Foto – Shutterstock

ES fondu līdzekļus izkrāpj organizētas grupas, kurās darbojas uzņēmēji 8

Valsts policija (VP) pērn par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

Noziegumu, kas saistīti ar ES fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu, apkarošana ir izvirzīta par vienu no VP prioritātēm arī 2017. gadā. Šo noziegumu izmeklēšanu galvenokārt veic Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Pērn ENAP kriminālvajāšanai nodevusi septiņus ar ES fondu līdzekļu izkrāpšanu saistītus kriminālprocesus.

ENAP veiktā analīze liecina, ka ES finanšu līdzekļu krāpšanu apjoms salīdzinoši ar 2015.gadu ir krities, lai arī kopējais apdraudējums naudas izteiksmē 2016. gadā bijis lielāks. Pēc izmeklēšanu laikā noskaidrotā secināts, ka galvenokārt šāda veida noziegumus veic organizētas grupas, kurās darbojas bijušie vai esošie uzņēmēji. Šīs personas savās krāpšanas shēmās visbiežāk izmanto komersantus no citām ES dalībvalstīm vai beznodokļu un zemu nodokļu ārzonas kompānijas. Noziegumi tiek veikti, rūpīgi gatavojoties un izgatavojot dažādus saimnieciskus dokumentus, piemēram, pirkuma līgumus, aizdevuma līgumus un dažādas vienošanās.

CITI ŠOBRĪD LASA

ENAP, izmeklējot šīs krimināllietas, aktīvi sadarbojas ar prokuratūras un citiem tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, kā arī Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjiem. Kā norāda ENAP priekšnieks Pēteris Bauska, savstarpējā sadarbība starp iesaistītajām pusēm ir ļoti nozīmīga šo sarežģīto lietu veiksmīgai izmeklēšanai: “Izmeklēšanas process šajās lietās ir sarežģīts, jo prasa liela informācijas apjoma un dokumentu analīzi, piemēram, liela apjoma kontu izdruku izpēti, kā arī nereti starptautisko sadarbību starp dažādu valstu tiesībsargājošajām iestādēm. Tādēļ kvalitatīva un savlaicīga informācijas apmaiņa starp dienestiem, kas uzrauga fondu līdzekļu piešķiršanu un izlietošanu, un tiesībsargājošajām iestādēm, ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai šīs lietas varētu izmeklēt efektīvi.”

Lai veiksmīgi apkarotu ES fondu līdzekļu izkrāpšanu, plānots turpināt sadarbību un regulāru informācijas apmaiņu ar ES fondu sadales organizācijas pārstāvjiem, kā arī veikt preventīvus, izglītojošus pasākumus ES fondus administrējošām amatpersonām.