Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. jūlijs, 2014
Drukāt

ES jābūt nacionālu valstu ūnijai. Saruna ar Ungārijas vēstnieku (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Ungārija starptautiskās politikas vidē ir pazīstama ar savu nacionālpatriotisko stāju un rūpēm par saviem iedzīvotājiem vispirms. Nesen sabiedriskā organizācija “Delna” aicināja protestēt it kā par Ungārijā notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Cik ticami ir šādi apgalvojumi Ungārijas skatījumā, kā Ungārijā noritējušas parlamenta vēlēšanas un kādi principi tiek attiecināti uz sabiedriskajām organizācijām un medijiem Ungārijā, uz interviju “LA” redakcijā ielūdzām Ungārijas vēstnieku Latvijā Gāboru Dobokaju. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.

V. Krustiņš: – Kā aizritējušas Eiropas Parlamenta vēlēšanas Ungārijā?


G. Dobokajs: – Attiecībā uz EP vēlēšanām varu teikt, ka rezultāti bija līdzīgi kā Ungārijas parlamenta vēlēšanās aprīlī, jo valdošā koalīcija ieguva divas trešdaļas vietu gan Nacionālajā asamblejā, gan guva sekmes Eiropas Parlamenta vēlēšanās. No “Fidesz” Eiropas Parlamentā ievēlēti 12 deputāti no 22 Ungārijas deputātu vietām. Jāatceras, ka Ungārijas parlamentā reformas rezultātā tika samazināts deputātu skaits līdz 199 vietām.

Ģ. Vikmanis: – Kādēļ bija nepieciešams samazināt deputātu skaitu? Par to reizēm tiek runāts arī Latvijā… 


– Ungāru nācijai bija skaidrs, ka nepieciešamas izmaiņas vēlēšanu likumā un deputātu skaitam jākļūst mazākam. Ja lūkojamies uz deputātu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, tad deputātu Ungārijas parlamentā ir mazāk nekā Latvijā. Galvenais iemesls bija – mazāk deputātu nozīmē efektīvāku parlamentu. Tāpat reformas laikā valstī tika pārskatīti vēlēšanu iecirkņi – tāpēc, ka pēdējos divdesmit gados notikusi būtiska iedzīvotāju kustība valsts iekšienē. Kā diplomātam man nepatīk komentēt politiskos procesu. Ir skaidrs, ka deputāti pārstāv partiju intereses, taču jāņem vērā, ka mazāk balsu pauž tos pašus argumentus kā tad, ja deputātu skaits būtu 386 kā iepriekš.

V. Krustiņš: – Gribu jums jautāt par sabiedriskās organizācijas “Delna” izvērstajām darbībām, apgalvojot, ka Ungārijā it kā tiekot pārkāptas cilvēktiesības. Mēs jau iepriekš esam redzējuši, ka pret Ungāriju tiek izvērsta mērķ­tiecīga kampaņa, taču mans iespaids ir, ka Ungārijai ir spēcīga valstiskā pašcieņa… 


– “Delnas” izvērstās aktivitātes pret Ungāriju nav viņu pašu iniciatīva, viņi darbojas kā satelīt­organizācija starptautiskajai cilvēktiesību organizācijai “Transparency International”, kura koordinē šo kampaņu. Es vērsos pie “Delnas” – sniedzu Ungārijas valsts oficiālo skatījumu, taču viņu pārstāvji tikai pateicās, bet mūsu argumentus savā interneta mājaslapā neievietoja. Viņiem ir sauklis – “Mēs veidojam atvērtu, godīgu un demokrātisku sabiedrību”, viņu rīcība šajā jautājumā ir pretrunā ar pašu uzstādījumiem un ir negodīga.

Galvenais, ko vēlos uzsvērt, – pret Ungāriju laiku pa laikam tiek veikti uzbrukumi kritikas veidā. Ungārija ir gatava dialoga ceļā cīnīties, lai pārliecinātu partnerus par savu pozīciju Eiropā. Ungārija nedomā, ka Eiropā viss notiek labi, taču tas nenozīmē, ka mums nav to pašu cilvēcisko pamatvērtību kā pārējiem eiropiešiem. Mēs vēlamies citu modeli sabiedrības veidošanā. “Delna” jeb “Transparency International” izsaka mums pārmetumus par attieksmi pret Norvēģijas finanšu instrumenta finansējumu nevalstiskajām organizācijām. Tā ir Norvēģijas sabiedrības nauda. Vienai Ungārijas sabiedriskajai organizācijai vai tās ciešākajiem partneriem vieniem pašiem nav tiesību izlietot šos līdzekļus. Mums 1000 sabiedrisko organizāciju cenšas pieteikties šim finansējumam, taču tikai daži duči organizāciju tiek pie līdzekļiem. Mums par šo jautājumu ir diskusija Ungārijas un Norvēģijas valdību līmenī, piemēram, Ungārijas valdība ir lūgusi pārdomāt naudas piešķiršanas principus, lai to saņemtu arī citas sabiedriskās organizācijas, ne tikai tās, kuras pašlaik. Un šo programmu mēs, tāpat kā Norvēģija, vēlamies turpināt.

Mēs vēlamies Eiropu, kas ir balstīta uz spēcīgiem pamatiem. Kā ir teicis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, mēs atstājam liberālas sabiedrības veidošanu un dodamies pretim sabiedrībai, kur savstarpējā atbildība ir pamats dažādu sabiedrības grupu mierīgai savstarpējai pastāvēšanai. Tas, ko jūs darītu sev, ir jādara citu labā. Tas ir sens likums, lai dzīvotu labi un droši. Lielākā daļa mūsu cilvēku uzskata, ka ir apmierināti ar Ungārijas nacionālo interešu pārstāvniecību ārzemēs. Mūsu ekonomiskā pieeja ir uz darbu balstīta sabiedrība. Viens no mūsu galvenajiem principiem politikā ir sloga dalīšana – uz to ir jābalstās Ungārijas sabiedrībai. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem un indivīdiem ir jāuzņemas slogs vienlīdzīgās daļās – tātad lielākas peļņas gadījumā slogam ir jābūt lielākam.

V. Krustiņš: – Kā Ungārijas vīni plūst uz Latviju?


– Mēs cenšamies izdarīt labāko. Ungārijas vīni parādās Latvijas vinotēkās, bāros un restorānos, un lielākoties tie ir augstas kvalitātes vīni. Konkurence ir liela dažādu valstu starpā. Mēs Ungārijā jokojam, ka dažreiz nespējam saražot pietiekami daudz vīna eksportam, jo paši patērējam visu.

LASĪT VISU INTERVIJU

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Un tagad Ungārijai ir vislielākais parāds no ES valstīm uz IKP, nemaz jau nerunājot par savas valūtas vērtību, investori bēg no šīs valsts

  2. Vai ungāri uzskata Krieviju par “nacionālu valsti”. Pūķins gan.

  3. … Neticami divkosigi visur … tapat ka Bezabrene … viss un visur veljoprojam notiek parastam pilsonim nezinot … ar internacionalu naudas plusmi uzperkot naivos politikus … !

    … Realitate: mus eiropiesus manipule … ka Ukraina piedzivo nepartrauktu spiedienu no visam pusem … un beidzot izprot, ka jadoma un jadara pasiem, lai pastavetu …

    … Tikai nacionali domajosas partijas pasargas valsts intereses no so manipulatoru org agentiem un agenturam … un tadejadi ES pastavibu …

  4. Kāpēc ūnijai, bet ne savienībai? Un vai ir nenacionāla valsts?

  5. ” apšaubu vai krīzes gadījumā Latvijā un Baltijā, Eiropas valstīs atradīsies kādas valdības kuras stāsies pretī Krievijas agresijai.”
    – – – – – – – – – – – –
    Es arī tā domāju. Tāpēc jo svarīgākas ir mūsu saites ar ASV, Kanādu un, varbūt, Lielbritāniju.

  6. Interesantēkais eiropas saietā šodien, kad bija jābalso par stingru sakciju ieviešanu pret Krieviju, Ukrainas kaimiņš Ungārija bija viena no tām kas balsoja pret sankcijām Krievijai. Redziet cik vienkārši var nopirkt attiecīgu balsojumu ES pret Krieviju. Austrija parakstīja ļoti izdevīgu ligumu ar Krieviju par gāzes piegādi apejot Eiropas komisijas iebildumus. Ungārijas saņemot 4,o miljardi eiro aizņēmumu no Krievijas gandrīz bez procentiem. Redziet kā var nop[irkt balsojumu eiropas komisijā un parlamentā. Cenšas apgalvot, ka tā esot demokrātija. Ta ir tīra biezu “aplokšņu” sistēma ne demorkrātija. Francijai darījums ar mistrāl kuģiem un viss notiek. Redziet kā eiropas vienotība tiek intensīvi drupinata. Es dziļi apšaubu vai krīzes gadījumā Latvijā un Baltijā, eiropas valstīs atradīsies kādas valdības kuras stāsies pretī Krievijas agresijai. Radītājs tam ir Ukraina. Vācijā Šrēders nebija vēl aizslēdzis sava kanclera durvis, kā tika iecelts Krievijas Gazproma valdē, ar domu uzbūvēt ziemeļu gāzes vadu pa jūru uz Vāciju, un lai varētu ieriebt Baltijas valstīm un Polijai.

  7. Kāpēc netika uzdots jautājums par milzīga, ja nemaldos 4,0 miljardi eiro aizņēmumu no Krievijas atomstacijas remontam. Vai to nevar uzskatīt par ciešāku saišu veidošanu ar Krieiviju. Kas būs talāk?

  8. Par saviem iedzīvotājiem vispirms,rūpējas ne tikai Ungārija. “Slovākijas parlaments otrdien apstiprināja uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielināšanu turīgākajiem valsts iedzīvotājiem,ju sākot ar 2013.gadu. Parlaments otrdien arī apstiprināja papildu ienākumu nodokli 5% apmērā visu politiķu,tostarp prezidenta,likumdevēju un ministru algām.”
    Skat.”Slovākijas parlaments apstiprina nodokļu palielināšanu uzņēmējiemun turīgajiem iedzīvotājiem”,LETA/AFP,2012.gada 5.decembris,14:43.
    Budžeta deficītu Ungārijā samazina ne jau samazinot pensijas un bērnu pabalstus,garantēto minimālo ienākumu,apliekot ar akcīzes nodokli un palielinot no 5% līdz 12% PVN likmi centralizētajai apkurei!

Draugiem Facebook Twitter Google+