Mobilā versija
Brīdinājums -1.1°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
1. augusts, 2016
Drukāt

Jānis Brizga: Es jau neko? Tā nav! Katrs pats ir vainīgs pie klimata pārmaiņām

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Tikko piedzīvotais karstums Latvijas reģionos uzstādīja vēl nebijušus rekordus. Arvien biežāk savā ikdienā novērojam arī citas Latvijas klimatam neraksturīgas un ekstremālas dabas parādības – ilgstošu sausumu, lietusgāzes, plūdus un vētras. Taču diez vai būs kāds, kas, braucot pa applūdušām Rīgas ielām, vainos sevi. Diez vai vētras laikā nokritis koks, kurš zem sevis saplacinājis mašīnu, liek cilvēkiem aizdomāties, ka viņi paši pie tā ir vainīgi, un ne jau tāpēc, ka neveiksmīgi novietojuši mašīnu, bet gan tāpēc, ka ir atbildīgi par siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas izraisījušas klimata pārmaiņas.

Nenoliedzami pakāpeniskās industrializācijas dēļ klimata pārmaiņas uz mūsu planētas ir likumsakarīgas un, iespējams, neizbēgamas, taču nedrīkst aizmirst un ignorēt faktu, ka šīs pārmaiņas ietekmēs mūsu labklājību – ekonomisko attīstību, pārtikas nodrošinājumu, veselību u. tml. Nenoliedzami, klimats ir mainījies vienmēr, un to ir veicinājuši dabiski faktori, piemēram, vulkānu aktivitāte, klimatiskās sistēmas novirzes vai nelielas izmaiņas Zemes trajektorijā ap Sauli. Lai arī cilvēks pret šo lielo dabas varenību izskatās mazs un bezspēcīgs, pēdējie 150 gadi ir parādījuši, ka spējam Zemei nodarīt lielu kaitējumu un izjaukt planētas dabisko līdzsvaru arī pašu rokām.

Katru dienu Saule silda Zemi, un tā daļu no šī uzņemtā siltuma atstaro. Taču noteiktas gāzes atmosfērā pilda siltumnīcas stikla funkciju – tās ļauj Saules siltumam nonākt Zemes atmosfērā, bet kavē tā aizplūšanu. Ik dienu cilvēks veic neskaitāmas darbības, kas būtiski ietekmē klimatu, piemēram, fosilā kurināmā sadedzināšana, mežu izciršana vai lopkopība. Piemēram, 1 kg liellopu gaļas pēc savas ietekmes uz klimatu līdzinās 250 km garam autobraucienam. Mājlopi vieni paši rada 18% visu pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas to barības traktā un mēslu apsaimniekošanā. Viena govs vidēji dienā izdala 60 – 200 litrus metāna. Sareizinot ar 1,3 miljardiem pasaulē esošo govju, ik dienu gaisā nonāk aptuveni 100 miljoni tonnu metāna, kas ir viena no aktīvākajām siltumnīc­efektu veicinošajām gāzēm.

Tāpat arī 14% siltumnīcas efekta gāzu izmešu rada tas, kā mēs audzējam, apstrādājam, izplatām un patērējam pārtiku. Vēl 18% izmešu rodas mežu izciršanas dēļ – lielā mērā tāpēc, lai atbrīvotu zemi lauksaimnieciskai ražošanai. Šobrīd Latvijā mēs ik gadu patērējam aptuveni 12 miljonus kubikmetru koksnes. Taču vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu Latvijā rada transports un enerģētika: apkure, elektrība, siltais ūdens.

Iespaidīgu klimata pēdu pēc sevis atstāj arī gaisa transports, tas tiek pozicionēts kā viens no visstraujāk augošajiem CO2 gāzu ģenerētājiem atmosfērā. Šādus secinājumus sniedz avioindustrijas attīstības statistika, kas rāda, ka gaisa satiksmes pieaugums kopš 1990. gada ir palielinājies par 80%. Lidmašīnu radītais CO2 izmešu daudzums atmosfērā viena gada laikā ir vienāds ar CO2 daudzumu, ko ģenerē viss Āfrikas kontinents kopumā. Šobrīd pasaulē komerciāli izmantojamās aptuveni 16 000 lidmašīnas gada laikā rada vairāk nekā 700 miljonu tonnu CO2 izmešu.

Sabiedriskā vides aizsardzības organizācija “Zaļā brīvība” projekta ietvaros ir apkopojusi 30 vienkāršus un klimatam draudzīgus soļus – http://www.zalabriviba.lv/jaunumi/30-klimatam-draudzigi-soli/, kurus ikviens var ieviest savā ikdienā, tādā veidā mazinot siltumnīcefekta gāzu apjomu.

Sociālajos medijos un sabiedrībā kopumā valda ļoti dažādi viedokļi par viena cilvēka ietekmi uz klimatu. Problēma ir tā, ka cilvēks domā, ka viņš ir pārāk mazs, lai ko ietekmētu. Ko tad es? Es jau neko! Taču tā nav – katra cilvēka ikdienas soļi atstāj pēdas nospiedumu vidē, un tikai katrs pats var izlemt, kādā pasaulē viņš vēlas dzīvot.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+