Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. februāris, 2014
Drukāt

“Es nemiršu” – filma par Ilmāru Blumbergu

Foto: LETAFoto: LETA

27. februāra vakarā kinoteātrī “K Suns” notiks filmas “Es nemiršu” pirmizrāde un tikšanās ar autoriem, portālu LA.lv informēja biedrības “Mākslas menedžmenta un informācijas centrs” pārstāve Māra Ādiņa.

Režisoru Jāņa Rēdliha un Maijas Smildziņas filma “Es nemiršu” veltīta māksliniekam Ilmāram Blumbergam un viņa mākslas radīšanas principiem. Filma fiksē Blumberga apziņas plūsmu, kurā laiki, reālie notikumi un kultūras dažādie slāņi mijiedarbojas. Mākslinieka monologs norisinās personālizstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” 2013. gadā. Izstādē bija redzami cikli “Visu laiku snieg”, “Ne pabeigts darbs”, “Tas pats”, “Kalpošana” un citi.

“Viss uzrunā. Forma savelk kopā visneiedomājamākās vietas. Lai kā sniega pārsliņas izkustu uz dzeltenā objektīva spožā stikla virsmas. Tā ir lielākā no spēlēm, kur nevar blēdīties. Cilvēks un Dievs. Dzīvība un nāve. Vīrietis un sieviete. Un pats pretī tam,” filmā saka Ilmārs Blumbergs.

“Meksikas indiāņu šamaņu mācībā svarīga ir detalizēta dzīves pārskata veikšana, jo tad, kad atnāk nāve, tā par savu upuri izvēlas šo pārskatu – šo fantomu ar cilvēka dzīves pieredzi un emocijām, bet pats šamanis pārviešas par nemirstīgu garu. Ilmārs Blumbergs savā izstādē arī veic šo dzīves pārskatu, un ne velti filmas nosaukums ir “Es nemiršu”. Filmā viņš to dara rotaļīgi un priecīgi, kā pienākas cilvēkam ceļā uz brīvību,” komentē režisors Jānis Rēdlihs.

Ilmārs Blumbergs dzimis 1943. gadā Rīgā. Bērnībā iepazītā Sibīrija māksliniekam devusi sapratni par pacietību un mīlestību, vēlēšanos un piepildījumu. Blumberga tēvs, leģionārs, pēc pieciem apcietinājuma gadiem tiek izsūtīts uz mūžu, un māte kopā ar astoņus gadus veco dēlu 1951. gadā seko viņam uz Tjuhtjetu. Ilmārs nonāk Sibīrijā kā brīvs cilvēks. Pēc Staļina nāves viņš atgriežas Rīgā. Mācās Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, kuru pabeidz ar izcilību (1963), absolvē Latvijas PSR Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē (1972). Viņš ir bijis Dailes teātra scenogrāfs (1969 – 1984), veidojis scenogrāfiju arī citos dramatiskajos teātros un Latvijas Nacionālajā operā. Kā multidisciplinārs mākslinieks tiecies atklāt kopsakarības, piešķirot tām skaidru redzējumu. Darbojies grafikā, glezniecībā, veidojis grāmatas, monētu dizainu, skulptūras, pievērsies fotogrāfijai un kino. Saņēmis visaugstākos apbalvojumus visās darbības jomās.

Filma tapusi ar Valērija Belokoņa un Baltic International Bank atbalstu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+