ES: Krievijas spiediens pret Ukrainu ir nepieņemams 0
Jebkāds Krievijas spiediens pret Ukrainu, kas tiek izdarīts laikā, kad Kijeva gatavojas parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES), ir “nepieņemams”, piektdien paziņojis ES tirdzniecības komisāra preses pārstāvis Džons Klensijs.
“ES skatījumā jebkādi Krievijas ekonomiskie draudi, kas ir vērsti pret Ukrainu un ir saistīti ar šīs valsts iespējamo asociācijas līguma parakstīšanu ar ES, ir nepieņemami,” uzsvēra amatpersona.
Klensijs šādu nostāju pauda, atbildot uz jautājumu par Krievijas prezidenta Vladimira Putina nesenajiem izteikumiem šajā sakarībā.
ES un Ukrainas līguma parakstīšana vairākkārt tikusi atlikta Kijevas un Briseles domstarpību dēļ, īpaši jau sakarā ar bijušās Ukrainas premjerministres Jūlijas Timošenko turēšanu apcietinājumā. Tomēr, spriežot pēc situācijas, kāda tā ir izveidojusies patlaban, līgums tomēr tiks parakstīts novembrī Viļņā ES Austrumu partnerības samita gaitā.
Līdz ar līguma parakstīšanu Ukrainas eksportam tiks pavērti ES tirgi, turklāt tas arī iezīmēs izšķirošu Ukrainas pagriezienu Rietumu virzienā. Šāda notikumu attīstība savukārt raisa nopietnas bažas Maskavā, kas uzskata, ka Kijeva atrodas dziļi tās ietekmes sfērā.
Jūlijā notikušo Putina tikšanos ar Ukrainas kolēģi Viktoru Janukoviču analītiķi raksturoja kā Maskavas pēdējā brīža mēģinājumu pārliecināt Kijevu neparakstīt vienošanos ar ES.
Tā kā sanāksmē netika panākts nekāds progress, Krievijas muita sāka veikt pilnīgi visa Ukrainas eksporta rūpīgas pārbaudes. Putina padomnieks Sergejs Glazjevs atzina, ka tas bijis brīdinājums Kijevai.
Ukraina šonedēļ apliecināja, ka pastiprinātās muitas kontroles ir izbeigtas un spriedze attiecībās ar Maskavu kliedēta.
Tomēr vēl ceturtdien Putins brīdināja Kijevu – ja Ukraina parakstīs politisko un tirdzniecības līgumu ar ES, Maskavas vadītā Muitas savienība spers soļus sava tirgus aizsardzībai.
“Ja mūsu kaimiņi izies uz būtisku muitas režīma liberalizāciju ar ES, tad Ukrainas tirgū tiešām neizbēgami ieplūdīs preces, kas kvalitātes un cenas ziņā nebūs sliktas, bet tas novedīs pie tā, ka tās no Ukrainas tirgus izspiedīs Ukrainas ražojuma preces,” skaidroja prezidents.
Sanāksmē Rostovā pie Donas ceturtdien Putins atzina, ka šādos apstākļos no Ukrainas teritorijas lētās Eiropas preces var nonākt Muitas savienības tirgū.
Tad Muitas savienības valstīm – Krievijai, Baltkrievijai un Kazahstānai – būs jādomā par aizsardzības pasākumiem, norādīja Putins.
Krievijai ar Ukrainu jaunnedēļ būs konsultācijas jautājumā par iespējamiem draudiem, kas varētu rasties, ja Ukraina ar ES noslēgs asociācijas līgumu, sacīja prezidents.
“Jaunnedēļ uz Maskavu ir jāatbrauc mūsu kolēģiem no Ukrainas, kas starpvaldību līmenī vēlreiz izanalizēs iespējamos draudus [kas var rasties, ja Ukraina parakstīs asociācijas līgumu ar ES] un sapratīs, vai tie reāli pastāv vai nepastāv, un, ja “jā”, tad ko ar tiem darīt,” piebilda Putins.
Ukraina otrdien paziņoja, ka spriedze, kas šomēnes bija izveidojusies tirdzniecības sakaros ar Krieviju, ir atrisināta.
Ukrainas nodokļu un ieņēmumu ministrs otrdien apliecināja, ka ir saņēmis Krievijas Federālā muitas dienesta garantijas, ka papildu pārbaudes, kas bija noteiktas Ukrainas eksportam uz robežas ar Krieviju, ir atsauktas.
“Sarunu gaitā Krievijas puse sniedza mums garantijas, ka, sākot ar šodienu, Ukrainas precēm papildu muitas pārbaudes vairs netiks veiktas,” sacīja ministrs.
Iepriekš Krievijas valdība skaidroja, ka pastiprinātās kontroles, kuras Ukrainas puse raksturojusi kā “muitas teroru”, iniciējis muitas dienests, bet valdība ar šo lēmumu neesot saistīta. Ukrainas puse gan uzskata, ka lēmums pieņemts “pašā augšā”.
Krievijas muitas veiktā pastiprinātā kravu pārbaude uz Ukrainas un Krievijas robežas bijusi vienreizēja akcija, bet, ja Ukraina parakstīs asociācijas līgumu ar ES, Krievija muitas kontroli padarīs stingrāku, svētdien sacīja Putina padomnieks Sergejs Glazjevs.
Ukrainas Darba devēju federācija paziņojusi, ka Krievijas muita kopš 14.augusta pastiprinājusi visu Ukrainas eksportētāju kravu kontroli. Iespējamos zaudējumus federācija lēš 2,5 miljardu dolāru (1,25 miljardu latu) apjomā.
Abu pušu eksperti situāciju saista ar Maskavas apņemšanos piespiest Ukrainu iestāties Muitas savienībā un nepieļaut, ka novembrī tiek parakstīts brīvās tirdzniecības līgums ar ES.
“Nevajag to dramatizēt. Lieta tāda, ka Krievijas muitas dienests veica profilaktiskus pasākumus, kas ir saistīti ar muitas režīma administrēšanas izmaiņu gatavošanu, ja Ukraina ar ES parakstīs asociācijas vienošanos,” padomnieks sacīja žurnālistiem.
“Secinājumi pagaidām nav izdarīti, pagaidām notiek informācijas apstrāde. Tagad situācija ir normalizējusies, bet mēs katram gadījumam gatavojamies muitas administrēšanas pastiprināšanai, ja Ukraina pēkšņi spers šo pašnāvniecisko soli, parakstot asociācijas līgumu ar ES.”
