Lai cik pārsteidzoši tas izklausītos, 780 miljoniem pasaules iedzīvotāju joprojām nav pieejams tīrs dzeramais ūdens, tostarp 330 miljoni šo cilvēku dzīvo Sahāras reģionā Āfrikā. Ko un kā darīt, lai šo situāciju mainītu, aizvadītajā nedēļā sprieda pēc skaita sestajā Pasaules ūdens forumā, kas pirmo reizi notika Eiropas Savienībā (ES) – Marseļā, Francijā.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Jāpiebilst, ka šo gadu ES pasludinājusi par Ūdens gadu un, iespējams, tāpēc forumā Eiropas Komisiju pārstāvēja pat četri komisāri, tostarp arī attīstības lietu komisārs Andris Piebalgs.

Ministru deklarācija

Savā runā vairāk nekā 100 valstu foruma dalībniekiem Andris Piebalgs vērtēja pirms desmit gadiem apstiprinātās ES Ūdens iniciatīvas rezultātus. Savienības finansētā iniciatīva ir starptautiskas sadarbības projekts, kas palīdzēja uzlabot ūdensapgādi, visā pasaulē iekļaut ūdeni attīstības dokumentos. Šī ES rīcība desmit gados jau ir palīdzējusi 32 miljoniem cilvēku saņemt attīrītu dzeramo ūdeni un deviņiem miljoniem cilvēku saņemt to savu higiēnas un sanitāro vajadzību nodrošināšanai. A. Piebalgs foruma dalībniekiem arī norādīja uz citiem ieguvumiem no iniciatīvas. Proti, tā palīdzējusi izveidot stipras partnerattiecības ar daudzām Āfrikas, Centrālās Āzijas un Vidusjūras valstīm, rosinājusi pētniecības tīkla izveidi savienībā, politisko dialogu un ūdens stratēģijas izveidi daudzās valstīs. Laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam ES sniegtais atbalsts partnervalstīm ūdens nozares izaugsmei tuvojas četriem miljardiem eiro. A. Piebalgs uzsvēra – ES sākto darbu turpinās.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Nesen apstiprinātājā “Izmaiņu dienaskārtībā” Eiropas Komisija uzsver, ka ūdens politika ir jāattiecina arī uz nevienlīdzību un tai jādod iespēja nabadzīgajiem cilvēkiem nodrošināt labāku ūdens, zemes un enerģijas pieejamību, nekaitējot dabai. ES no nepietiekama ūdens daudzuma cieš 11 miljoni cilvēku.

Vairāk nekā 100 valstu delegāciju pārstāvju parakstītā Pasaules 6. ūdens foruma ministru deklarācijā pausta apņemšanās paātrināt cilvēku tiesību uz drošu un tīru ūdeni īstenošanu. Valstu pārstāvji sola pielikt visas pūles ūdens krīzes pārvarēšanai. Pausta arī apņemšanās novērst un samazināt ūdens piesārņojumu, cīnīties ar slimību izplatību, ko pārnes ūdens. Vienā no deklarācijas punktiem uzsvērta nepieciešamība attīstīt un stiprināt arī valstu un pārrobežu katastrofu novēršanas un reaģēšanas stratēģijas. Deklarācija aicina rosināt sadarbību starp pētniekiem, politikas veidotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un citām ieinteresētajām pusēm. Tāpat uzsvērta nepieciešamība ar konferences rezultātiem iepazīstināt ANO ilgtspējas attīstības konferences “Rio 20+” dalībniekus.

Problēmas arī Latvijai

Vides un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietnieks Rolands Bebris teic, ka Latvijas pēckrīzes ierobežotie resursi valstij pagaidām liedz iespēju aktīvi un plaši iesaistīties attīstības sadarbības projektos, kaut gan ūdens sektora jautājumu risināšanā ir uzkrāta pieredze ievērojama.

Latvijas pieredze, izbūvējot centralizētu ūdens apgādi un kanalizāciju pilsētās, iesniedzas viduslaikos, bet pirms Otrā pasaules kara tika uzskatīts, ka Rīgā ir labākais dzeramais ūdens Eiropā tūlīt aiz Vīnes. Arī patlaban rīdzinieki dzer drošu un labu ūdeni, vai tas būtu no Baltezera, vai no Daugavas. R. Bebris teic, ka ievērojami samazināti arī zudumi piegādes sistēmās, bet piegādātā ūdens cena ir mainījusi patērētāju domāšanu – kopš 1990. gada ūdens patēriņš Latvijā ir samazinājies divas reizes un nedaudz turas virs 80 litriem dienā uz vienu cilvēku, bet mazajās pilsētās vēl mazāk. “Vai mums arī turpmāk jātaupa ūdens? Tas katrai pašvaldībai un katram patērētājam ir individuāls jautājums. Tomēr ūdenim jābūt pieejamam nepārtraukti, nodrošinot iedzīvotājiem ne tikai dzeramo, bet arī ūdeni dušā un vannā, trauku un veļas mazgāšanai. No otras puses, ūdens cenai tarifā jāatspoguļo gan dabas resursu izmaksas, gan ūdens sagatavošanas un piegādes izmaksas, gan procentu maksa par pašvaldību ņemto kredītu ūdens apgādes sistēmu sakārtošanai,” tā R. Bebris.

Viņš stāsta, ka šajā jomā saņemtie simti miljonu latu ES strukturālo fondu naudas ļāvuši sakārtot Latvijas dzeramā ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu līmeni atbilstoši ES prasībām visās pilsētās, kurās dzīvo vairāk nekā 10 000 cilvēku. Ūdenssaimniecības projektus īsteno arī mazajās pilsētās un apdzīvotajās vietās.

“Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana un atbilstoša notekūdeņu attīrīšana ir tehniski vieglāk risināmi jautājumi, bet centralizētajiem tīkliem pieslēgto iedzīvotāju skaita tuvināšana 100% rezultātam Latvijas reti apdzīvotajās pilsētu nomalēs ir dārgs, laika un darba ietilpīgs pasākums, ko diez vai sasniegsim līdz 2015. gadam.

Problēmas vēl ilgi sagādās arī veco dzīvojamo namu iekšējās instalācijas, bez kuru nomaiņas ūdens apgādes uzņēmumu piegādātais labās kvalitātes dzeramais ūdens jūsu krānā jau tek kopā ar nogulsnēm no piesērējušajām caurulēm,” atzīst R. Bebris.

Viņš atgādina: Latvijai ūdens trūkums nedraud – attiecībā uz virszemes un pazemes ūdens resursiem uz vienu iedzīvotāju mēs esam starp ūdens resursu ziņā bagātākajām valstīm pasaulē – Krieviju, Kanādu un Zviedriju. Mūsu valstī ir vairāk nekā 12 000 upju un aptuveni 4000 ezeru un ūdenskrātuvju, kas kopā aizņem aptuveni 3,7% no teritorijas.

Viedoklis

ES Vides komisārs Janeks Potočņiks: “Īstenotā politika ūdenssaimniecības nozarē būs veiksmīga vien tad, kad tā iekļausies citās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, enerģētikā, transportā, klimata nozarē un vēl citās nozarēs, kur izaugsmei izmantos esošos un inovatīvus finanšu instrumentus. Kā šo integrāciju sasniegt? ES ūdens likumdošana ir fokusēta uz upju baseinu pārvaldību un akcentē integrētu ūdens resursu pārvaldību, lai līdz 2015. gadam sasniegtu ambiciozo labas ūdens pārvaldīšanas prakses mērķi. Iekļaujošā ūdens resursu pārvaldība ir arī atslēga Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Šā iemesla dēļ ES noteikti darīs visu iespējamo, lai veicinātu šādu politiku visā pasaulē, konkrēti, ar ES rīcībā esošajām sadarbības programmām. Ūdens ir visas pasaules problēma un rūpes, tomēr vienādu risinājumu visai ES vai visai planētai nav. Vairāku līmeņu pārvaldības modeļa ieviešana ES un īpaša uzmanības pievēršana padomu došanai sabiedrībai un tās iesaistīšana problēmas risināšanā var rosināt uz daudz ko noderīgu.