamo sportisko formu.
Pozīcijas kungu privātā teritorija aprīkota ar pelnutraukiem, korķviļķiem, vīna spainīšiem ar ledu. Ejās diskrēti slīd kalpotāji, pirms deputātu atslēgšanās diendusā atprečojot pusdienu talonus un piedāvājot “lasi vai vistu?” un “desertā ņemsiet zemenes vai konditorejas izstrādājumus?”.
Nekā no administratīvo tropu komforta un servisa joslas nav opozīcijas pusē. Mazākumam jādzīvo Grenlandes apstākļos, tukšā dūšā palaizot sāli un uzdzerot Rīgas ūdeni. Tomēr saskaņiešu vecais ienaidnieks Pulks, niknā ievēlētā jaunatne no pažobelēm nospurdz jautri kā tikko atlidojuši strazdi, kam pasvilpot, ka ķirši vēl nav ienākušies. Šeitan degsmes, kvēles, enerģijas uzturēšanai pietiek ar Jutas šaustošām runām, ka izsaimniekotājiem atnāks pakaļ ar rokudzelžiem, un labā barošanā nodotajiem kreisajiem kolēģiem jāierauj galva plecos – vai, ka tik mani neiesēdina KNAB busiņā pirmajā kārtā!
Ovācija liek noprast, ka tuvojas Viņš! Kings un “Saskaņas princis”. Nils Vaļerjevičs, pirmais pasaulē krievs – sociāldemokrāts! Nocepinājies brūngans, izrāvies uz pāris dienām no Monako, Floridas, vai kur nu sociālisti ķer saules iedegumu, lai ievadītu domes darbus pareizās sliedēs. Nils uzcēlis tiltus pāri upei, izgaismojis Rīgu ar elektrospuldzēm un neonā, noasfaltējis centrālās ielas, bijis kanalizācijas un ūdensvada pamatlicējs, labiekārtojis Lucavsalu, devis iedzīvotājiem maizi un izpriecas.
Pilsētas vecākais noiet gar piekritēju rindām, biedriem noglaudīdams galvas un uzrunādams ar “manu mazo ērglēn!”. Pagodinātie apakšnieki načaļņikam disciplinēti atsaucas ar “esi sveiks, mon ženerāl!”.
Ušakovs sēdes vada korekti. Izretis komentē – “piedodiet, bet es esmu sēdes vadītājs” un liedz runāt trīs jautājumu normas pārkāpējiem. Dezorganizējošai trokšņošanai un asākajām tirādēm neatbild ar neprotokolējamu “bļ… aizveriet žaunas!”. Lai opozīcija laužas pie mikrofoniem apvainot pilsētas saimniekus par bizantiskā galma paražu ieviešanu un antidemokrātismu Latvijas galvaspilsētā, mēra kungs savaldās, nepaliek no dusmām olīvzaļš, neietaurējas kā zilonis – “pārtrauciet šo bezpreģelu!”. Vienīgais, kas Nilu izsit no līdzsvara, – pārmetumi par atspulgiem Rīgas domē no kāda jefreitora iedibinātā ordnunga. Tad Ušakovs pārliek, kuru vareno hiperskaņas ieroci, zvaniņu vai āmurīti, iedarbināt, lai saknē nopļautu tādu aizskaršanu. Pozīcijas solos saldi dusošiem nekad nekas nav sakāms, atspēkojams vai jautājams. Par demokrātiju Bondars ar lielākām sekmēm var mēģināt pārliecināt kaķuvīra kaķi Kuzju. Andersone drīkst sālīt, cik tīk, ka pilsētas kase ir daļēji vai pa tīro izlaupīta, lai pabalstītu “Saskaņas” projektus un varai pietuvinātos spekulantus. Kāda mārrutka pēc pozīcijai apaut “Skorohod” kedas un steigt fizkultūriešu solī uz tribīni, jo tāpatās skaidrs, ka kopā ar labējiem sociālismu neuzcelt. Lai runā, bet netraucē Rīgu paņemt kā zemeni un pārvaldīt kā “Saskaņas” partijas ekspluatācijas iecirkni.
