Mobilā versija
Brīdinājums +10.7°C
Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
Piektdiena, 26. maijs, 2017
6. janvāris, 2016
Drukāt

“Es kā darba devējs…”

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Jāpanāk, lai vara strādā savas tautas labā!” raksta Onufrijs Gailums Lubānā. “Lai pirmajā vietā ir valsts strauja ekonomiskā izaugsme un demogrāfijas uzlabošana. Lai latvieši šeit dzīvotu arī pēc simt gadiem, jādomā šodien.”

Ogrēnietis Juris Ivars Neimanis spriež par valsts administratīvo iedalījumu: “Par Vidzemi, Kurzemi, Zemgali un Latgali kā vienīgajiem Latvijas novadiem piekrītu Romualdam Silanžam (skat. “LA” “Lasītāju balsis” 16. decembrī). Šo Latvijas vēsturisko novadu heraldiski simboli redzami arī Latvijas valsts ģerbonī, un šie novaldi arī tieši minēti mūsu valsts Satversmē. Novados varētu ietilpt pilsētas un pagasti. Kurzemes novada administrācija varētu atrasties Kuldīgā, Vidzemes – Valmierā, Zemgales – Jelgavā vai Bauskā, Latgales – Rēzeknē vai Viļānos. Galvaspilsēta Rīga varētu būt atsevišķa administratīva vienība. Tāpat lielākās pilsētas – Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Jūrmala (Jelgava, Rēzekne).

Valdis Markvarts raksta: “Vērojot izmisīgo “Vienotības” cīņu par varu, izvirzot par premjerministra kandidāti simpātisko, gudro un ļoti enerģisko Solvitu Āboltiņas kundzi, man kā LR pilsonim un vēlētājam, tātad darba devējam premjeram, tomēr daži iespējamās kandidātes CV punkti izraisa pārdomas par Āboltiņas kundzes ekskluzīvo piemērotību šim amatam.” Markvarta kungs min piemērus, tostarp, ka pateiktais par “”spļāvienu sejā pārējiem (?) deputātiem” par Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces uzrunu 18. novembrī diemžēl pārvērtās par “spļāvienu sejā” latviešu tautai un par smagu rikošetu pašai Āboltiņas kundzei”.

Vēl V. Markvarta kungs atgādina, ka J. Streiča filmā “Likteņdzirnas” bija tāds jautājums: “Ar ko atšķiras svētceļojums no demonstrācijas? Atbilde: demonstranti meklē vainu citos, svētceļnieki – sevī.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Cēsu bruņinieku cīņa ar latvāņiem

Cēsu novada dome pieņēmusi grozījumus noteikumos, kas paredz, ka tie zemju īpašnieki, kuri būs veikuši latvāņu invāzijas ierobežojošus pasākumus, saņems 90% nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu. Šāds lēmums pieņemts, lai zemes īpašniekus motivētu ilgtermiņā veikt latvāņu ierobežošanas pasākumus. To, vai īpašums varēs saņemt nodokļa atvieglojumu, noteiks komisija, līdz 15. jūnijam veicot zemes pirmreizēju apskati, lai konstatētu latvāņu invāziju ar divgadīgiem vai vecākiem latvāņiem, kas aizņem vairāk nekā 0,1 hektāru lielu vienlaidu platību. Pēcāk komisija augustā vēlreiz skatīsies, vai veikti latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi. Latvāņu apkarotāji nodokļa atvieglojumam var pieteikties līdz 31. maijam.

Vai spējat samaksāt par veselības aprūpi?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Par ko balsosiet pašvaldību vēlēšanās? (7)"Nebalsojot pagriežam Latvijai muguru"
Draugiem Facebook Twitter Google+