Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. marts, 2012
Drukāt

ES paraksta fiskālās disciplīnas līgumu

rompejs

Piektdien Briselē notiekošā Eiropas Savienības samita otrajā dienā 25 bloka dalībvalstis, tostarp Latvija, parakstīja starpvalstu valdību līgumu par Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, koordināciju un pārvaldību.

 

Parakstot Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, valstis apņemas pakāpeniski samazināt budžeta iztrūkumu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē.

ES prezidents Hermans van Rompejs pirms līguma parakstīšanas norādīja, ka tas paredz stabilitāti, koordināciju un pārvaldību, valstīm apņemoties panākt ekonomisko stabilitāti un padziļinot koordināciju. Van Rompejs uzsvēra, ka šī līguma parakstīšana ir milzīgs solis tuvāk atbildībai un solidaritātei, taču valstīm to vēl nepieciešams ratificēt un tās sagaida grūts uzdevums pārliecināt valdības un iedzīvotājus par tā nozīmību.

Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu sacīja, ka šī līguma izveide bijusi grūta un sarežģīta, taču ir panākta tā atbilstība ES normām. Arī Barrozu uzsvēra, ka līgums ir nozīmīgs, lai panāktu stabilitāti pasaules ekonomikā un ilgtspējīgu izaugsmi, turklāt tā parakstīšana demonstrē uzticēšanos eiro, kas nav tikai eirozonas valūta, bet visas ES valūta.

Par fiskālās disciplīnas līgumu ES dalībvalstis vienojās 31. janvārī, tam izvēloties nepievienoties vien Čehijai un Lielbritānijai. Savukārt otrdien Latvijas Ministru kabinets atbalstīja šī līguma likumprojektu, kurā norādīts, ka tā mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetārās savienības ekonomikas pīlāru, vienojoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eirozonas pārvaldību. Tādējādi tiks veicināta ES ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana.

ES fiskālās disciplīnas līgums, par kuru pamata vienošanās tika panākta decembrī, paredz ieviests tā dēvēto zelta likumu, kas pieprasa dalībvalstu konstitūcijās iekļaut prasību par sabalansētu budžetu. Jaunais līgums obligāti tiek attiecināts uz visām 17 eirozonas valstīm, taču tam var pievienoties arī ikviena no pārējām ES dalībvalstīm. Līgums ir jāratificē līgumslēdzējām pusēm atbilstoši katras valsts nacionālajām procedūrām. Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis, kas plānots līdz 2013. gada 1. janvārim.

Prasība par fiskālās disciplīnas noteikumu iestrādāšanu valstu nacionālajās tiesību normās jāizpilda gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā. Eirozonā neiekļautajās valstīs līgums stāsies spēkā tad, kad tās līgumu būs ratificējušas un pievienojušās eirozonai. Ja valsts ārpus eirozonas to vēlas, tā var paziņot, ka piemēros līguma sadaļas par fiskālo disciplīnu un ekonomikas politikas koordināciju ātrāk.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+