Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. decembris, 2013
Drukāt

ES ķidās baņķierus

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Savienības finanšu ministri pēc 12 stundu garām pārrunām panākuši vēsturisku vienošanos par eirozonas banku savienības izveides trešo un noslēdzošo sadaļu – banku problēmu risināšanas mehānismu. Saskaņā ar to bankām pašām būs jāveic iemaksas īpaši izveidotā fondā, kura nauda būs paredzēta banku slēgšanas vai glābšanas tēriņiem.

Fonda darbību vadīs īpaša padome, kuras sastāvā būs padomes direktors, četri tās locekļi un pārstāvji no valstu nacionālajām finanšu uzraudzības iestādēm, ziņo interneta vietne “EUObserver.com”. Šī fonda mērķis ir panākt, lai nodokļu maksātājiem vairs nebūtu jāsedz bezatbildīgu baņķieru radītās finanšu problēmas valstu tautsaimniecībām. Paredzams, ka iemaksas šajā fondā bankas sāks veikt 2015. gadā. Tiesa, fonda pakāpeniska izveide prasīs desmit gadus, bet tā kopējā vērtība tiek lēsta 55 miljardu eiro apmērā. Tā gan ir ārkārtīgi niecīga summa salīdzinājumā ar banku glābšanai jau iztērētajiem līdzekļiem no valstu budžetiem. Saskaņā ar raidsabiedrības BBC sniegtajiem datiem Eiropas valstu valdības banku glābšanai iztērējušas aptuveni pusotru triljonu eiro, tādas valstis kā Spāniju, Īriju un Kipru iedzenot smagā finanšu krīzē.

Iepriekš ES amatpersonas jau vienojās par diviem citiem banku uzraudzības mehānismiem. Pirmkārt, jau nākamgad Eiropas Centrālās bankas (ECB) paspārnē tiks izveidota īpaša institūcija, kura kopīgi ar nacionālajām varasiestādēm uzraudzīs 6000 eirozonas banku darbības. Otrkārt, ES amatpersonas vienojušās izveidot jaunu noguldījumu garantijas shēmu, kas paredzēs aizsargāt privātpersonu depozītus, kuri ir mazāki par 100 tūkstošiem eiro. Savukārt nule panākto vienošanos par problēmu risināšanas mehānisma izveidi Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible sarunā ar raidorganizāciju BBC nosauca par banku savienības trešo balstu, kura galvenais mērķis būs nodrošināt, lai banku problēmas vairs nebūtu jāfinansē no valstu budžetiem. “Tiklīdz kāda eirozonas banka nonāks finanšu problēmās, tiks lemts par to, vai tai piešķirt naudu no kopējā fonda vai ļaut tai nogrimt,” paskaidroja Šoible. “Mēs radām revolucionāras pārmaiņas Eiropas banku sistēmā, lai nodokļu maksātājiem nebūtu jāsedz banku krīžu izmaksas, šādi izbeidzot masveidīgu finansiālu glābšanas laikmetu,” trešdienas pievakarē panākto vienošanos komentēja ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē.

Smagais darbs pie banku savienības izveides Briselē tika sākts jau pirms pusotra gada. Banku savienības noteikumi attieksies uz visām eirozonas dalībvalstīm, taču banku savienībā varēs iestāties arī citas bloka dalībvalstis, ja tās izrādīs šādu vēlmi. Domājams, ka nule panākto vienošanos par banku savienības izveidi ES līderi apstiprinās bloka virsotņu apspriedē, kas sākās vakar un turpinās arī šodien.

Pievienot komentāru

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+