Foto-Stock.xchng

ES ierobežos biodegvielas ražošanu no augu valsts produktiem 1

Eiropas Parlaments (EP) vakar atbalstījis likumprojektu, kura mērķis ir ierobežot biodegvielas ražošanu no augu valsts produktiem, informēja EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Ierobežojot biodegvielas ražošanu no šim nolūkam speciāli audzētiem kultūraugiem, tiks paātrināta pāreja uz alternatīvām biodegvielas ražošanas metodēm. Ieviešot šīs prasības, EP cer panākt siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko netieši rada tas, ka arvien vairāk lauksaimniecības platību atvēl biodegvielas graudaugu audzēšanai.

Pašreiz spēkā esošie tiesību akti paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs līdz 2020.gadam nodrošināt, lai vismaz 10% no transporta patēriņam izmantotās enerģijas būtu ražota no atjaunojamajiem resursiem. Saskaņā ar jauno regulējumu pirmās paaudzes jeb no kultūraugiem ražotas biodegvielas īpatsvars līdz 2020.gadam nedrīkstēs pārsniegt 7% no transportā izmantotās degvielas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Degvielas piegādātājiem būs pienākums ziņot dalībvalstīm un Eiropas Komisijai par siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu, ko radījusi ar attiecīgās degvielas ražošanu saistītā “netieša zemes izmantošanas maiņa”, proti, jaunu lauksaimniecības platību radīšana, lai audzētu pārtikas kultūraugus un kompensētu par platībām, ko tagad aizņem biodegvielas kultūraugi.

ES dalībvalstīm ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc ES direktīvas stāšanās spēkā būs jānosaka nacionālie mērķi attiecībā uz jaunās paaudzes biodegvielas, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem, vai jūraszālēm, īpatsvaru transporta patēriņā. Tiesību akti dalībvalstīm būs jāpiemēro līdz 2017.gadam.

Lauksaimniecības zemes lietošana biodegvielas kultūraugu audzēšanai samazina platības, kas pieejamas pārtikas kultūraugu ražošanai. Tas rada vajadzību atbrīvot vairāk zemes, piemēram, izcērtot mežu, lai audzētu pārtiku, – šis process pazīstams kā “netieša zemes izmantošanas maiņa”. Mežu izciršana palielina siltumnīcefekta gāzu izmešus, kas var mazināt vai pat pavisam “dzēst” ieguvumus videi, kas rodas no biodegvielas izmantošanas.