ES jāpārtrauc “ņemšanās” ar muļķībām 1
Lai gan valstu vadītāji savās gadumijas runās reti piemin Eiropas Savienību un pauž savu viedokli par tajā notiekošo, virkne amatpersonu tomēr šo to interesantu šajā sakarā ir minējusi. Ieskatu šajās atziņās sniedz portāls “EurActiv”, kas apkopojis vairāku valstsvīru gadumijā sacīto.
Francija
Francijas prezidents, kas pašlaik ir Fransuā Olands, gadumijā parasti sniedz nevis vienu, bet pat vairākas uzrunas: Francijas tautai, valdībai, armijai, diplomātiskajam korpusam, biznesmeņiem un presei, neaizmirstot uzrunāt arī Elizejas pils personālu. Dažas no tām gaidāmas vēl janvārī, bet kopumā notiek ne mazāk kā 12 ceremoniju. Norādot, ka bezdarba pieauguma tempi palēninās, Olands piesolīja mazākus nodokļus tiem uzņēmējiem, kas īstenos jaunu “atbildības paktu”, radot jaunas darbavietas. Tiesa gan, šo ideju pirms pāris mēnešiem jau ierosināja Francijas darba devēju savienība. Olands savā runā pieminēja arī maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, uzsverot, ka turpmāk parlamentam jākoncentrējas uz izaugsmi un bezdarba mazināšanu, nevis taupību un nacionālo egoismu. “Pēc Eiropas Parlamenta atjaunināšanas Francijai būs jāpieņem lēmumi. Taču līdz tam es vēlos, lai kopīgi ar mūsu vācu draugiem mēs sāktu dažādas iniciatīvas,” savas vēlmes klāstījis Olands.
Vācija
Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele 31. decembra videoierakstā izvēlējās runāt par ģimenisko vērtību veicināšanu. Viņa arī aicināja savus tautiešus kopīgi uzņemties vadību, lai tauta sasniegtu panākumus. Vācijas kanclere, kuru tautieši sauc “Mutti” (mamma), norādīja, ka valdība ģimenei atvēlēs “centrālo vietu sabiedrībā”, strādājot arī pie tā, lai sniegtu “labāko iespējamo izglītību bērniem un jauniešiem”. Savukārt, runājot par Eiropu, A. Merkele sacīja, ka Vācijas progress tieši atkarīgs no kontinenta kopējiem panākumiem. Kanclere atgādināja arī par vēsturiskiem notikumiem, kuriem šogad aprit dažādas gadskārtas – 2014. gadā apritēs 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma, 75 gadi kopš Otrā pasaules kara sākuma un ceturtdaļgadsimts kopš Berlīnes mūra krišanas.
Itālija
Tikmēr daudz konkrētāk par Eiropas Savienību runājis Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno, kura vadītā valsts gada otrajā pusē pārņems rotējošo ES prezidentūru. Atturoties slavēt pašreizējo valdību, viņš tomēr norādījis, ka tā centusies apgūt un lietderīgi izmantot miljardiem eiro, it īpaši valsts dienvidos, kur draudēja naudas zaudēšana. Pieminot krīzi, kas skārusi Itāliju, prezidents atzina, ka izeja no tās būtu efektīvāka, ja to pavadītu kopīga rīcība, kas vērsta uz ekonomikas izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Viņš arī atgādināja tādu tradicionālo vērtību kā miers un solidaritāte nozīmi Eiropas Savienībā, uzsverot, ka savas prezidentūras laikā Itālija kopīgi ar citām dalībvalstīm strādās pie šo vērtību izplatīšanas citviet pasaulē.
Lielbritānija
Tikmēr Eiropas Savienības lielākās dumpinieces Apvienotās Karalistes premjers Deivids Kemerons Ziemassvētku apsveikumā Savienību nav minējis, bet gan izvēlējies runāt par Jēzu Kristu, pravieti Jesaju un pāvestu Franci.
