Pasaulē
Eiropa

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku 16

Foto AP/Scanpix/LETA

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, pavēstīja samita dalībnieki.

Vairāk nekā divas stundas ilgās asās debatēs Eiropas austrumu valstu līderi saglabājuši stingri noraidošo nostāju pret bēgļu kvotām, kuras ar dalībvalstu vairākuma balsojumu tika pieņemtas 2015.gadā, izrādot solidaritāti Itālijai un Grieķijai.

“Solidaritāte nevar pastāvēt tikai ārējā dimensijā, tai ir jāpastāv arī iekšējā,” pēc tikšanās pavēstīja Vācijas kanclere Angela Merkele. “Mums joprojām ir daudz darāmā. Viedokļi nemainījās. Taču ir skaidrs uzdevums turpināt strādāt līdz nākamā gada jūnijam.”

ES dalībvalstu starpā trūkst vienprātības par to, kā reformēt migrācijas politiku. Sevišķi domstarpības raisa 2015.gadā pieņemtā vienreizējā kvotu sistēma patvēruma meklētāju sadalīšanai vienmērīgāk pa Eiropas Savienību.

Pret obligātajām kvotām 2015.gadā balsoja Čehija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.

Ungārija un Slovākija plānu apstrīdēja ES Tiesā, kas šo valstu iebildumus noraidīja. Polija sākotnēji bija gatava samierināties ar šo sistēmu, taču pakāpeniski pārvērtās tās kritiķē.

Eiropas Komisija ir uzsākusi tiesisko procedūru pret Čehiju, Ungāriju un Poliju par šo valstu atteikšanos iesaistīties patvēruma meklētāju kvotu plāna īstenošanā. Ungārija un Polija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēc šī plāna, bet Čehija nav nevienu uzņēmusi pēdējā gada laikā.

Eiropas Komisijas plāni ieviest pastāvīgu mehānismu patvēruma meklētāju sadalei nākotnē jau vairākus mēnešus atrodas strupceļā.

Domstarpības par Eiropas migrantu problēmas risinājuma veidu ir radījušas neuzticēšanos starp ES valstīm un uzlabojušas migrācijas pretinieku partiju pozīcijas Eiropā, lēni graujot visu Eiropas projektu.

LA.lv