Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. februāris, 2013
Drukāt

ES līderi tuvojas budžeta vienošanās panākšanai

Foto - AFPFoto - AFP

Eiropas Savienības līderi pēc 15 stundu ilgušām pārrunām tuvojas vienošanās panākšanai par bloka daudzgadu budžeta struktūru, kas paredz 960 miljardu eiro (674,6 miljardu latu) izdevumus.

Vienošanās, kas, pēc ES amatpersonu sacītā, tiks pabeigta vēlāk piektdien, rada kompromisu starp tādu Ziemeļeiropas valstu kā Britānijas un Nīderlandes prasībām, kas paredzēja lielākus budžeta samazinājumus, un valstīm dienvidos un austrumos, kas vēlējās izdevumu pieaugumu lauksaimniecības subsīdijām un infrastruktūrai. “Mēs jūtamies diezgan pārliecinoši, ka mums ir struktūra vienošanās panākšanai,” norādīja kāda anonīma ES amatpersona pēc līderu pārrunām. “Šī vienošanās nav pilnībā pabeigta, taču mēs jūtamies pārliecināti, ka tas šodien tiks izdarīts.”

Amatpersonas paziņoja, ka novembra samitā izteiktais priekšlikums attiecībā uz ES budžetu samazināts par aptuveni 12 miljardiem eiro (8,4 miljardiem latu), nosakot 2014.-2020. gada budžetam 960 miljardu eiro izdevumu griestus. Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējo daudzgadu budžetu tas ticis samazināts par aptuveni trīs procentiem, kas ir pirmā reize, kad ilgtermiņa ES izdevumu plāns piedzīvojis kritumu. Sadalot pa gadiem, jaunais ES daudzgadu budžets veido aptuveni 140 miljardus eiro (98,3 miljardus latu) gadā, kas ir vien viens procents no kopējā ES iekšzemes kopprodukta.

Piektdien panāktā vienošanās paredz samazinājumus galvenokārt jaunu līdzekļu piešķiršanai pārrobežu transporta, enerģētikas un telekomunikāciju projektiem, kas piedzīvojuši vairāk nekā 11 miljardu eiro samazinājumu, un ES amatpersonu algām un piemaksām, kas samazinātas par aptuveni vienu miljardu eiro. Jauno vienošanos nepieciešams apstiprināt ne tikai ES valstu līderiem, bet arī Eiropas Parlamentam, kas varētu sagādāt aizķeršanos, jo EP prezidents iepriekš paziņojis, ka nepieņems pārmērīgus izdevumu samazinājumus. Taču, ja gala vienošanās par septiņu gadu budžeta struktūru tiks panākta, aptuveni 40 procenti izdevumu tiks paredzēti lauksaimniecībai un reģionālai attīstībai, kas neapmierina lielu daļu Ziemeļeiropas valstu, kas vēlas krietni dinamiskāku budžetu. Tajā pašā laikā amatpersonas norāda, ka budžetā atvēlēti līdzekļi izaugsmes stimulējošiem pasākumiem, izpētes projektiem un strukturālajiem fondiem, lai tie nonāktu tādās ekonomikas krīzes smagi skartās valstīs kā Grieķijā, Īrijā, Portugālē un Spānijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+