ES nav vienprātības par sankciju vēršanu pret Krieviju 0

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, taču nav vienprātības, kad tās ieviest un vai vispār ieviest.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Kā savā pirmdienas paziņojumā norādījis pašreizējais Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs, sankcijas pret Maskavu, kuras izraisījusi “Krievijas bruņoto spēku agresija uz Ukrainas zemes”, stāsies spēkā “tuvākajās dienās”.

Tomēr viņš piebildis, ka tas “dos laiku, lai izvērtētu pamiera vienošanās un miera plāna īstenošanu. Atkarībā no situācijas uz vietas ES ir gatava pilnībā vai daļēji pārskatīt saskaņotās sankcijas”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kamēr ES līderi Velsā notiekošajā NATO samitā neskopojās ar Krievijai adresētiem skarbiem vārdiem, dalībvalstu vēstnieki Briselē nopūlējās saskaņot jaunus ierobežojumus Maskavas amatpersonām un uzņēmumiem.

Savukārt ES amatpersonas nedēļas nogalē steidzami gatavoja nepieciešamos grozījumus juridiskajos dokumentos, lai pirmdien apstiprinātās sankcijas varētu stāties spēkā jau otrdien.

Taču atsevišķas dalībvalstis pirmdien atteicās sankcijas akceptēt, un nācās sasaukt vēstnieku ārkārtas sēdi, kas ilga trīsarpus stundas. Sēdes rezultāts bija Rompeja “Zālamana lēmums”.

Avoti diplomātu aprindās tīmekļa izdevumam “EUobserver” atzinuši, ka starp dalībvalstīm, kas iestājušās pret sankcijām, ir Somija un Itālija, kuru uzņēmumi aktīvi sadarbojas ar Krieviju. Taču pret sankcijām neiebilda Slovākija, kas jau piektdien sev panāca zināmas izņēmuma tiesības.

Neskatoties uz Rompeja solījumu, ka sankcijas “stāsies spēkā”, kāds ES diplomāts atzina, ka tam neesot nekādu garantiju. “Vēstnieki var atgriezties trešdien, lai izvērtētu situāciju. Tādēļ viss paliek neskaidrs,” sacīja “EUobserver” avots.

Jaunās sankcijas paredz vēl vairāk ierobežot Krievijas banku, kā arī enerģētikas un aizsardzības uzņēmumu piekļuvi Eiropas finanšu tirgum. Sankcijas vēstas pret “Gazprom” meitasuzņēmumu “Gazprom Neft”, pret naftas kompānijām “Rosneft” un “Transneft”, kā arī pret deviņiem bruņošanās uzņēmumiem.

Paredzēts arī paplašināt to dubultā pielietojuma preču un naftas ieguves tehnoloģiju sarakstu, kuru importēšana uz Krieviju ir aizliegta. Turklāt papildināts arī to personu saraksts, kurām tiks piemēroti ceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana.