Pasaulē
Eiropa

ES pilsoņu liktenis Lielbritānijā zināms0


Ja Britānija izstāsies no ES bez līguma, valstī palikt varēs tikai tie, kuri ir ieradušies līdz oficiālajam izstāšanās datumam – 2019. gada 29. martam, bet iesniegumi rezidenta statusam būs jāiesniedz līdz 2020. gada 30. decembrim.
Ja Britānija izstāsies no ES bez līguma, valstī palikt varēs tikai tie, kuri ir ieradušies līdz oficiālajam izstāšanās datumam – 2019. gada 29. martam, bet iesniegumi rezidenta statusam būs jāiesniedz līdz 2020. gada 30. decembrim.
Foto: Neil Hall/EPA/SCANPIX/LETA

Briti uzskata, ka pēdējo nedēļu notikumi valdībā un parlamentā ir apkaunojums visai valstij. Turklāt izstāšanās no Eiropas Savienības joprojām tīta miglā – iespējama izstāšanās ar līgumu, bez līguma, neizstāšanās vispār, ārkārtas vēlēšanas vai referendums. Lai nu kāds būs britu likumdevēju lēmums, tomēr jau šobrīd skaidrs, ka viena lieta īpaši nemainīsies, un tas būs ES pilsoņu statuss nākotnē.

 

“iPhone” neder

Kopš nākamā gada 30. marta visiem eiropiešiem nāksies iegūt vai nu rezidenta (settled) statusu, kas pienākas pēc piecu gadu nodzīvošanas Britānijā, vai pirmsrezidenta (pre-settled) statusu, kas ir domāts tiem, kuriem šie pieci gadi vēl nesanāk.

Pieteikšanās attieksies arī uz tiem, kuriem šobrīd jau ir pastāvīgā rezidenta kartes, tās varēs nomainīt pret jauno statusu bez papildu maksas.

Pieteikšanās beigu brīdis būs 2021. gada 30. jūnijs.

Oficiāli paziņots, ka pieteikties varēs tiešsaistē, izmantojot jebkuru ierīci, taču, lai noskenētu identitāti apliecinošu dokumentu, vajadzēs telefonu vai planšetdatoru ar “Androīda” operāciju sistēmu. Britu Iekšlietu ministrija regulāri tiek apsmieta par to, ka nejēdz uzprogrammēt sistēmu, kas spētu darboties arī ar “iPhone”, taču izrādās, ka ne jau tās ir pie vainas. Vainīgs ir “Apple”, jo nedod pieeju tuvās distances čipa skenerim, kas tiek izmantots, piemēram, lai nodrošinātu maksājumus ar “Apple Pay”.

Ir bijušas vairākas tikšanās, taču bez rezultātiem. Par “Apple” nevēlēšanos sadarboties sūdzas arī Nīderlandē, jo “iPhone” īpašnieki nevar izmantot digitālos servisus. Ja situācija ar “Apple” netiks atrisināta, tad “iPhone” īpašniekiem nāksies vai nu sūtīt pases pa pastu, lai tās fiziski apstiprinātu Iekšlietu ministrijā, vai arī atrast kādu paziņu ar “Androīda” operētājsistēmas telefonu, lai noskenētu pasi.

Tiek lēsts, ka Apvienotajā Karalistē puse mobilo telefonu ir “iPhone”. Aprēķināts, ka katru dienu nāksies apstrādāt ap 5000 rezidenta statusa iesniegumu, tādēļ pat oficiālajā mājaslapā teikts, ka nav vēlams pieteikties uzreiz pirmajā dienā pēc sistēmas palaišanas.

 

Rezidenta statusu iegūt būs vieglāk

Lai arī šķiet, ka nepārtrauktās izmaiņas rada tikai jaunas problēmas, taču ar jauno rezidenta statusu tā tam nevajadzētu būt. Noteikumi atviegloti, jo pirms tam pastāvīgā rezidenta karti nevarēja saņemt, piemēram, mājsaimnieces un studenti bez privātās veselības apdrošināšanas polises, taču jaunā statusa iegūšanai atliek tikai pierādīt to, ka konkrētā persona atradās valstī pēdējos piecus gadus.

Te nu sākas problēmas. Pierādīt atrašanos valstī var ar, piemēram, pašvaldības nodokļa rēķiniem, taču bieži vien tur ir tikai mājas īpašnieka vai galvenā īrnieka uzvārds.

Studentiem šis nodoklis vispār nav jāmaksā, tādēļ viņu uzvārdu tur nebūs, turklāt studenti bieži vien dzīvo vairāki ne tikai vienā mājā, bet pat vienā istabiņā, ne obligāti oficiāli reģistrējot savu dzīvesvietu, tādēļ, lai arī ūdens, gāzes, elektrības rēķini tiek sadalīti “uz galviņām”, tomēr oficiālos papīros tas neparādās. Vēl varētu derēt banku izraksti, taču ir redzēti studenti, kuriem arī britu bankas konta nav.

 

Rezidenci pārbauda iestāžu datubāzēs

Valdības oficiālajā mājaslapā teikts, ka, iedodot savu Nacionālās apdrošināšanas numuru (NIN), tiks automātiski pārbaudīta informācija par rezidenci, balstoties uz nodokļu maksājumiem un pabalstiem (ja tādi bijuši). Ja pārbaude veiksmīga, tad nekādi papildu pierādījumi nav vajadzīgi.

Papildu dokumenti tiks prasīti tikai tad, ja kādu iemeslu dēļ datubāžu informācija izrādīsies nepilnīga. Tad būs jāpierāda, ka statusa prasītājs uzturējies valstī vismaz sešus mēnešus katrā 12 mēnešu periodā. Derīgie dokumenti ir, piemēram, pašvaldības nodokļa rēķini, banku izraksti un vēstules no universitātēm. Taču ir arī saraksts ar dokumentiem, kas netiks atzīti par pierādījumiem, un tie ir foto un video materiāli, vēstules no draugiem un ģimenes, apsveikuma kartītes, pastkartes, piezīmju blociņi. Acīmredzot kāds bijis pietiekami radošs, lai pierādījumam izmantotu personīgo dienasgrāmatu.

 

Jau darbojas pilotprojekts

Šobrīd testa režīmā sācis darboties pilotprojekts, kurā piedalās atsevišķu universitāšu mācībspēki, medicīnas darbinieki un citi. Taču acīmredzot viss neiet tik gludi, cik gribētos, jo sociālo tīklu forumi pārpildīti ar sūdzībām par sistēmas vainām.

Kāda universitātes darbiniece raksta: “Viss gāja labi, līdz saņēmu brīdinājumu, ka man nav nekādu pierādījumu par uzturēšanos no 2016. gada marta līdz pat šim brīdim! Tas ir neiedomājami, jo strādāju Nacionālajā muzejā, sāku šaubīties par to, cik precīzas ir viņu datubāzes.” Arī citai universitātes darbiniecei stāsts stipri līdzīgs: “Viņiem nav nekādas informācijas par mani no 2011. līdz 2015. gadam. Par laimi, man ir P60 (info par izmaksāto algu. – Aut.).”

Kāda medicīnas darbiniece, kura te dzīvo jau 34 gadus, arī sašutusi: “Es pieteicos šodien un uzzināju, ka viņiem nav nekādu ierakstu par mani,

tagad nāksies sūtīt pierādījumus par veseliem pieciem gadiem.” Viņai tiek jautāts, vai ir tiešsaistes nodokļu konts (līdzīgi kā EDS sistēma Latvijā. – Aut.), kur var redzēt nacionālās apdrošināšanas iemaksas, un izrādās, ka konts ir, maksājumi veikti. Visi redz, sistēma neredz.

 

Kad pieteikties?

Atliek tikai cerēt, ka līdz oficiālajam pieteikšanās sākumam nākamā gada marta beigās jaunās sistēmas “bērnu slimības” jau būs izķertas.

Tiem, kuriem līdz 2021. gada 30. jūnijam būs nepārtraukti nodzīvoti pieci gadi, ieteikts uzreiz pieteikties rezidenta statusam. Visi, kas ir vecāki par 16 gadiem, maksās 65 mārciņas (72 eiro), taču jaunākiem maksa ir uz pusi mazāka – 32,50 mārciņas (36 eiro). Jāmaksā nav tiem, kuriem ir derīgs kāds no pastāvīgās rezidences dokumentiem vai arī jau ir saņemts pirmsrezidenta statuss. Noteikti jāatceras, ka pieteikšanās beigu datumu nokavēt nedrīkst, pretējā gadījumā var sanākt, ka ES pilsonis valstī uzturas nelikumīgi ar visām no tā izrietošajām sekām.

Pēc 2020. gada 31. decembra ES pilsoņu ģimenes locekļi arī varēs turpināt dzīvot Apvienotajā Karalistē. Arī ierasties varēs pēc šī datuma. Tiesa, termins “ģimene” tagad ir krietni vien ierobežots, tie ir laulātais, partneris, apgādājami bērni vai mazbērni, kā arī apgādājami vecāki vai vecvecāki. Ģimenes locekļiem, kuri ieradīsies pēc noteiktā datuma, trīs mēnešu laikā būs jāpiesakās pirmsrezidenta statusam.

Jauno statusu ieguvušie ES pilsoņi varēs strādāt un izmantot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, varēs sākt studēt vai turpināt studijas.

Būs pieejami pabalsti un pensija, ja tiem kvalificēsies, kā arī brīvi varēs iebraukt un izbraukt no AK.

Varēs arī pieteikties britu pilsonībai, ja atbildīs kritērijiem.

 

Problēma – krimināla sodāmība

Grūtāk ies tiem, kuriem ir kāda krimināla sodāmība. Par ātruma pārsniegšanas sodiem uztraukties nevajag, tie neietekmēs iznākumu, taču tiem, kuri pabijuši cietumā, rezidenta statuss var tikt atteikts. Imigrācijas juristi silti iesaka par sodāmību nemelot, jo gadījumā, ja meli tiks atklāti, situācija būs tikai sliktāka.

 

Bet ko tad, ja vienošanās ar ES nav?

Pēdējo dienu notikumi rāda – pastāv ļoti reāla iespēja, ka AK izstāsies no ES bez līguma.

Saistītie raksti
Šajā gadījumā rezidenta statusa iegūšanas shēmā būs dažas izmaiņas, piemēram, valstī palikt varēs tikai tie, kuri ir ieradušies līdz oficiālajam izstāšanās datumam – 2019. gada 29. martam,

kā arī iesniegumi rezidenta un pirmsrezidenta statusam būs jāiesniedz jau līdz 2020. gada 30. decembrim, tātad beigu termiņš būs pusgadu ātrāk. Iespējas apstrīdēt ierēdņu pieņemto lēmumu būs ierobežotas, kā arī būs daudz vieglāk deportēt noziedzniekus. Arī ES ģimenes locekļu apmešanās uz dzīvi AK būs daudz sarežģītāka.

LA.lv