×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.8°C
Līga
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
5. marts, 2018
Drukāt

“Es esmu sēdes vadītājs!” Egila Līcīša feļetons par jauno kārtību Rīgā (2)

Ērika Oša zīmējumsĒrika Oša zīmējums

Lasītājs Stiebrs no Pampāļiem lūdz informēt sīkāk, kā notiek Rīgas domes sēdes. Ar prieku atbildu – man jau teica, ka Ušakova valstībā pieņemtās kārtības aprakstīšana paver lielas iespējas satīriķim, bet pilsētas domes dzīves ainu vērošana klātienē pārspēj rožainākās cerības par pirmklasīgu izejvielu feļetonam.

Pēc 3. zvana, nostiepušies līnijā kā alvas zaldātiņi, pašūtos formas tērpos ar SS (Sociāldemokrātiskā saskaņa) zīmotnēm zālē iemaršē daudzmaz tīri noberzti, glīti sasukāti un odierēti valdošā bloka domnieki. Prominences Baraņņiks, Berlaga, Goldfarbs, Bašķiks, Kukuškins, Rozentaļ sēžas pie darbgaldiem, atver konspektu klades, lai pildītu iestrādes pilsētas transporta tīkla kārtošanā un rūpētu par trūcīgo, pensionāru, invalīdu, bezgaldaudzu citu rīdzinieku dzīves apstākļu uzlabošanu. Deputāti spīd un laistās no treknuma, jo ar priekšniecības gādību saņem algu un skaitās par valdes locekļiem vismaz pašvaldības artelī, ja ne trestā, vai šeftē amatvīru robos. Uzticamo zaldātu ierindā kā štramākie izceļas kontradmirālis Ločmelis un pulkvedis Turlais, kuru ierīvēšanai ar mašīneļļu (vai nanoūdeni?) netaupa rīdzinieku nodokļu naudu, taču sasniegtais rezultāts demonstrē kā eļļas sasodīti labo kvalitāti un nepārspējamās īpašības, tā padomju armijas un jūras kara flotes atvaļināto veterānu teicamo sportisko formu.

Pozīcijas kungu privātā teritorija aprīkota ar pelnutraukiem, korķviļķiem, vīna spainīšiem ar ledu. Ejās diskrēti slīd kalpotāji, pirms deputātu atslēgšanās diendusā atprečojot pusdienu talonus un piedāvājot “lasi vai vistu?” un “desertā ņemsiet zemenes vai konditorejas izstrādājumus?”.

Nekā no administratīvo tropu komforta un servisa joslas nav opozīcijas pusē. Mazākumam jādzīvo Grenlandes apstākļos, tukšā dūšā palaizot sāli un uzdzerot Rīgas ūdeni. Tomēr saskaņiešu vecais ienaidnieks Pulks, niknā ievēlētā jaunatne no pažobelēm nospurdz jautri kā tikko atlidojuši strazdi, kam pasvilpot, ka ķirši vēl nav ienākušies. Šeitan degsmes, kvēles, enerģijas uzturēšanai pietiek ar Jutas šaustošām runām, ka izsaimniekotājiem atnāks pakaļ ar rokudzelžiem, un labā barošanā nodotajiem kreisajiem kolēģiem jāierauj galva plecos – vai, ka tik mani neiesēdina KNAB busiņā pirmajā kārtā!

Ovācija liek noprast, ka tuvojas Viņš! Kings un “Saskaņas princis”. Nils Vaļerjevičs, pirmais pasaulē krievs – sociāldemokrāts! Nocepinājies brūngans, izrāvies uz pāris dienām no Monako, Floridas, vai kur nu sociālisti ķer saules iedegumu, lai ievadītu domes darbus pareizās sliedēs. Nils uzcēlis tiltus pāri upei, izgaismojis Rīgu ar elektrospuldzēm un neonā, noasfaltējis centrālās ielas, bijis kanalizācijas un ūdensvada pamatlicējs, labiekārtojis Lucavsalu, devis iedzīvotājiem maizi un izpriecas.

Pilsētas vecākais noiet gar piekritēju rindām, biedriem noglaudīdams galvas un uzrunādams ar “manu mazo ērglēn!”. Pagodinātie apakšnieki načaļņikam disciplinēti atsaucas ar “esi sveiks, mon ženerāl!”.

Ušakovs sēdes vada korekti. Izretis komentē – “piedodiet, bet es esmu sēdes vadītājs” un liedz runāt trīs jautājumu normas pārkāpējiem. Dezorganizējošai trokšņošanai un asākajām tirādēm neatbild ar neprotokolējamu “bļ… aizveriet žaunas!”. Lai opozīcija laužas pie mikrofoniem apvainot pilsētas saimniekus par bizantiskā galma paražu ieviešanu un antidemokrātismu Latvijas galvaspilsētā, mēra kungs savaldās, nepaliek no dusmām olīvzaļš, neietaurējas kā zilonis – “pārtrauciet šo bezpreģelu!”. Vienīgais, kas Nilu izsit no līdzsvara, – pārmetumi par atspulgiem Rīgas domē no kāda jefreitora iedibinātā ordnunga. Tad Ušakovs pārliek, kuru vareno hiperskaņas ieroci, zvaniņu vai āmurīti, iedarbināt, lai saknē nopļautu tādu aizskaršanu. Pozīcijas solos saldi dusošiem nekad nekas nav sakāms, atspēkojams vai jautājams. Par demokrātiju Bondars ar lielākām sekmēm var mēģināt pārliecināt kaķuvīra kaķi Kuzju. Andersone drīkst sālīt, cik tīk, ka pilsētas kase ir daļēji vai pa tīro izlaupīta, lai pabalstītu “Saskaņas” projektus un varai pietuvinātos spekulantus. Kāda mārrutka pēc pozīcijai apaut “Skorohod” kedas un steigt fizkultūriešu solī uz tribīni, jo tāpatās skaidrs, ka kopā ar labējiem sociālismu neuzcelt. Lai runā, bet netraucē Rīgu paņemt kā zemeni un pārvaldīt kā “Saskaņas” partijas ekspluatācijas iecirkni.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Kad beidzot Latvijā sodīs komunistiskā genocīda īstenotājus = slepkavas ???

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+