Ekonomika
Nauda

Eiropas Savienības fondi: 6 mīti un fakti 16


Inovatīvākā rūpnīca pārtikas ražošanā. Kazāku ģimenei – Kasparam un Ilonai (attēlā) – piederošā proteīna rūpnīca Bauskā “Baltic Dairy Board” reāli izmaksājusi 12 miljonus Ar ERAF līdzfinansējumu 1,7 miljonu eiro apmērā tika iegādātas jaunas inovatīvas tehnoloģiskās iekārtas. “BDB” pamazām kļūst par lielāko un efektīvāko piena un sūkalu pārstrādes uzņēmumu Latvijā.
Inovatīvākā rūpnīca pārtikas ražošanā. Kazāku ģimenei – Kasparam un Ilonai (attēlā) – piederošā proteīna rūpnīca Bauskā “Baltic Dairy Board” reāli izmaksājusi 12 miljonus Ar ERAF līdzfinansējumu 1,7 miljonu eiro apmērā tika iegādātas jaunas inovatīvas tehnoloģiskās iekārtas. “BDB” pamazām kļūst par lielāko un efektīvāko piena un sūkalu pārstrādes uzņēmumu Latvijā.
Foto – Ivars Bušmanis

“Kad sakām “Eiropas fondi”, ar to saprotam vairāku instrumentu klāstu,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, “gan lauku atbalstu programmas, gan strukturālo investīciju fondus.

Pēdējie ietver Eiropas vērtību jeb solidaritātes programmas, kas nosaka Kohēzijas fondu praktisko ieviešanu Latvijā – to mērķis ir nodrošināt nodarbinātību un izaugsmi reģionos. Šī nianse – kā nodrošināt darba vietas un izaugsmi –, ir ļoti zīmīga pieejas maiņā, kas pašlaik notiek. Pāreja no neatmaksājamās atbalsta formas jeb grantiem notiek uz efektīvu ieguldījumu formu – finanšu instrumentiem projektiem, kas spēj sevi uzturēt un nodrošināt lielāku atdevi. Nevis lai finansējumu apgūtu un iztērētu, bet lai investīcijas sniegtu atdevi. Tāpēc pirms tam jāveic mājas darbs – nozares plānošanas dokuments. Otrkārt, investīcijas tiek plānotas ar sociālajiem partneriem. Piemēram, 23. novembrī Uzraudzības komitejā ar pašvaldību pārstāvjiem spriedām, kā nodrošināt investīciju atdevi.

Eiropas Komisijas ierēdņu neoficiālajā vērtējumā programmas īstenošanas ātrums ir apmierinošs, un par 26% pieejamo līdzekļu noslēgti līgumi, kuru īstenošana sekmēs ekonomikas attīstību. Eiropas Komisija atzinīgi vērtē vadošās iestādes izveidoto spēcīgo uzraudzības un ziņošanas sistēmu. Tā ļaus novērtēt ES investīciju sniegumu, strādājot pie iepriekš noteiktu mērķu sasniegšanas, un analizēt panākto progresu tādās izaicinājumu pilnās nozarēs kā dzelzceļa elektrifikācija, investīcijas veselības aprūpes sistēmā, sociālā iekļaušana un izglītība.

 

1. mīts

“Eiropas Komisija nosaka, kur Latvija drīkst investēt ES fondu līdzekļus”

Sabiedrībā valda virkne mītu saistībā ar ES fondiem, no kuriem viens ir saistīts ar to, ka Latvija dara visu tā, kā tai liek kāds no malas, proti, ES, novērojuši Finanšu ministrijas ierēdņi. “Latvija pati plāno ES fondu sadalījumu tā, lai ES finansējums maksimāli efektīvi sasniedz savus mērķus un atbilst sabiedrības vajadzībām,” stereotipu neapstiprina Armands Eberhards. Vienlaikus viņš atzīst, ka ieguldījuma sadalījumu ietekmē divi spēki – Latvijas nacionālās intereses, kas noteiktas attīstības plānos, un ES redzējums, kā efektīvāk atbalstīt attīstību.

“Faktiski tas ir sarunu process, kura rezultātā nonākam pie līguma starp Latvijas valdību un Eiropas Komisiju. Lai arī ES fondu apguvē tiek ievērotas ES intereses, tomēr viss tiek darīts, lai šīs intereses saskanētu ar Latvijas interesēm,” uzsvēra Eberhards.

2. mīts

“No ES fondiem iegūst tikai lielās organizācijas”

Reinis Bērziņš, Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs: “Mūsu atbildības sfērā ir biznesa uzsācēji, kā arī mazie un vidējie uzņēmēji, kuriem mazākas iespējas saņemt kredītu bankā un kuru biznesā jāpiemēro riska instrumenti. Liela daļa no 126 miljoniem ES naudas aiziet riska kapitāla fondā. Arī aizdevumiem un garantijām. Tas kopā rada 376 miljonus eiro finansējumu, kas mazajiem uzņēmumiem ir liels atbalsts.”

Mūsu finansēto iesācēju bizness ir veiksmīgāks: trešajā darbības gadā apgrozījums ir divreiz lielāks (par 20%) nekā citiem līdzīgiem (par 11%). Katru gadu biznesu uzsāk 14 tūkstoši uzņēmēju, ne visiem bizness ir veiksmīgs, bet “Altum” klienti uzņēmējdarbību pārtrauc daudz retāk. Jaunie inovatīvie uzņēmumi (jaun­uzņēmumi), kas saņēmuši riska kapitāla fondu ieguldījumus, otrajā darbības gadā apgrozījumu spējuši kāpināt 3,5 reizes un darbā jau pieņem vidēji 12 darbiniekus, apliecina Bērziņš.

 

3. mīts

“Latvija neizmanto visu tai pieejamo ES naudu”

Iepriekšējā plānošanas periodā 4,5 miljardi pieejamo eiro tika apgūti pilnībā, pēc visu pēdējo projektu apstiprināšanas varbūt pat vairāk nekā 100% apmērā.

Jaunajā finanšu septiņgadē Latvija šobrīd ir 6. vietā pēc ES fondu apguves rādītājiem, bet pēc tā naudas apjoma, ko Eiropas Komisija jau atmaksā par jau veiktām investīcijām un pārbaudītiem izdevumu dokumentiem, – 3. vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, saņemot starpposma maksājumus par īstenotiem projektiem. Kaut gan vairākās nozarēs – veselības aprūpē un būvniecībā – vērojama kavēšanās, uz citu ES valstu fona Latvija salīdzinoši ātri un veiksmīgi nodrošina ES fondu jaunā perioda ieviešanu.

 

4. mīts

“Īstenot ES projektu ir neiespējami sarežģīti”

“Pieņēmums, ka ES fondu ieviešana ir neiedomājami sarežģīta un nedraudzīga, lai būtu vērts mēģināt, ir mīts. Pat tad, ja tie ir “regulatīvie džungļi”, tie ir spēles noteikumi, ko noteicis Latvijas un Eiropas likumdevējs. Tādējādi ir iespējams panākt vienošanos starp visām iesaistītajām pusēm un atrast viedokļu dažādībā zelta vidusceļu, lai ieguldījums būtu maksimāli mērķtiecīgs un noderīgs,” norāda Armands Eberhards. Tomēr pat 20 
pašvaldības nemēģināja 
pieteikties uz ES atbalstu, turklāt ne visas ir tās vājākās un mazākās. Piemēram, Babītes novada pašvaldība arī neizmanto ES fondu atbalstu sarežģītās procedūras dēļ.

 

5. mīts

No aizdevumiem nav tāda labuma, kāds bija no grantiem

Uzņēmēji ir skeptiski par to, ka šajā plānošanas periodā ES fondi galvenokārt pieejami kā finanšu instrumenti, nevis grantu formā, kā tas bija iepriekš.

“Granti savā ziņā bija naudas dāvināšana, taču, izpētot citu valstu pieredzi, sapratām, ka varam izmantot citus instrumentus, lai investīcijas būtu lielākas. Mums nav jābaidās no jauniem instrumentiem, par kuriem iepriekš neko nezinājām,” uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos.

Arī “Attīstības finanšu institūcijas ”Altum”” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš aicina vairāk domāt par finanšu instrumentiem, jo tie veicina atbildīgāku pieeju projektu dzīvotspējai. “ES fondi nav dāvināta nauda. Atšķirībā no grantiem jaunajā ES fondu plānošanas periodā ES finansējums būs jāatdod atpakaļ, lai to varētu investēt nākamajos projektos citiem uzņēmējiem,” saka Bērziņš. Speciālisti ir izrēķinājuši, ka grantu finansējuma viens eiro pretī piesaista vienu eiro privātā finansējuma. Savukārt ar riska kapitāla fonda finansējumu vai citiem finanšu instrumentiem viens eiro piesaista trīs vai četrus eiro no privātā kapitāla.

 

6. mīts

Ja nesasniegs projektā apsolīto rezultātu, atbalstu atņems

Tā kā jaunajā pārskata periodā prasa projekta ieviešanas efektivitāti, tagad tiek konkrēti norādīts sasniedzamais apgrozījuma pieaugums, jaunradīto darba vietu skaits. Ja tas neizdodas, vai naudu atņems, interesējas “LA”. “Ir projekta sasniedzamie rādītāji, un ir programmas sasniedzamie rādītāji. No Finanšu ministrijas viedokļa ir ļoti būtiski, lai kopumā tiktu izpildītas Latvijas uzņemtās kopīgās saistības pret Eiropas komisiju. Tikai neizpildot šos rādītājus kopumā, mēs varam nonākt situācijā, ka neatgūstam iztērētos līdzekļus no ES ieplānotā līdz­finansējuma,” atzīst Armands Eberhards.

 

Galerijas nosaukums

 

Kas ir ES fondi

Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu palīdzību no Eiropas Savienības struktūrfondiem: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF), kuru vadību Latvijā nodrošina Finanšu ministrija.

Atkarībā no reģiona atbilstības attīstīto, pārejas vai mazāk attīstīto reģionu kategorijām ES fondi var nodrošināt no 50 līdz 85% no kopējā projekta finansējuma. Ieguldījumu galvenais mērķis ir uzlabot Eiropas reģionu un pilsētu konkurētspēju, veicinot izaugsmi un radot darbavietas.

Latvija saņem finansējumu arī Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivjsaimniecības fonda ietvaros, taču šos fondus administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Kohēzijas politikas, lauku attīstības un ziv­jsaimniecības fondu ietekme uz Latvijas IKP Eiropas Komisijas vērtējumā:

ieguldījumi veido 2,2% no Latvijas gada IKP;

Latvijas IKP, pateicoties investīcijām līdz 2015. gadam, ir par 5% lielāks nekā tad, ja ieguldījumi nebūtu veikti;

Līdz 2023. gadam ieguldījumi sniegs vēl papildu 5,4% pieaugumu Latvijas IKP.

 

Ar kavēšanos – starp labākajiem

Līdz šim ir pieņemti vairāk nekā 80% no Ministru kabineta noteikumiem jaunā ES fondu perioda sākšanai, bet 60% no šajā periodā plānotajām darbībām jau ir sāktas.

Līdz 15. novembrim apstiprināti MK noteikumi jau par 80,7% no kopējā ES fondu finansējuma summas 3,6 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā diviem miljardiem eiro ES fondu finansējuma. Atlašu ietvaros CFLA izvērtējusi un apstiprinājusi 156 projektu iesniegumus – tajos paredzētais kopējais finansējums pārsniedz 1,5 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumus CFLA ar finansējuma saņēmējiem ir noslēgusi jau par gandrīz trešdaļu Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 15. novembrim projektos saņemti maksājumi par 4,9% ES fondu investīciju jeb 218 miljoniem eiro.

Ja līdz 2016. gada beigām tiks pieņemti atlikušie stratēģiski nozīmīgie lēmumi par investīcijām veselības infrastruktūrā un dzelzceļa elektrifikācijā, kuru kopējais ES atbalsts ir līdz 500 miljoniem eiro, tad tiks sasniegts valdības mērķis līdz 2016. gada beigām apstiprināt MK noteikumus par vismaz 4 miljardu eiro ES fondu investīcijām jeb 90% no kopējā ES fondu piešķīruma Latvijai ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā.

LA.lv