Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. marts, 2014
Drukāt

ES Padomei būs jāatbalsta patiesā labuma guvēju reģistrs (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

“Tikai tad, ja īstais īpašnieks slēpsies kādā trešās pasaules valstī, tam vēl kādu laiku būs iespēja slēpt savus ienākumus, nenomaksājot nodokļus, – Eiropas Savienībā (ES) kaut kas tāds pavisam drīz vairs nebūs iespējams.” Tā pēc teju vai vienbalsīga Eiropas Parlamenta (EP) balsojuma par direktīvu, kas paredz izveidot vienotu uzņēmēju reģistru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, atzina galvenais direktīvas izstrādātājs Krišjānis Kariņš.

Līdz “piedzimšanai” vēl ilgi


Lai nokļūtu līdz balsojumam Eiropas Parlamentā, jaunā regulējuma izstrādātājiem bija nepieciešami deviņi mēneši. Tomēr šis “bērns” vēl nebūt nav dzimis. “Manu ideju sākotnēji nevēlējās pieņemt arī Eiropas Komisija (EK),” atklāj Krišjānis Kariņš. “Taču nu EK ir par to, un tam ir milzīga nozīme – ja EK un arī EP kādu ideju atbalsta, ir teju neiespējami to nolikt tālajā plauktā. Par to prieks, jo dalībvalstis, kurām tas nu jāskata Eiropas Padomē, arī nav bijušas pārlieku atsaucīgas šīs iniciatīvas sakarā,” skaidro K. Kariņš.

Tiesa gan, atbalsts EP vēl nenozīmē, ka direktīva stāsies spēkā jau šogad. K. Kariņš prognozē, ka tas notiks ne agrāk kā Latvijas prezidentūras laikā ES 2015. gadā. “Grieķijas un Itālijas prezidentūras laikā tas diez vai būs iespējams, jo, piemēram, grieķi nebūt nav sajūsmā par šo ieceri,” norāda eiroparlamentārietis. Tāpat nāksies “apstrādāt” arī Kipru, kuru visi uzskata teju vai par nodokļu nemaksāšanas paradīzi, jo Kiprā nav elektroniskas uzņēmumu datubāzes, bet uzņēmuma reģistrācija iespējama pat anonīmi.

Vajag, bet ar prātu


Tiešām pārsteidzoši, bet neviens no runātājiem EP debatēs ne ar pušplēstu vārdu neapšaubīja nepieciešamību veidot vienotu patiesā labuma guvēju reģistru ES, vien aicināja “nešaut ar lielgabalu uz zvirbuļiem” un “nodrošināt līdzsvaru starp nepieciešamību pēc informācijas un personu datu aizsardzību”.

Tonio Borgs, ES tiesiskuma komisārs: “1,6 triljonus ASV dolāru jeb 2,7% no pasaules Iekšzemes kopprodukta (IKP) veido tieši nelikumīgi iegūti līdzekļi, no kuriem valstis nesaņem nekādus nodokļus. Taču kopumā pasaules ekonomikā noziedzīgi iegūti līdzekļi veido vismaz 5% no IKP. Tādēļ ir būtiski ar kaut ko sākt, lai to ierobežotu un spētu rast risinājumu arī tai nelikumīgajai naudai, kas rodas narkotiku, ieroču un cilvēktirdzniecības noziedzīgajā biznesā.”

Izskanēja arī aicinājums stiprināt banku uzraugu kapacitāti, jo bieži vien to uzraugāmie – bankas – pašas nezina, kas patiesībā ir to klienti. “Vienotajam reģistram jāparāda itin visi ķēdes posmi, lai cik daudz to arī būtu, beigās nonākot līdz konkrētai personai, kas no tā gūst patieso labumu,” uzsver K. Kariņš.

Debatēs arī tika norādīts, ka ofšori ir pārrobežu fenomens, tādēļ direktīvā jānodrošina, lai visi naudas pārskaitījumi būtu identificējami ar konkrētas personas vārdu.

Noziedznieki 
tomēr neizmirs


Pagaidām ir skaidrs, ka lielākajai daļai ES valstu pievienoties šim reģistram nebūs pārlieku sarežģīti, jo katrā dalībvalstī jau darbojas vai nu uzņēmumu reģistrs, kā tas ir Latvijā, vai kāda cita veida reģistrs, kurā rodami nekustamo vai zemes īpašumu īpašnieku dati. Lai gan līdz direktīvas spēkā stāšanās brīdim vēl ir tāls ceļš ejams, jau tagad tās izstrādātājiem padomā ir divas versijas, kā tīri tehniski nodrošināt reģistra pastāvēšanu. “Pirmkārt, tā varētu būt apjomīga datubāze, kurā glabātos visa informācija par šiem patiesā labuma guvējiem. Otrkārt, Eiropas Komisija varētu sūtīt pieprasījumu dalībvalstij par konkrētu subjektu, kuru nepieciešams pārbaudīt,” skaidro K. Kariņš.

Lielākie iebildumi, piemēram, no Vācijas, sākot izstrādāt šo direktīvu, bijuši par personas datu drošību, jo Vācijā informācija par uzņēmumu īpašniekiem iegūstama sarežģītāk nekā Latvijā. “Mēs apzināmies datu drošības nozīmību, un jaunais regulējums to ietvers. Katrā ziņā datu aizsardzībai jābūt līdzsvarā ar izmeklēšanas efektivitāti,” norāda Judita Sargentini, viena no ziņojuma līdzautorēm.

Eiropas Parlamentā atzīst – šī iecere noziedzību neizskaudīs, taču tā būs spiesta pārvietoties uz valstīm ārpus ES un tiks ierobežota savās izpausmēs. Turklāt jau tagad interesi par šo direktīvu izrādot arī trešo pasaules valstu līderi, kas nozīmē, ka nākotnē ko līdzīgu viņi varētu mēģināt ieviest arī savā valstī.

Fakti


Likumprojektu direktīvai pret naudas atmazgāšanu EP pieņēma ar 643 balsīm par, 30 pret un 12 atturoties.

Priekšlikums par vienotu patiesā labuma guvēju reģistra izveidi pieņemts pirmajā lasījumā, un par tā galīgo redakciju ar ES Padomi nāksies vienoties jau nākamā EP sasaukuma deputātiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nevar pieņemt, jo paši nevar paspēt tik ātri legalizēt savus ofšoru kontus? ES var mierīgi neatļaut nekādus pārskaitījumus no un uz tām valstīm, kas nepievienojas atklātībai! Tam nav nekādu tehnisku ierobežojumu, tikai politiski!

  2. Tā ir tikai ilūzija lai nomierinātu tos kas izrāda neapmierinātību ar pastāvošajiem režīmiem un to nozagto naudu bet patiesībā ja to gribētu ES vadošā elite to izdarītu dažu mēnešu laikā.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+