Mobilā versija
+4.5°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
20. oktobris, 2017
Drukāt

ES līderi sper nelielu soli pretī Mejai

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien, noslēdzoties kārtējam samitam, spēruši nelielu simbolisku soli pretī Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai, piekrītot sākt sagatavošanās darbus nākamajai “Breksita” sarunu fāzei.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks uzsvēra, ka runas par sarunu nonākšanu strupceļā esot “pārspīlētas”, un atkārtoti izteica atzinīgu vērtējumu Mejas runai, ko viņa teica pagājušajā mēnesī Florencē.

Tomēr, kā jau tika prognozēts iepriekš, pārējo 27 dalībvalstu līderi bija vienisprātis, ka līdzšinējās sarunās par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem nav panākts “pietiekams” progress, lai pārietu uz sarunu nākamo fāzi par bloka un Apvienotās Karalistes attiecībām nākotnē, atliekot lēmumu līdz nākamajam samitam, kas paredzēts decembrī.

Tajā pašā laikā viņiem vajadzēja tikai 90 sekundes, lai apstiprinātu lēmumu par “iekšējās sagatavošanās” uzsākšanu sarunām par abu pušu nākotnes attiecībām un jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Tusks, to komentējot, norādīja, ka šajā darbā tikšot ņemti vērā Lielbritānijas izteiktie priekšlikumi.

Meja, kurai nākas grūti saglabāt vienotību savā kabinetā, kopš jūnijā notikušajās vēlēšanās viņa zaudējusi parlamentāro vairākumu, ceturtdienas vakarā notikušo vakariņu laikā aicināja pārējos dalībvalstu līderus dot viņai atelpas iespēju.

“Meja lūdza zīmi, un mēs esam viņai devuši zīmi,” izteicās kāds avots Eiropas diplomātu aprindās.

Tomēr Meja šķiet nav pieņēmusi šo šķietamo labās gribas žestu, piektdien norādot, ka detalizēta vienošanās par finansiālo saistību nokārtošanu, kas kļuvusi par vienu no galvenajiem sarunu klupšanas akmeņiem, būtu atliekama.

“Pilnīgais un galīgais nokārtojums nāks kā galīgās vienošanās sastāvdaļa, kuru panāksim attiecībā uz nākotnes sadarbību,” žurnālistiem sacīja Meja.

Tikmēr Brisele un pārējās dalībvalstis pirms pāriešanas uz nākamo sarunu fāzi pieprasa no Londonas detalizētas rakstiskas finansiālās saistības, baidoties, ka Lielbritānijas izstāšanās var radīt ES budžetā milzu iztrūkumu.

Līdzīgi Tuskam, Vācijas kanclere Angela Merkele centās demonstrēt optimismu, izsakoties, ka ceturtdienas vakariņu laikā neesot manījusi nekādas pazīmes, ka netiks panākts veiksmīga “Breksita” vienošanās.

Tajā pašā laikā Francijas prezidents Emanuels Makrons brīdinājis, ka līdz finanšu vienošanās panākšanai “vēl tāls ceļš ejams”.

“No Apvienotās Karalistes puses veicams milzu darbs. Šodien mēs neesam veikuši pat pusi ceļa,” norādīja Makrons.

Savā Florences runā Meja izteicās, ka Lielbritānija varētu maksāt aptuveni 20 miljardus eiro lielu “šķiršanās rēķinu”, taču Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni šo summu nosaucis par “niekiem”, norādot ka 50 vai 60 miljardi būtu tuvāki realitātei.

Starp jautājumiem, kuros, pēc Briseles domām, jāpanāk vienošanās pirms pārejas uz sarunu otro fāzi, ir arī Lielbritānijā šobrīd dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu tiesības un robeža starp Īriju un Ziemeļīriju.

Meja ceturtdien izteicās, ka vienošanās par pilsoņu tiesībām esot jau “rokas stiepiena attālumā” un mudināja savus kolēģus uz “steidzamu” progresu.

Arī kāds avots Vācijas valdībā izteicies, ka pilsoņu tiesību jautājumā panākts “ļoti, ļoti liels” progress, piebilstot, ka ES un Lielbritānijas nākotnes attiecības esot tik būtiskas, ka tās “atsver pašreizējās domstarpības par finansēm”.

“Esmu pārliecināts, ka ikviens to apzinās, un tāpēc esam optimisti, ticot, ka mēs te atradīsim risinājumu,” piebilda avots.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+