Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. maijs, 2013
Drukāt

ES izvairīšanās no nodokļiem kļūs sarežģītāks un dārgāks pasākums

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē nupat apsprieda, kā novērst krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pēdējā laikā ir ierasts atgādināt, ka ES valstu budžetiem kopumā ik gadus iet secen tūkstoš miljardu eiro, un šo milzīgo robu izgrauž gan noziedzīgi darījumi, piemēram, kontrabanda, gan gluži likumīga uzņēmumu un atsevišķu personu plaši piekoptā fiskālā “optimizācija”, kas palīdz apiet nodokļus.

 

Turklāt robežas starp krāpniecību un “optimizāciju” nereti ir ļoti izplūdušas un dažādās valstīs atšķirīgas, kas tad arī tiek izmantots. Iespējams, šī finanšu lobijiem izdevīgā situācija politiķus īpaši neuztrauktu, ja krīze nebūtu piespiedusi meklēt papildu līdzekļus.

Kā jau iepriekš rakstīts, eiropiešus pamudināja uz rīcību ASV Kongresa pieņemtais likums “Par nodokļu piemērošanu ārvalstu kontiem”. Tā mērķis ir arī nodrošināt, lai attiecīgās uzraudzības iestādes saņem informāciju par ārzemēs esošajiem ASV nodokļu maksātāju (vai varbūtējo nemaksātāju) kontiem un tādu uzņēmumu kontiem, kuros iesaistīti ASV nodokļu maksātāji. Ziņu nesniegšanas gadījumā tiek paredzētas sankcijas, kas liegtu sodītajām finanšu iestādēm darboties ASV tirgū. Likums izraisīja ārkārtīgu neapmierinātību Šveices un citu valstu banku, investīciju fondu un apdrošināšanas kompāniju aprindās, kas tomēr ir spiestas piekāpties, lai saglabātu savu klātbūtni Volstrītā. S

avukārt Eiropas Savienībā absolūtais vairākums dalībvalstu, sekojot amerikāņu piemēram, šobrīd izsakās par vispārējas ES aptverošas automātiskas informācijas apmaiņas ieviešanu. Iebildumus pret automātisku informācijas apmaiņu, kas nozīmētu banku noslēpuma principa pārskatīšanu, izsaka Austrija un Luksemburga, aizbildinoties, ka sākumā jārevidē atbilstošie ES līgumi ar Šveici, Andoru, Monako, Sanmarīno un Lihtenšteinu, lai Eiropā visi spēlētu pēc vienādiem noteikumiem.

Atklātībā nav pārāk ieinteresēti ne tikai šie mazie cinīši, kas spēj ja ne apgāzt, tad nobremzēt vezumu, bet arī, piemēram, “optimizācijas” shēmas izmantojošie Eiropas lieluzņēmumi, kas var iespaidot valdības. Tās, no vienas puses, protams, grib iekasēt nodokļus, taču no otras – nevēlas apgrūtināt par “nacionālajiem čempioniem” dēvētas globālā konkurencē iesaistītas firmas, kā enerģētikas gigantu “Total” Francijā, jo izvairīšanās no nodokļiem veicina konkurētspēju… ES valstu vadītāju sanāksme 22. maijā tomēr vienojās rast risinājumu līdz gada nogalei.

Lai vai kā, taču vismaz Eiropā izvairīšanās no nodokļiem kļūs sarežģītāks un arī dārgāks pasākums. Pat banku noslēpuma bastions Luksemburga jau tagad gatavojas datu apmaiņas ērai, kas iestāsies 2015. gadā, un pieļauj, ka banku skaits, ļoti iespējams, saruks.

Esot vērojams, ka “sīkie” klienti (zem 200 000 eiro) un neskaidras izcelsmes nauda pamazām sāk doties prom, bet paliek neatbildēts – uz kurieni?

Ir kāda sakritība, kas varētu interesēt daudzus, teiksim, Latviju. ES galotņu sanāksmē sprieda arī par enerģētiku, un, kā izteicās van Rompejs, šīs jomas sakārtošanā un modernizēšanā Eiropas Savienībai līdz 2020. gadam nepieciešams ieguldīt 1000 miljardus eiro. Proti, tikpat, cik ES valstis gadā zaudē nesamaksāto nodokļu dēļ. Noslēgumam vēl viens atgādinājums – gan nodokļu administrēšana, gan enerģētikas nozares attīstība nav Briseles birokrātu, bet katras pašas ES dalībvalsts atbildība. Tāpēc to novelt uz citiem būs grūti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+