ES izjauc Kremļa plānus 0
Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča pirmdienas telefonsaruna ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Barozu, iespējams, bijusi izšķiroša, kas lika Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam atcelt sava ukraiņu kolēģa vizīti Maskavā, kuras laikā bija paredzēts parakstīt virkni sadarbības līgumu,
tostarp par Kijevas tuvināšanos Krievijas pārraudzītajai muitas savienībai, sarunā ar ziņu aģentūru “Interfax” norādījis Ukrainas politisko notikumu apskatnieks Mihailo Pohrebinskis.
Krīze Maskavas un Kijevas attiecībās
Janukoviča vizīti Kremlis apstiprināja tikai pirmdienas vakarā, kad Krievijas mediji ziņoja, ka tās laikā apmaiņā pret lētāku gāzi Ukrainas prezidents liks savu parak-stu zem dokumentiem, kas stiprinās sadarbību ar Maskavas vadīto muitas apvienību, kurā bez Krievijas ietilpst arī Baltkrievija un Kazahstāna.
Domājams, līdz ar parakstītajiem dokumentiem Kijevai tiktu izsniegta tā dēvētā ceļa karte jeb sākta procedūra par Ukrainas pievienošanos Krievijas uzraudzītajai tirdzniecības savienībai. Taču šis plāns nerealizējās, un politiskie apskatnieki kā Ukrainā, tā Krievijā secina, ka abu valstu attiecībās iestājusies krīze.
“Cik zinu, vēl svētdienas vakarā visas vienošanās bija spēkā. Viņi bija gatavi parakstīt dokumentus, kas sāktu pakāpenisku Ukrainas pievienošanos muitas apvienībai,” sacījis Pohrebinskis. “Grūti spriest, kas vakar [pirmdien] notika. Droši vien nekas īpašs, ja neskaita Janukoviča telefonsarunu ar Barozu. Vai šī saruna varēja likt ukraiņu amatpersonām pārvērtēt parakstāmos dokumentus? Grūti spriest, bet es šādu iespēju neizslēdzu. Janukovičam bija iecerēts parakstīt dokumentu, kas paredzētu gāzes cenu samazināšanu, kā arī Ukrainas gāzes cauruļvadu modernizāciju.”
Tikmēr cits ukraiņu politiskais apskatnieks Volodimirs Fesenko izvirza trīs iespējamus iemeslus vizītes atcelšanai: “Pirmkārt, Ukraina vēl negrib pilnu dalību muitas apvienībā, bet Krieviju neapmierina tikai daļēja tās iesaistīšanās. Otrkārt, daudzi Ukrainas iedzīvotāji pievienošanos šai savienībai uzskata par kļūdu, kas varēja likt mainīt Janukoviča domas. Treškārt, iespējams, vainīga ir Putina sliktā veselība.”
Cīņa par Ukrainu
Neskatoties uz to, kāds ir iemesls Janukoviča vizītes atcelšanai, pēdējā brīdī notikušās izmaiņas neliecina neko labu par abu valstu attiecībām, secina Krievijas laikraksts “Nezavisimaja gazeta”. Ukrainas politiskais novērotājs Vitālijs Bala sarunā ar šo avīzi norāda, ka Janukovičs diezin vai ļautos aizmuguriskām diplomātiskām spēlītēm un riskētu ar Putina labvēlību, tāpēc, viņaprāt, tieši Kremlis bijis vizītes atcelšanas iniciators.
“Nav noslēpums, ka Ukraina vienlaikus skatās divos virzienos – uz muitas apvienību un Eiropas Savienību. Nevienam nav iebildumu, ka Ukraina slēdz ar ES brīvās tirdzniecības līgumu. Tiek meklēta sadarbības formula, kas apmierinātu visas iesaistītās puses,” uzsvēra Bala, piebilstot, ka pagaidām tādu neizdodas atrast.
Krievija grib panākt, lai Ukraina pilnībā iekļaujas tās vadītajā muitas apvienībā. Taču arī Brisele nevēlas “palaist Kijevu Krievijas apkampienos”, piebilst ziņu aģentūra “AFP”, atsaucoties uz vārdā neminētiem ES diplomātiem.
Ukrainas prezidenta administrācija izplatījusi paziņojumu, kurā atklāj, ka Janukovičs un Barozu vienojās 25. februārī rīkot ES un Ukrainas virsotņu apspriedi, kas būs pirmā šāda līmeņa tikšanās kopš pērnā decembra. Kaut Kijevas ilgi kārotais asociācijas līgums ar Briseli, kas paredzētu vīzu režīma vienkāršošanu un brīvās tirdzniecības ieviešanu ar ES, februārī vēl netiks parakstīts, domājams, šis process vairs nav aiz kalniem. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone un ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle izteikušies, ka tas varētu notikt nākamā gada novembrī Viļņā, kur notiks ES austrumu partnerības programmai veltīta virsotņu apspriede.
