Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. maijs, 2013
Drukāt

ES Jaunatnes programmām šogad 25. gadadiena


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Es varbūt nedaru neko grandiozu, uzklausot kāda pensionāra bēdu stāstu par mazo pensiju vai nomierinot un sasmīdinot kādu mazuli, kam piedzērusies māte uzšāvusi pa dibenu. Taču tas katram šim cilvēkam tieši tajā brīdī ir nepieciešams, un es jūtos paveicis ko labu,” tā par savu darbību Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) programmā Latvijā stāsta spānis Alesandro Romero.


 

Solis pretim nākotnei

Eiropas Savienības programma “Jaunatne darbībā” šogad svin savu 25. gadskārtu, un EBD ir tikai viena no tās sadaļām, kas izpelnās aizvien lielāku interesi kā Latvijā, tā citās ES dalībvalstīs. Alesandro Romero ir viens no 18 ārvalstu brīvprātīgajiem, kurš pēdējo pusgadu darbojies Latvijā, bet šonedēļ viņi visi bija sanākuši kopā, lai izvērtētu projektus, kuros piedalījušies. “Es strādāju jauniešu centrā Sauriešos, rīkojot dažādas sporta spēles un citas aktivitātes bērniem, kā arī vienkārši uzklausīju vietējo iedzīvotāju bēdu stāstus,” atklāj Romero, kurš ļoti labi runā krieviski.

“Ziniet, Sauriešos gandrīz visi runā krieviski, un tas man palīdz apgūt šo valodu. Latviešu valoda gan ir grūta, jo tajā runā lēnāk, nekā mēs, spāņi, esam pieraduši. Esmu priecīgs, ka Sauriešos spēju jauniešus pievērst interesantām nodarbēm, jo tur ļoti izplatīts ir alkohols un narkotikas,” atklāj Romero.

Tikmēr vācu jaunieši atzīst – brīvprātīgā darbs viņiem ir lieliska iespēja izvairīties no militārā dienesta, kurā puišiem būtu jādodas, sasniedzot 18 gadu vecumu. “Brīvprātīgā darbs Vācijā tiešām ir ļoti populārs, jo daudzi nevēlas doties dienēt,” atklāj topošais inženierzinātņu students Jonass Švarcers. Viņš arī uzskata, ka piedalīšanās brīvprātīgajā darbā jauniešiem varētu būt viens no veidiem, kā izvairīties no bezdarba. “Tu neesi bez darba, kad esi ārpus savas valsts. Turklāt atgriežoties tev ir dažādi kontakti, jauni paziņas, zināšanas un prasmes, kas var palīdzēt ieiet un nostabilizēties arī darba tirgū, pašam ģenerēt jaunas idejas par to, ko savā dzīvē darīt,” tā Jonass.

Deniss Brunhens savukārt strādājis Siguldas centrā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. “Tur es pavadīju pēcpusdienas, organizējot dažādus projektus un rīkojot spēles. Tas nebija viegli, jo lielākais šķērslis ir valoda – cilvēki pārsvarā runā latviski vai krieviski, es – angliski un vāciski. Tomēr galu galā sapratāmies,” skaidro Deniss.

 

Lauzt stereotipus

Baiba Āboltiņa un Valters Melderis savulaik paši bijuši brīvprātīgā darba veicēji, bet nu palīdz pašmāju un ārvalstu jaunajiem brīvprātīgajiem apjaust ceļu, kas ejams.

“Lai gan brīvprātīgā darba kustība, arī Eiropas līmeņa, kļūst populārāka, tās straujāku attīstību ietekmē Latvijā valdošā kopīgā
izpratne par šo darbu. Diemžēl joprojām dzīvs ir stereotips, ka brīvprātīgs darbs nozīmē ko prastu, neapmaksātu un neinteresantu,” saka Baiba Āboltiņa.

“Neraugoties uz to, ka Eiropas brīvprātīgā darbs principā ir luksusa darbs, jo brīvprātīgajam viss ir apmaksāts un viņu apčubina no visām pusēm, tam, kurš izlēmis tajā piedalīties, draugi vienalga aizrāda, ka viņš ir jocīgs, ko tādu izvēloties,” norāda B. Āboltiņa.

“Cilvēki nenovērtē arī mācīšanās iespējas, ko piedāvā brīvprātīgā darbs. Mūsdienās svarīgs ir komandas darbs, komunikācijas prasmes, un tieši to jaunieši, kuriem ir problēmas ar sociālās saskarsmes prasmēm, gūst šajā darbā,” uzskata Valters Melderis. Viņš arī uzsver, ka daudzviet Eiropā darba devēji ļoti augstu novērtē faktu, ka jaunietis strādājis brīvprātīgā darbu, kas atvieglo iekļūšanu darba tirgū. “Arī Latvijā aizvien vairāk darba devēju šim ierakstam CV sāk pievērst uzmanību. Turklāt tie jaunieši, kas strādājuši brīvprātīgā darbu, paši kļūstot par uzņēmējiem, noteikti izmantos aizvien jaunus brīvprātīgos,” uzskata V. Melderis.

Ja reiz Eiropas brīvprātīgā darbs ir pielīdzināms luksusa darbam, kādēļ to neizmanto daudzie tūkstoši jauniešu bezdarbnieku? Izrādās – pietrūkst brīvprātīgo (!), kas ar tiem strādātu, lai sagatavotu brīvprātīgā darba veikšanai.

Baiba Āboltiņa: “Sākotnēji EBD veidoja kā programmu jauniešiem, kuriem nav īpašu prasmju, ir zems izglītības līmenis un kas nevar atrast darbu. Taču nu tā ir atvērta ikvienam gribētājam vecumā no 18 līdz 33 gadiem, un Eiropā to ir ļoti daudz. Pēc izglītības esmu sociālais darbinieks, un gribētos šos jauniešus iesaistīt vairāk. Taču – viņiem pietrūkst izglītības pieejamās informācijas uztveršanai. Kaut vai mūsu mājas lapa, kurā atrodams pilnīgi viss par EBD. Reti kurš jaunietis bezdarbnieks to spēs izprast, jo tajā ir gana sarežģīta valoda.”

Tikmēr Valters Melderis cer, ka mazāk izglītoto jauniešu motivēšanai kļūt par EBD dalībniekiem palīdzēs tieši ārvalstu brīvprātīgie, kas mūsu skolu jauniešus informē par iespējām piedalīties EBD, dalās savā pieredzē un iegūtajās zināšanās.

 

Viedokļi

Bertile Lokarda, Francija: “Es strādāju Rankas jauniešu centrā, pamatskolā mācīju franču un angļu valodu, organizēju dažādas aktivitātes. Domāju, ka šī mazā ciema iedzīvotāji bija pārsteigti, ka pie viņiem ieradies kāds no Francijas, taču attieksme bija ļoti pozitīva un ieinteresēta. Vēl gan neesmu izlēmusi, ko darīt pēc programmas beigām, jo brīvprātīgo darbu izvēlējos, lai saprastu, kas man tiešām patīk un interesē, ko es vēlētos darīt.”

 

Hanna Korbere, Vācija: “Es strādāju Siguldas Valdorfa bērnudārzā, kas man bija jauna un ļoti laba pieredze, jo šajā pedagoģiskajā sistēmā līdz šim nebiju strādājusi. Šķiet, jūsu valstī brīvprātīgie tiešām ir nepieciešami, vismaz bērnudārzā pēc manis bija liels pieprasījums – bērni mani ļoti gaidīja. Pēc programmas beigām atgriezīšos Vācijā, lai studētu vēsturi.”

 

Kaspars Zāģeris, Latvija: “Mans pirmais Jauniešu apmaiņas projekts astoņas dienas notika Turcijā, pēc tam EBD septiņus mēnešus Francijā. Vasaras beigās plānoju doties vēl vienā jauniešu apmaiņas projektā, bet pašlaik strādāju Tartu. Runājot ar vienaudžiem, saprotu, ka daudzi nav dzirdējuši par EBD, bet ir arī tādi, kas nezina, kur var pieteikties. Es dzīvoju laukos un domāju, ka efektīvākais veids brīvprātīgā darba popularizēšanā ir doties un stāstīt par to tieši skolās.”

 

Kristiāna Broka, Latvija: “No brīvprātīgo darba ir daudz vairāk ieguvumu nekā no algota darba tieši nemateriālā ziņā. No savas personiskās pieredzes varu teikt, ka mazliet mainījos kā cilvēks, personība – esmu kļuvusi komunikablāka, atvērtāka, pozitīvāka. Dzīvojot kopā ar citiem brīvprātīgajiem, esmu iemācījusies lielāku pacietību, vēlmi meklēt un atrast kompromisu. Pateicoties brīvprātīgajam darbam ar bērniem autistiem, pārvarēju bailes no saskarsmes ar tiem, jo pirms tam nezināju, kā uz viņiem reaģēt. Tagad apzinos, ka šie bērni ir tādi paši kā citi, tikai ar savām īpašām vajadzībām.

 

Fakti

Ieguvumi no programmas “Jaunatne darbībā”:

77% programmā iesaistīto jauniešu ir iemācījušies labāk apzināt iespējas savai personīgajai vai profesionālajai nākotnei, bet 66% uzskata, ka projektā gūtās pieredzes dēļ ir palielinājušās viņu darba iespējas;

88% jaunatnes darbinieku uzskata, ka ir ieguvuši prasmes un zināšanas, kuras viņi nevarētu iegūt valsts līmenī organizētos projektos.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+