Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. augusts, 2015
Drukāt

“Es gribu būt gaiss.” Jaunās autores Lauras Andersones dzeja

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Laura Andersone (1984) ir liepājniece, beigusi Liepājas Universitāti, ieguvusi bakalaura grādu pedagoģijā – apguvusi latviešu valodas un literatūras, kā arī angļu valodas pasniedzēja specialitāti. Jaunās autores dzeja iekļauta divos studentu kopkrājumos, publikācijas laikrakstā “Kurzemes Vārds”.

– Liepājnieki tevi pazīst kā jauno autori. Pamazām iekļaujies dzejas lasījumos un veido savu rokrakstu dzejā. Vai ir kādi atslēgvārdi, varbūt tu īpaši piedomā, kāds būs teksts, kā tas iekļaujas kontekstā, sabalansējas ar apkārt notiekošo, tu iekļaujies laikplūsmā?

L. Andersone: – Noteikti, ka tādi ir, bet ne izteikti daudz, piemēram, jūra, krasts, ūdens, ja ņem vērā ģeogrāfisko atrašanās vietu. Mazāk ir tādu, kas raksturotu esošos notikumus valstī vai pasaulē. Manos tekstos vairāk ir uz cilvēka un viņa iekšējās pasaules vērsto jēdzienu. Iespējams, to var saukt arī par individuālismu, kas sākotnēji ir ļoti intīms, bet vēlāk tiek kaut kādā veidā vispārināts uz lasītāju. Bija laiks, kad dzejoļus sargāju, šobrīd esmu iemācījusies ar tiem dalīties.

– Tikko saņēmi rezidentes statusu Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā. Kā to vari komentēt? Un ko rakstīsi šajā nedēļā?

– Piedalīšanās Ventspils bibliotēkas veidotajā konkursā “Mani 725 vārdi Ventspilij” bija izaicinājums. Pirmkārt, būt drosmīgai, otrkārt, paša teksta tapšanā. Protams, ir gandarījums, ka tas ir novērtēts, bet vēl jo lielāks prieks ir par iegūto speciālbalvu. Iesāktu darbu nav, noteikti rakstīšu ko jaunu, kas varbūt kādu laiku tiek atlikts, vai ļaušos spontānam radošumam, neko īpaši neplānojot. Primārais ir būt tur un strādāt ar tekstiem.

– Dzejas dienās Liepājā Lutera baznīcas tornī cikla “Dzejas vertikāle” vienā no trim pasākumiem būs tavs autorvakars. Vai tas būs pirmais publiskais dzejas lasījums? Un kas vispār ir dzeja, Laura? Vai tev pašai ir svarīgs rakstīšanas process?

– “Dzejas vertikāli” varētu dēvēt par lielāko publisko pasākumu, bet ne pirmo. Jāatzīst, ka man pašai tas būs īpašs pasākums. Dzejoļu lasīšanai man īpaši jāsagatavojas, pat varētu teikt, labprātīgi to nedaru un vēlme lasīt publiski nav stipri izteikta. Bija laiks, kad dzeja bija līdzeklis, kā sevi saprast un nostabilizēt. Svarīgs bija “no sevis norakstīšanas” process. Šobrīd svarīgs ir ne tikai pats rakstīšanas process, kas man ir visai ātrs, bet arī teksta apstrāde, sakārtošana un attīrīšana no liekā. Dažreiz dzejoļa “bāze” top īsā laikaposmā bez īpašas piepūles, kam arī ļaujos, bet pēc šī iekšējā izvirduma seko smagākais darbs ar teksta būvēšanu par dzejoli. Reizēm mani biedē šis mācīšanās/būvēšanas process, kas pēdējā gada laikā ir ieguvis lielāku jaudu, bet tas reizē dod spēku un drosmi.

Nenoliedzami, būtisks ir rakstīšanas process, kas bieži ir attīrīšanās process, lai sevi apzinātu un sakārtotu, lai gan kļūdaini būtu apgalvot, ka lasītājs ir otršķirīgs. Vieglāk pieņemu izaicinājumu dalīties ar dzejoļiem rakstiskā veidā. Drosmi publicēties, manuprāt, gūstu vidē un cilvēkos, tieši rakstošo domubiedru mijiedarbībā un sadarbībā, jo vienkārši noticēt sev un sevis radītajam man vēl joprojām ir grūti.

tā nakts

tā ir tā nakts

kad asfalts kļūst purvs

pelēkos akačus

norokot drošs

tā ir tā nakts

kad elpa uz elpas gulst

tik tuvu džinkst

pavisam balts pulss

tā ir tā nakts

kad sniega nav daudz

un ievas smaržo

tīši tepat

***

nokrīt migla

nokrīt irdenā trūdzemē migla

aizlido pēdējās sējas vārnas

aizlido jutoņas pērnās

ietek migla

ietek vagotā miesā migla

aizklīst pēdējās vakarblāzmas

aizklīst pāraugušās

nokrīt migla

nokrīt irdenā miesā migla

iznīkst pēdējās nezāles sētās

iznīkst auglīgās sēklas

***

stikls viņas augums

sāļa ūdens nogludināts

akmens

stikls viņas sirds

antracītmelnais

silst

stikls viņas skatiens

aklā ģipsī

atliets

stikls viņas augums

zelta vīļu

malduguns

1.

es gribu būt gaiss

elpu šūpolēs tavās

gribu

kad zirgi

ganās

2.

es gribu būt gaiss

elpu šūpolēs tavās

gribu

kur migla

lavās

3.

es gribu būt gaiss

elpu šūpolēs tavās

gribu

kad tevi

glabās

***

tu esi atbalss

no dziļi rāma ūdens

tu esi atbalss

kā spriedums nepārsūdzams

tu esi atbalss

kalnup nesajaucams

tu esi atbalss

iekšpus neizlaupāms

tu esi atbalss

esi kur

sals

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+