Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. oktobris, 2015
Drukāt

Itālija pamet ES fondu krāpnieku topu, atstājot tajā Spāniju, Poliju un Čehiju (2)

Foto - EK AV dienestsFoto - EK AV dienests

CICLoPE (Starptautiskās sadarbības centrs garo cauruļu eksperimentos) rekonstrukcija Forli pilsētā Itālijā. Liela mēroga vēja tunelis, kas tiek atjaunots par ES fondu naudu, ļauj uz zemes radīt vēja plūsmu, kurā var mērīt lidaparātu turbulenci.

Visā Eiropas Savienībā pērn reģistrēti 9920 krāpšanas gadījumi, kuru mērķis bijis nelikumīgi piesavināties ES fondu līdzekļus, teikts Eiropas krāpšanas apkarošanas biroja “OLAF” pārskatā par ES ekonomisko interešu aizsardzību. Kopējā summa, kuru mēģināts izkrāpt, sasniegusi 2,1 miljardu eiro, pārsvarā tie ir ES struktūrfondu līdzekļi, mazākā mērā – maksājumi lauksaimniekiem. Gadu iepriekš krāpšanas gadījumu skaits bija mazāks – 8235, un to kopējā summa – 1,6 miljardi eiro, tātad situācija ES kopumā ir pasliktinājusies. Par pārskata datiem līksmo vienīgi Itālija, kas 2013. gadā bija pārliecinoša krāpšanas līdere, tālu aiz sevis atstājot Bulgāriju, Poliju un Dāniju, bet pērn spējusi samazināt gan piesavināšanās gadījumu skaitu, gan kopsummu. Itālijas valsts sekretārs Eiropas lietās Sandro Godzi uzskata, ka ES fondu līdzekļu izkrāpšanas samazināšanai būtu nepieciešams uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm, jo slīpētākie krāpnieki izmanto starptautiskas stratēģijas.

 

Krāpjas ar karotēm un zemi

Viens no projektiem, kas pretendēja uz ES struktūrfon­iem, paredzēja piesaistīt ES līdzekļus, lai Itālijā izgatavotu inovatīvu iekārtu kafijas karotīšu ražošanai. Taču, kā vēsta Itālijas biznesa laikraksts “Il Sole 24 Ore”, iesniegtie dokumenti bija viltoti un finanšu policijas pārbaudē atklājies, ka modernā iekārta īstenībā ir tikai vecu dzelžu kaudze pamestā noliktavā, un visi krāpnieki – 21 cilvēks – atmaskoti. Tas ir tikai viens no 763 gadījumiem, kas pērn nākuši gaismā Itālijā. Savukārt Djego Gandolfo un Alesandro di Nuncijo uzņemtā dokumentālā filma “Lauksaimniecībai nozagtie fondi”, kas saņēmusi Moriones prēmiju pētnieciskajā žurnālistikā, vēsta par to, kā Sicīlijas mafijai izdevies jau gadiem iekasēt ES lauksaimniecības atbalstam paredzētos maksājumus, uzpērkot aramzemi un veikli izmantojot likumu nepilnības. Šie gadījumi nu ir atklāti, taču par savu neuzmanību Itālijai nāksies atdot ES gandrīz 400 miljonus eiro, kas tikuši izmaksāti krāpniekiem.

Rūpīgāku pārbaužu rezultātā Itālijā krāpšanas gadījumu skaits ir sarucis par pieciem procentiem, salīdzinot ar 2013. gadu, bet summa, ko mēģināts izkrāpt, par 14 procentiem – 98 miljoni eiro pērn un 113,5 miljoni gadu iepriekš. Tas ļāvis Itālijai atstāt līderpozīciju negatīvajā klasifikācijā un novirzīties uz septīto vietu pēc summām, ko valsts iedzīvotāji centušies piesavināties. Pirmajā vietā tagad ir Spānija ar 408 miljoniem eiro, otrajā – Polija ar 337 miljoniem un trešajā – Čehija ar 330 miljoniem eiro.

 

Sadarbība klibo

Itālijas valsts sekretārs Eiropas lietās Sandro Godzi atzīmē, ka šobrīd nepastāv “adekvāti instrumenti dalībvalstu savstarpējai administratīvajai palīdzībai”, kas ļautu samazināt krāpšanas gadījumus, it īpaši tādus, kam ir “starptautiska dimensija”, piemēram, ja piešķirtie ES līdzekļi tiek izmantoti preču vai pakalpojumu iepirkšanai citās valstīs un tādējādi apgrūtina pārbaudes. Starp Itālijā reģistrētajiem gadījumiem ir bijusi arī krāpšanās ar olīveļļu – saimniecība, kas Itālijā ražo olīveļļu, savas produkcijas apjomu mākslīgi palielināja, iepērkot olīveļļu ārzemēs, un pēc tam, safasējot to savos traukos, uzdeva par pašu ražotu olīveļļu no Itālijas olīvām.

Eiropas Komisija pirms diviem gadiem lika priekšā regulu par Eiropas Prokuratūras izveidi. Savas ES prezidentūras semestra laikā Itālija pērn un Latvija šogad centās pievērst uzmanību vienotas prokuratūras izveidei, kas izskatītu visus ES fondu izkrāpšanas gadījumus. Tomēr pagaidām šis priekšlikums saskaras ar lielu dalībvalstu pretestību.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Mums jau arī vismaz viens krāpnieks ir – tas, kurš savas Kājiņas izremotnēja par eUropas naudu.

  2. Kāpēc pirmajā vietā nav Grieķija…?

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+