ES mēģina pārliecināt Putinu 0
Sīrijā nerimstas cīņas starp prezidenta Bašara al Asada režīma spēkiem un nemierniekiem, to epicentrs pārcēlies uz valsts ziemeļaustrumu apgabaliem, kur režīma pretinieki spiesti ieņemt aizsardzības pozīcijas. Tiesa, neviena no pusēm negrasās piekāpties, informē ziņu aģentūra “AFP”.
Tikmēr Sanktpēterburgas pievārtē esošajā Konstantinovskas pilī vakar tika aizvadīts 29. Eiropas Savienības un Krievijas samits. Arī tajā galvenais uzsvars tika likts uz asiņaino konfliktu Sīrijā, ES mēģinot pārliecināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pret viņa ilggadējo sabiedroto Asadu ieņemt stingrāku nostāju, lai pieliktu punktu vardarbībai, kas Sīriju plosa jau 15 mēnešus.
Kritiskajā punktā
Dienu pirms ES un Krievijas virsotņu apspriedes ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone, kura arī ieradusies Krievijā, paziņoja, ka konflikts Sīrijā sasniedzis kritisko punktu un starptautiskajai sabiedrībai nepieciešams spert izšķirošos soļus. Viņa pēc pusdienām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu norādīja, ka tieši Maskavai ir izšķiroša loma asinspirts izbeigšanai Sīrijā. “ES grib cieši sastrādāties ar Krieviju, lai atrastu veidu, kā izbeigt vardarbību,” sacīja Eštone.
Kāds vārdā neminēts Briseles diplomāts sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” sacīja, ka “Krievijas puse līdz šim nav bijusi īpaši izpalīdzīga politiska risinājuma meklēšanā”. Vienlaikus viņš atzina, ka Brisele vēlas pārliecināties, vai Krievija izmanto visas iespējas, lai pārliecinātu Asada režīmu sekot ANO un arābu līgas sūtņa Kofi Anana izstrādātajam sešu punktu miera plānam.
Pagaidām tas netiek ievērots un, šķiet, neviena puse negrasās nolikt ieročus. Tāpēc Francija atzinusi, ka neizslēdz arī militāru iejaukšanos Sīrijā. Tikmēr Ķīna un Krievija kategoriski iebilst pret šādu soli. Pekina spriež, ka ārvalstu militāra iejaukšanās varētu novest pie pilna apmēra kara. Bet Krievija, izsakot atbalstu Anana izstrādātajam miera plānam un taisnojoties, ka neaizstāv Asada režīmu, vienlaikus norāda – Asada gāšana nedrīkst būt priekšnosacījums politiskajam dialogam.
Tomēr starptautiskais spiediens pret Krieviju ieņemt stingrāku nostāju Sīrijas jautājumā pieaug. Kopā ar Eštoni Krievijā bija ieradušies arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu un Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Kaut vakar notikušais samits aizritēja bez skaļiem paziņojumiem, politiskie analītiķi norāda, ka tas bijis svarīgs un pēdīgi varētu tikt rasts kompromiss, kas nozīmētu Asada atkāpšanos un varas maiņu Sīrijā. ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kura šobrīd atrodas vizītē Stokholmā, raidsabiedrībai BBC sacīja: “Asada aiziešana nav priekšnosacījums, bet tam ir jābūt iznākumam, lai Sīrijas tautai būtu iespējas sevi izteikt.”
Putins grib spēcīgu ES
Bez Sīrijas konflikta ES un Krievijas samitā tika apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar abu pušu tirdzniecības saitēm, iespējamo bezvīzu režīmu, kā arī enerģētisko politiku. ES amatpersonas raizējas, ka Putina atgriešanās prezidenta amatā nozīmēs vēl lielāku valsts iejaukšanos ekonomikā un lēnākas reformas. Putins, kuram nākas saskarties ar lielu iedzīvotāju neapmierinātību, brīdināja Rietumus nejaukties valsts iekšējās lietās un par vienu no galvenajām savas prezidentūras prioritātēm nodēvēja Krievijas ietekmes stiprināšanu bijušajās Padomju Savienības valstīs, raksta “Reuters”. Putins arī izteica bažas par eiro likteni. Norādot, ka ES ir lielākais Krievijas tirdzniecības partneris, Putins uzsvēra nepieciešamību pēc spēcīgas Eiropas Savienības. Viņaprāt, abām pusēm jāstrādā, lai vēl vairāk stiprinātu savstarpējās attiecības. Viņš arī vēlas panākt bezvīzu režīmu starp Krieviju un ES valstīm.
